Eiropas Savienības Padome apstiprina mikroapliecinājumu ieviešanu

Lai veicinātu pieaugušo dalību izglītībā, 16. jūnijā Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome apstiprināja Padomes rekomendācijas par mikroapliecinājumiem, tādā veidā aicinot ES dalībvalstis pārņemt jeb ieviest ES mikroapliecinājumu definējumu, standartus un pamatprincipus. Mikroapliecinājumi būtībā ir dokuments, kurš apliecina konkrētus mācīšanās rezultātus, t.i., norādot, ka izglītojamais ir apguvis īsu mācīšanās posma daļu. Padomes rekomendāciju mērķis ir panākt, lai dalībvalstis un iesaistītās puses ieviestu mikroapliecinājumus ar vienādu pieeju.

Padomes rekomendācijās ir uzsvērts, ka paralēli darba tirgus izaicinājumiem un tehnoloģiju straujajai attīstībai COVID-19 pandēmija pat pastiprinājusi šos efektus un mācīšanās ir kļuvusi tik aktuāla un nepieciešama, kā vēl nekad agrāk, it sevišķi tas attiecas uz digitālo un zaļo prasmju apguvi. Padomes ieteikumos teikts, ka mikroapliecinājumiem ir jāpalīdz “sertificēt” jeb apliecināt nelielas mācīšanās epizodes. Pats nosaukums jau norāda uz to, kas mikroapliecinājumiem ir jāapliecina un ka tās ir mikro mācīšanās pieredzes. Taču nav pieejama vienota definīcija par mikroapliecinajumiem.

Mikroapliecinājumi ir viena no ES iniciatīvām, kurai būtu jāveicina ES izvirzītos mērķus Porto samitā 2021. gadā – 60% no pieaugušajiem piedalās mācībās katru gadu un nodarbinātības līmenis ir vismaz 78%. Mikroapliecinājumi ir daļa no izglītības, kas veicina pieaugušo iesaisti mūžizglītības aktivitātēs. Padomes rekomendācijās ir uzsvērts, ka katram būtu jānodrošina iespēja mācīties – apgūt jaunas prasmes un zināšanas un tieši mikroapliecinājumi var to nodrošināt. Būtiski, ka mikroapliecinājumi var veicināt profesionālo izaugsmi un iespējas apgūt jaunas prasmes un zināšanas arī nestandarta nodarbinātības formās nodarbinātos, t.sk. tos, kuri ir nodarbināti platformu darbā. Mikroapliecinājumi mazina tendenci jeb negatīvo pieredzi, ka mācības un pieeja tām ir atkarīga no nodarbinātības statusa.

Mikroapliecinājumi var veicināt citu ES iniciatīvu un mērķu sasniegšanu, t.sk. ES Digitālās izglītības rīcības plāns 2021-2027 izpildi.

Padomes ieteikumos norādīts, ka mikroapliecinājumu attīstība un atbilstība ir atkarīga no:

- Sadarbības starp reģionālajām un nacionālajām institūcijām, izglītības organizācijām utt.

- Nozaru un starpnozaru sociālā dialoga (sociālajā dialogā jāiekļauj organizācijas, kas pārstāv strādājošos un darba devējus gan privātā, gan valsts sektorā, mazos un vidējos uzņēmumus, vadītāja līmeņa nodarbinātos).

Dalībvalstis tiek aicinātas ieviest mikroapliecinājumus ar mērķi:

- Veicināt indivīdus apgūt un uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences, kuras ir nepieciešamas, lai iekļautos darba tirgū un sabiedrībā, pilnībā gūt labumu no sociāli taisnīgas atveseļošanās un taisnīgas pārejas uz zaļo un digitālo ekonomiku un būt labāk sagatavotiem, lai risinātu pašreizējās un nākotnes problēmas.

- Atbalstīt mikrapliecinājuma nodrošinātājus (izglītotājus), lai tie būtu gatavi uzlabot mācību kvalitāti, pieejamību, caurskatāmību un mācību piedāvājuma elastīgumu.

- Veicināt iekļaujošu izglītību, piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas un sniegt ieguldījumu noturības, sociālā taisnīguma un labklājības sasniegšanā.

