Bezdarbs nav bezdarbība

Kopš Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu "Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem"*, ilgstošo bezdarbnieku skaits Latvijā samazinās**, tomēr par tādiem joprojām ir uzskatāmi aptuveni 25% no kopējā Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto klientu skaita. Ilgstošo bezdarbu veicina gan pašu bezdarbnieku problēmas, piemēram, motivācijas, prasmju vai darba pieredzes trūkums, zema pašapziņa, atkarības un citi faktori, gan darba devēju stereotipi un aizspriedumi saistībā ar pretendentu vecumu, fiziskajām un garīgajām spējām, gan arī citi faktori, piemēram, nepietiekams brīvo darba vietu skaits dzīvesvietas tuvumā.

2019.gada jūnija beigās NVA kopumā bija reģistrēti vairāk nekā 55 tūkstoši bezdarbnieku. No tiem - vairāk nekā 14 tūkstoši ir ilgstošie bezdarbnieki. Gandrīz 23 tūkstoši bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem, to vidū pirmspensijas vecuma bezdarbnieki - vairāk nekā deviņi tūkstoši. Liela daļa nenodarbināto personu ir cilvēki ar īpašām vajadzībām - vairāk nekā astoņi tūkstoši. Gandrīz trīs tūkstoši nenodarbināto ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Kādas mācību iespējas un pasākumi šai sabiedrības daļai tiek piedāvāti un kādas ir to sekmes pēc to izmantošanas?

 

Noticēt sev

Būtiska NVA mērķgrupa ir ilgstošie bezdarbnieki. "Ilgstošie bezdarbnieki tāpat kā ikviens sabiedrības loceklis ir ļoti dažādi. Bieži vien šis apzīmējums ir tikai formāls, jo konkrētajai mērķgrupai atbilst visi klienti, kas ir pie mums uzskaitē ilgāk par vienu gadu," skaidro NVA direktore Evita Simsone.  Līdz ar NVA mērķgrupas atšķirībām, gan problēmas, gan risinājumi ir ļoti individuāli. "Patiešām ilgstoša bezdarba gadījumā ļoti svarīga ir sadarbība gan ar pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, gan ar izglītības un veselības iestādēm, lai cilvēkam palīdzētu saskatīt dzīves iespējas un iezīmēt ceļu, lai vispār noticētu sev un secīgi nonāktu arī darba tirgū."

Nozīmīgu darbu šajā jomā veic NVA karjeras konsultanti, kuri ļoti aktīvi strādā ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. "Nereti tāds cilvēks, kas kaut kādu iemeslu dēļ ilgstoši nav strādājis, pirmo reizi atnākot uz konsultāciju, ir ļoti nepašpārliecināts. Pamazām šķetinot un atrodot konkrētā cilvēka iespējas un stiprās puses, viņš spēj noticēt tam, ka ir vērtība," atzīst NVA direktore. Karjeras konsultanti, tiekoties ar klientu, sniedz atbalstu ne vien profesionālās piemērotības noteikšanā, karjeras, profesionālās darbības virziena vai vispiemērotāko NVA pakalpojumu izvēlē, bet arī ar darba meklēšanu saistītajos jautājumos, tostarp, palīdz izveidot CV un uzrakstīt motivācijas vēstuli.

Papildu motivācijas trūkumam daļa ilgstošo bezdarbnieku ir pakļauti arī dažādām atkarībām, kas ir vēl viens būtisks šķērslis darba meklēšanā. NVA nodrošina atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, tostarp, Minesotas 12 soļu programmu un emocionālo stresa terapiju (kodēšanu), tomēr ne visi klienti ir spējīgi pēc piedalīšanās programmā iekļauties darba vidē. Atbilstoši NVA datiem (uz 30.06.2019.) no 836 programmu pabeigušajiem klientiem 47 (5%) klienti iekārtojušies darbā 4 nedēļu laikā pēc pasākuma pabeigšanas, savukārt 289 (34%) klienti iekārtojušies darbā vai iesaistījušies NVA apmācībās 6 mēnešu laikā pēc programmas pabeigšanas. Lai nodrošinātu pieejamību pakalpojumam, klientiem tiek nodrošināts arī transports no NVA filiāles vai dzīvesvietas līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ. "Pateicoties šīm iespējām, ir arī ļoti labi piemēri. Latgalē kāds NVA klients, kas pabeidza Minesotas programmu, ir izveidojis anonīmu alkoholiķu biedrību. Viņš ir ne tikai atrisinājis savu problēmu, bet palīdz to risināt arī citiem." Papildus dažādiem atlabšanas pasākumiem bezdarbniekiem ir iespējas arī pilnveidot savas prasmes, iesaistoties dažādos piedāvātajos NVA kursos.

 

Mācību iespējas

Lai pilnveidotu savas kompetences un celtu kvalifikāciju, gan ilgstošiem bezdarbniekiem, gan citiem NVA reģistrētajiem klientiem ir pieejams arī apjomīgs mācību programmu klāsts, kas atbilstoši aktuālajai situācijai un pieprasījumam darba tirgū tiek pārskatīts ne retāk kā reizi gadā.

Labklājības ministrijas komisijā, kas izvēlas bezdarbnieku mācību programmas, ir pārstāvēta Latvijas Darba devēju konfederācija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, NVA, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un citu organizāciju eksperti. NVA ik gadu veic darba devēju aptauju un sagatavo darba tirgus īstermiņa prognozes, savukārt Ekonomikas ministrija izstrādā ilgtermiņa un vidējā termiņa prognozes darba tirgus izmaiņām, un mācību programmas tiek izvēlētas, ņemot vērā šīs prognozes.

Mācību laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 5 eiro par vienu mācību dienu, kā arī ir iespēja saņemt finanšu atlīdzību līdz 150 eiro mēnesī reģionālās mobilitātes atbalstam - transporta, dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijai, ja mācību vieta atrodas attālāk no dzīves vietas. Šobrīd bezdarbnieki visbiežāk izvēlas apgūt apdares un apstrādes rūpniecības profesijas, piemēram, apdares darbu strādnieku, loģistikas speciālistu, elektromontieru un elektrotehniķu, kā arī būvniecības nozares profesijas. "Būvniecības nozare ļoti strauji attīstās un darbaspēka pieprasījums Latvijā ir ļoti izteikts, līdz ar to cilvēki labprāt izvēlas šīs mācību programmas." Bezdarbniekiem tiek piedāvātas arī neformālās izglītības programmas. No tām vispopulārākās ir mācības C kategorijas autovadītāju apliecību iegūšanai un mācības traktortehnikas vadītāja apliecību iegūšanai. Līdztekus pieminētajām vienmēr pieprasītas ir valsts valodas apguves iespējas, kā arī dažādu līmeņu datorprasmju un svešvalodu kursi.

Kopumā iesaiste mūžizglītības programmās gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs ir nepietiekoša. "Viens no kavējošajiem faktoriem ir sabiedrības stereotipi par to, ka šīs programmas nepalīdz, ka tajās netiek mācītas nepieciešamās prasmes - tie ir stereotipi, kas nav atbilstoši reālajai situācijai. Protams, var runāt par atsevišķiem neveiksmīgajiem gadījumiem, kad kāds nav atradis darbu, bet kopumā darbā iekārtošanās procents pēc apmācību pasākumiem ir labs un atbilst kopējiem Eiropas vidējiem standartiem," norāda Evita Simsone. Piemēram, no tiem bezdarbniekiem, kas ir pabeiguši profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai paaugstinājuši kvalifikāciju, 42% iekārtojušies darbā pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas. No tiem, kas ir pabeiguši praktisko apmācību pie darba devēja, darbā iekārtojušies pat 98% dalībnieku.

 

Jauns un bez darba

Lai arī varētu domāt, ka mūsdienu jaunieši ir ļoti izglītoti, elastīgi un spējīgi ātri iekļauties darba tirgū, daļa no tiem tomēr patstāvīgi nespēj atrast savu vietu darba pasaulē. Veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū bieži vien apgrūtina fakts, ka ir iegūta tikai pamata vai vidusskolas izglītība. Jaunietis bez profesijas un ar neskaidru profesionālās nākotnes redzējumu ir visvairāk pakļauts bezdarba riskam. NVA, izmantojot individuālo pieeju, karjeras konsultanta un citu nepieciešamo speciālistu palīdzību, jaunietim bezdarbniekam tiek piedāvāti viņam vispiemērotākie apmācību vai nodarbinātības pasākumi.

Jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kas ir ieguvuši vidusskolas izglītību, nemācās un nestrādā, gaidāmajā 2019./2020. mācību gadā pēdējo reizi tiek piedāvāta arī iespēja iesaistīties Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajās Jauniešu garantijas mācībās, kuru ietvaros pusotra gada laikā var iegūt kādu no darba tirgū pieprasītām profesijām.  Vēl līdz šī gada 30.augustam jaunieši var izvēlēties pieteikties apgūt vienu no 40 profesijām. VIAA pārstāve Zane Birka norāda, ka līdz šim gandrīz 8000 jauniešu jau ir ieguvuši profesiju, kas palīdzējusi tiem atrast darbu. VIAA veiktās absolventu aptaujas liecina, ka pusgadu pēc izlaiduma 72% aptaujāto jauniešu ir iekārtojušies darbā, turklāt puse no tiem - programmā iegūtajā profesijā. Plašāk ar mācību iespējām, uzņemšanas noteikumiem, mācību priekšrocībām un visām profesijām var iepazīties VIAA mājaslapā.

"Jaunieši ir arī tā mērķgrupa, kas darba pieredzes iegūšanai un darba iemaņu attīstībai tiek iesaistīta dažādos NVA  subsidētās nodarbinātības pasākumos, bet šobrīd tā nav aktuāla problēma darba tirgū, jo jauniešu bezdarbs ir būtiski samazinājies, un daudzi jaunieši iegūst pieredzi, mācoties prakses ietvaros," stāsta NVA direktore Evita Simsone.

 

Neiepazīts darba resurss

Vairāk nekā astoņi tūkstoši nenodarbināto personu ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. NVA vadītāja norāda, ka šo klientu īpatsvars ir palielinājies, tomēr tas nesignalizē par problēmas saasināšanos, bet gluži otrādi - norāda uz veiksmīgāku sadarbību NVA un nevalstisko organizāciju starpā. "Kopīgiem spēkiem mēs esam iedrošinājuši cilvēkus, kas ir dzīvojuši izolētībā, spert pirmos soļus, reģistrējoties pie mums, un saņemt atbilstošus pakalpojumus." NVA šai klientu daļai piedāvā gan tās pašas iespējas, ko pārējiem klientiem, gan arī specializētus pasākumus to iesaistei darba tirgū. Piemēram, sadarbībā ar uzņēmumiem Nodarbinātības valsts aģentūra organizē subsidēto darba vietu izveidi, kurās tiek iesaistīti bezdarbnieki ar invaliditāti. Subsidētās nodarbināšanas ilgums ir līdz 24 mēnešiem, un tās laikā tiek saņemta dotācija nodarbinātā darba algai, dotācija darba vadītāja atlīdzībai, vienreizēja dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietu, un citiem izdevumiem.

Cilvēki ar īpašām vajadzībām vēlas būt noderīgi un iesaistīti darba tirgū. Uz to norāda arī kafejnīcas "RB Cafe" reklāmas un komunikācijas speciāliste Diāna Ponaskova. "RB Cafe" ir pirmā kafejnīca Latvijā, kur gandrīz visi nodarbinātie ir cilvēki ar īpašām vajadzībām - četri darbinieki ir cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, divi ar funkcionālajiem traucējumiem un vēl divas pieredzējušas konditores ar invaliditāti. "Ar šo piemēru mēs gribam parādīt darba devējiem, ka arī viņi var skatīties uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kā uz neiepazītu darba resursu. Latvijā ir 170 tūkstoši cilvēki ar invaliditāti - tie ir 8,6% no iedzīvotāju skaita. Ja šie cilvēki netiek nodarbināti, cieš pašmāju ekonomika un IKP. Ir ļoti svarīgi ieraudzīt, ka šie cilvēki var dot ļoti būtisku pienesumu," pauž Diāna. "RB Cafe" veidotāji cer, ka kafejnīca kļūs par mācību platformu darbiniekiem, kas nākotnē ļaus tiem strādāt jebkurā citā konditorejā.

"Ņemot vērā absolūtu darbaspēka deficītu mūsu valstī, nodarbinātības iespējas palielinās, taču tai pašā laikā mūsu jaunieši ir grupa, kas darba devēju acīs ierindojas vienā no pēdējām vietām," uz darba devēju aizspriedumiem norāda kafejnīcas valdes loceklis Māris Grāvis. "Uz viņiem kā potenciālajiem darba ņēmējiem skatās tikai tad, kad ir izmēģināti jau visi pārējie varianti, piemēram, mēģināts piesaistīt tādas grupas kā alkoholiķi.  Kopumā tas rada situāciju, ka darba vietu skaits cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni par mazu. Darba devējiem ir maza izpratne arī par to, kā vajadzētu organizēt darbu, un lielas bailes par to, ko nozīmē nodarbināt cilvēku ar īpašām vajadzībām."

Tomēr pamazām situācija uzlabojas. 2018. gadā darbā iekārtojušās 3839 personas ar invaliditāti, no kurām 47,9% - pēc dalības kādā no NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Savukārt 2019. gada pirmajā pusgadā darbā iekārtojušās 2047 personas ar invaliditāti, no kurām 35,8%  - pēc dalības kādā no NVA pasākumiem. "Bieži vien cilvēki ar īpašām vajadzībām ir ārkārtīgi pateicīgi, apzinīgi un lojāli darbinieki. Viņi strādā ar tādu atdevi, ka ieguvēji ir pilnīgi visi - gan darba devējs, gan darbinieks," atzinīgi vērtē NVA direktore.

 

1. VIAA projekts "Jauniešu garantija". Populārāko profesiju top 10 pēc uzņemto izglītojamo (atbilstošo) skaita:

Vieta

Kvalifikācija

Uzņemto skaits

Programmas īsten. ilgums

1.

Pavārs

1210

1

2.

Frizieris

639

1

3.

Lietvedis

568

1

4.

Grāmatvedis

508

1,5

5.

Konditors

438

1

6.

Apdares darbu strādnieks

415

1

7.

Rokas lokmetinātājs (MMA), lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)

326

1

8.

Autoatslēdznieks

338

1

9.

Restorānu pakalpojumu speciālists

321

1,5

10.

Lauku īpašuma apsaimniekotājs

314

1,5

 

* ESF projektā ilgstošu bezdarbnieku iekļaušanai NVA piedāvā gan motivācijas programmu un sociālā mentora pakalpojumus, gan citus atbalsta pasākumus – profesionālās piemērotības noteikšanu, veselības pārbaudes pie arodslimību ārsta, atbalsta pasākumus personām ar atkarību problēmām un speciālistu konsultācijas.

** Ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinās, 01.04.2019. https://lvportals.lv/dienaskartiba/303134-ilgstoso-bezdarbnieku-skaits-samazinas-2019

 

Sagatavoja Agnese Zarāne


Evita Simsone, NVA direktore

 


Māris Grāvis, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes priekšsēdētājs, SIA "RB Cafe" valdes loceklis

 


Diāna Ponaskova, biedrības SIA "RB Cafe" reklāmas un komunikācijas daļas speciāliste