Rekomendācijas piedāvā sekojošu definīciju: mikroapliecinājumi nozīmē mācību rezultātus, kurus izglītojamais ir apguvis nelielā mācību apjomā. Mikroaapliecinājumi ir nepieciešami, lai sniegtu izglītojamajam specifiskas zināšanas, prasmes un kompetences, kas atbilst sabiedrības, personiskajām, kultūras vai darba tirgus vajadzībām. Tas var būt viens mikroapliecinājums vai vairāki mikroapliecinājumi kopā, kuru ir apguvis izglītojamais.

Mikroapliecinājumu nodrošinātāji var būt jebkura organizācija – izglītības institūcija un mācību centri, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valstu nodarbinātības aģentūras, pašvaldības utt.

Rekomendācijās minētā pārnesamība nozīmē, ka mikroapliecinājuma turētājs var uzkrāt mikroapliecinājumus sistēmā pēc savas izvēles, kā arī dalīties informācijā ar citiem par savu mikroapliecinājumu.

Uzkrāšana savukārt nozīmē iespēju attiecīgā gadījumā apvienot dažādus mikroapliecinājumu datus un loģiski balstīties vienam uz otru. Uzkrāšana automātiski nenozīmē iegūtu kvalifikāciju vai līmeni. To nosaka reģionālās un nacionālās institūcijas saskaņā ar kvalifikācijas piešķiršanas kārtību.

Savukārt novērtēšana nozīmē procesu vai metodi, kas tiek pielietota, lai novērtētu, izmērītu un aprakstītu mācīšanas rezultātus, kurus ir apguvis indivīds formālā, neformālajā izglītībā vai pašizglītībā. Ieguvumi:

- var veidot digitālo portfolio, lai uzskaitītu savu mācīšanos;
- viegli pielietot, lai pieteiktos darbam, t.sk., darbam ārvalstīs.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

- Pieņemt un lietot mikroapliecinājumu definīciju.
- Piemērot un lietot Eiropas principus mikroapliecinājumu izdošanai.
- Lietot Eiropas standartus, lai aprakstītu mikroapliecinājumus, iekļaujot šādus obligāti piemērojamos elementus:
o izglītojamā identifikācija jeb personas dati;
o mikroapliecinājuma nosaukums;
o valsts jeb mītnes vieta;
o apliecinājuma izdošanas institūcija;
o izdošanas datums;
o mācīšanās rezultāti;
o nosacītā darba slodze, lai sasniegtu mācīšanās rezultātus;
o izglītības pieredzes līmenis (ja piemērojams) (saskaņā ar Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru), kas nepieciešams mikroapliecinājuma iegūšanai;
o novērtēšanas veids;
o dalības veids mācību aktivitātē;
o kvalitātes nodrošināšanas veids, ko izmanto, lai pamatotu mikroapliecinājumu.

Padome aicina iesaistīt augstākās izglītības iestādes, kā arī profesionālās izglītības iestādes, t.sk. uzsverot profesionālās tālākizglītības lomu. Dalībvalstis tiek arī aicinātas rast iespēju nodrošināt valsts finansējumu nelielu izglītības aktivitāšu attīstīšanā un nodrošināšanā jebkurā no izglītības līmeņiem.

Padomes rekomendācijās uzsvērta sociālā dialoga loma, t.i., aicinot īstenot tādas programmas, kuras ir veidotas kopā vai guvušas darba devēju un darba ņēmēju apstiprinājumu, kur vien tas ir iespējams. Padomes ieteikumos ir aprakstīti 10 principi, tādi kā kvalitāte, caurskatāmība, atbilstība, atzīšana utt., kuri būtu jāņem vērā, izstrādājot un ieviešot mikroapliecinājumu sistēmu.

Mikroapliecinājumu fokuss Eiropas Komisijas ieskatā ir izglītības un prasmju politika, kā arī aktīvās nodarbinātības pasākumi, kuri tradicionāli ir nacionālo nodarbinātības valsts aģentūru paspārnē.

Tajā pašā dienā Padome apstiprināja ari Padomes rekomendācijas par individuālajiem mācību kontiem.

Ar pilnu tekstu var iepazīties šeit:

https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9237-2022-INIT/en/pdf.

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos