Prasmju pilnveides ceļvedis
Robotizācija un automatizācija – šodien un rīt
Robotizācija un automatizācija patiesībā tiek pielietota uzņēmumos jau sen, mainās jeb nāk klāt nozares un procesi, kurās lielu daļu var aizstāt robotizācija un automatizācija. Taču, kā rāda statistika, robotizācija un automatizācija nav ietekmējusi darbinieku skaitu, jo nodarbinātības līmenis ir stabils. Tas nozīmē, ka paralēli veidojas jaunas profesijas un procesi nozarēs, kurus vēl joprojām ir jāuzrauga. Robotizācija un automatizācija dod iespēju palielināt uzņēmuma produktivitāti un arī konkurētspēju, tas savukārt dod iespēju palielināt darba samaksas fondu. Otrs ieguvums no robotizācijas ir procesu jeb veikto darbību precizitāte, jo robots nenogurst un nepieļauj kļūdas, tāpēc ka ir iepriekš ir ieprogrammēti uzdevumi, kurus jāaizpilda noteiktā laikā un veidā. Lasīt tālāk...
Fokusā – profesionālā izglītība un ieskats nākotnē
Šogad no 6. līdz 7. februārim norisinājās jau piektā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) organizēta konference par prasmju uzlabošanas praksi ar skatu nākotnē. Kā viens no izaicinājumiem tika minēts mākslīgais intelekts un tā arvien pieaugošā loma profesionālajā izglītībā, mēs redzēsim vēl lielāku tā ietekmi tuvākajos gados. Otrs aspekts, kurš tika plaši apskatīts konferences laikā ir prasmju trūkums, it sevišķi starp pieaugušajiem ar zemām prasmēm. Prasmju trūkums nav tikai par prasmēm, prasmju trūkums nozīmē arī un ir atkarīgs no darba apstākļiem, izglītības trūkumu, apmācību pieejamību utt. Lasīt tālāk...
OECD pētījuma Education at Glance: 2023 pirmie rezultāti
2023.gada septembrī ir publicēts jaunākais OECD izdevums Education at Glance: 2023 (ziņojums). Lūkosim, kādi ir rezultāti Latvijā salīdzinājumā ar citām OECD valstīm. Ziņojums aptver ļoti daudzus rādītājus, šoreiz izvēlēsimies vienu no tiem, proti, Kādā pakāpē pieaugušie piedalās mācībās. Lasīt tālāk...
Viss par prasmēm Eiropas skatījumā
Pagājušajā gadā Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) veica apjomīgu pētījumu par prasmēm un nodarbinātību – aptaujāti tika 46 000 strādājošo 29 Eiropas valstīs. CEDEFOP Eiropas prasmju un nodarbinātības pētījums ir periodisks pētījums (iepriekšējais tika veikts 2014. gadā), kas apkopo informāciju par prasmju prasībām darba vietās, digitalizāciju, prasmju neatbilstību un mācīšanās pieredzi uzņēmumos. Pētījums aptver arī tādas tēmas kā apmierinātība ar darbu, darba organizēšanu, attālināto darbu, COVID-19 ietekmi utt. Lasīt tālāk...
Ko sola 2023.gads - Eiropas Prasmju gads?
Strauji mainīgās vides un sabiedrības sociāli ekonomiskās attīstības apstākļos pieaugušo izglītība kļuvusi par aktuālu nepieciešamību. Būtiskākie to ietekmējošie faktori ir globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija, klimats un COVID-19. Lasīt tālāk...
2023. gads – Eiropas Prasmju gads
Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) prezidente Urzula fon der Leiena 2022.gada 14.septembrī savā uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja 2023.gadu pasludināt par Prasmju gadu, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, pievērstu uzmanību tam, ka jāveic lielāki ieguldījumi profesionālajā izglītībā un kvalifikācijas celšanā, jāsadarbojas ar uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem, lai apzinātu to vajadzības, kas jāsalāgo ar cilvēku vēlmēm. Jāpiesaista Eiropai “pareizās” prasmes, kas palīdzēs uzņēmumiem un veicinās Eiropas izaugsmi. Jāpaātrina un jāatvieglo trešo valstu pilsoņu kvalifikācijas atzīšana un jāpadara Eiropu daudz pievilcīgāku kvalificētam darba spēkam (links) Lasīt tālāk...
Izglītība kā viens no Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Vai Tu zini, kas ir ilgtspējīgas attīstības mērķi? Pavisam ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, taču jāņem vērā, ka tie ir izstrādāti aptverot visas pasaules valstis, t.sk. jaunattīstības valstis. Tas nozīmē, ka daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (turpmāk – IAM) Latvijā jau ir sasniegti. IAM izstrādāja Apvienoto Nāciju organizācija (turpmāk – ANO) un tos ir apstiprinājušās visas ANO valstis. Kaut arī šķiet, ka esam pietiekami tālu no jaunatīstības valstu izaicinājumiem un mērķiem, vairāki no tiem attiecas arī uz Latviju un ir gana daudz izaicinājumu. Lasīt tālāk...
Eiropas Savienības Padome apstiprina mikroapliecinājumu ieviešanu
Lai veicinātu pieaugušo dalību izglītībā, 16. jūnijā Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome apstiprināja Padomes rekomendācijas par mikroapliecinājumiem, tādā veidā aicinot ES dalībvalstis pārņemt jeb ieviest ES mikroapliecinājumu definējumu, standartus un pamatprincipus. Mikroapliecinājumi būtībā ir dokuments, kurš apliecina konkrētus mācīšanās rezultātus, t.i., norādot, ka izglītojamais ir apguvis īsu mācīšanās posma daļu. Padomes rekomendāciju mērķis ir panākt, lai dalībvalstis un iesaistītās puses ieviestu mikroapliecinājumus ar vienādu pieeju. Lasīt tālāk...
Samazinās Eiropas prasmju indekss – vai COVID-19 pandēmijas ietekme?
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir publicējis Eiropas prasmju indeksu, kurš mēra Eiropas valstu prasmju sistēmu darbību. Pareizāk sakot, Eiropas prasmju indekss mēra valstu prasmju darbību kā distanci jeb attālumu līdz ideālajam sniegumam. Ideālais sniegums šajā gadījumā nozīmē kādas valsts augstākais sniegums pēdējo 7 gadu laikā. Ideālais sniegums jeb augstākais punkts tiek mērīts 100 punktu skalā kā augstākais un tad attiecīgi seko katras valsts sniegums. Eiropas prasmju indekss sastāv no trīs pīlāriem – prasmju attīstība, veicināšana un atbilstība. Pamatā ir 15 individuāli indikatori no dažādām datu bāzēm, kurus ir apkopojis un analizējis CEDEFOP. Tā, piemēram, ja vērtējums ir 60%, tas nozīmē, ka potenciāls uzlabot sniegumu ir 40%. Lasīt tālāk...
Mikroapliecinājumi. Soli tuvāk.
Vēl aizejošā gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja priekšlikumu Padomes rekomendācijām par mikroapliecinājumiem. Priekšlikums sākas ar atsauci uz Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas citātu, ka: “ir nepieciešams samazināt barjeras izglītībā un uzlabot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai”, tādā veidā arī atsaucoties uz Eiropas Sociālo tiesību pīlāru par iekļaujošu un kvalitatīvu mūžizglītību. Attiecīgi rīkojās Eiropas Komisija, lai cilvēki varētu ātri adaptēties un uzlabot savas prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām, un nāca klajā ar iniciatīvu par mikroapliecinājumiem. Atbilstoši iniciatīva kopā ar priekšlikumu par individuālajiem mācību kontiem ir iekļauta EK darba programmā 2021. gadam, tostarp nosakot, ka mikroapliecinājumu ieviešanas termiņš ir 2025. gads. Lasīt tālāk...
Individuālie mācību konti. Soli tuvāk.
Vēl aizejošā gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja priekšlikumu Padomes rekomendācijām par individuālajiem mācību kontiem. Jāatgādina, ka individuālo mācību kontu izveide un īstenošana ir viena no esošās Eiropas Komisijas iniciatīvām, kura tika iekļauta nodarbinātības un sociālo lietu komisāra Nikolā Šmita paziņojumā Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai. Individuālie mācību konti tiek skatīti kā viens no instrumentiem, lai mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām un veicinātu pieaugušo iesaisti mācībās. Lasīt tālāk..
Pētījuma “Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes:
to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā” apskats
Latvijas Republikas Saeima 2021.gada sākumā ir veikusi pētījumu “Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā”. Pētījumā ir secināts, ka Latvijas iedzīvotāju dalība pieaugušo izglītībā kopumā ir zema. Lasīt tālāk...
Cik daudzi no mums mācās?
Kā zināms, 2020.gadā pieaugušo dalība mācībās sasniedza zemāko punktu (6,6%) kopš 2015. gada, kad rādītājs bija 5,7%. Vēl pat 2019. gadā šis rādītājs bija 7,4%. Analizējot pieaugušo dalību mūžizglītībā dzimumu griezumā, vīrieši daudz retāk (4,6%) piedalās izglītības aktivitātēs salīdzinājumā ar sievietēm (8,4%), t.i., teju divreiz mazāk. Statistiski biežāk mācību aktivitātēs piedalās sievietes bezdarbnieces (11,2%). Savukārt nodarbinātas sievietes piedalās mācībās mazāk – 8,9% no nodarbinātajām sievietēm. Lasīt tālāk...
Nodarbinātība, prasmes un COVID-19
2021. gada pirmajā pusē CEDEFOP veica pētījumu par cēloņsakarībām starp dažādām profesijām, valstīm, automatizācijas risku un darbu attālināti (no mājām). Galvenais secinājums nav pārsteidzošs – ar lielākām attālinātā darba iespējām un mazāku automatizācijas risku ir tās profesijas, kurās sagaidāms mazāks nodarbinātības kritums. Citiem vārdiem sakot, darbs no mājām un zems darba aizvietošanas ar tehnoloģijām risks vairāk pasargā no darba zaudēšanas COVID-19 ietekmē. Lasīt tālāk...
Publicēts pētījums par prasmēm, kuras būs nepieciešamas nākotnes darbam
Gan tehnoloģiju attīstība, gan COVID-19 pandēmija nosaka un ietekmē pieprasījumu pēc noteiktām prasmēm nākotnē. Mēs skaidri zinām, ka nākotnes darba tirgus pieprasīs jaunas prasmes, taču būtiskākais jautājumus, uz kuru ir nepieciešams atbildēt, kuras tieši prasmes būs nepieciešamas darba tirgum. Pētījumu ir veicis McKinsey globālais institūts. McKinsey ir izpētījis, kādas profesijas izzudīs, kuras savukārt tiks radītas no jauna digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas ietekmē. Lasīt tālāk...
Individuālie mācību konti. Ko tas īsti nozīmē?
Pavisam nesen, 2021. gada 4. un 5. martā, notika Eiropas Komisijas organizēta konference par individuālajiem mācību kontiem, kas ir salīdzinoši jauns temats Eiropas dienas kārtībā. Jāņem vērā, ka mācību piedāvājums kļūst arvien individualizētāks, un tieši to piedāvā individuālie mācību konti. Lasīt tālāk...
Uzņēmumi, pievienojieties Prasmju pilnveides paktam!
2020. gada 1. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Prasmju programmu, kurā ir noteikta stratēģija prasmju attīstībai dalībvalstīs turpmākajiem pieciem gadiem. Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšana un cilvēku prasmju attīstīšana visa mūža garumā ir iespējama tikai ar uzņēmumu, darbinieku, izglītības nodrošinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu, nozaru asociāciju, arodbiedrību u.c. iesaistīto pušu iesaisti. Lasīt tālāk...
Pamatprasmju apguve un elastīgs izglītības piedāvājums – galvenie akcenti CEDEFOP forumā 2020. gada 5. un 6.novembrī
Ir skaidri redzams pieprasījums politikas veidotājiem noteikt prioritātes, turklāt potenciālais pieprasījums pēc tālākizglītības ir augsts. Taču pastāv zināmas grūtības pārvērst vajadzības konkrētā pieprasījumā. Tā sprieda Upskilling Pathways (tulkojot – izglītības pilnveidošanas ceļi) foruma dalībnieki, kuru organizēja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (saīsinājumā angļ.val. – CEDEFOP). Lasīt tālāk...
Prasmju fondi Itālijā
Prasmju jeb apmācību fondi ļauj ātri reaģēt uz prasmju pieprasījumu un dod iespēju darba ņēmējiem apgūt nepieciešamās prasmes. Itālija ir viens no piemēriem, kur ir izveidoti šādi prasmju fondi. Lasīt tālāk...
Eiropas Prasmju programma ir klāt
2020. gada 1.jūlijā Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Programmā ir izvirzīti ambiciozi mērķi kvalifikācijas paaugstināšanai (esošo prasmju uzlabošanai) un pārkvalifikācijai (jaunu prasmju apguvei), kas jāsasniedz nākamo piecu gadu laikā. Programmā iekļautie 12 rīcības virzieni ir vērsti uz prasmju apguvi darba tirgum, sadarbojoties uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai kopīgi virzītu un pārvarētu darba tirgus un ekonomikas pārmaiņas. Lasīt tālāk...
Prasmju neatbilstība – mīti un fakti
Pētījumi liecina, ka Eiropas Savienības ekonomika katru gadu zaudē 2% no produktivitātes pieauguma prasmju neatbilstības dēļ (EESC, 2018). Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka zaudējam 80 eiro centus par katru nostrādāto stundu. Eksperti brīdina, ka situācija tikai pasliktināsies demogrāfisko apstākļu, kā arī tehnoloģiskās attīstības ietekmē. Lasīt tālāk...
Kā veicināt pieaugušo iesaisti mācībās. Pieaugušo izglītības finansēšanas instrumenti un to piemēri
Kaut arī lēmuma pieņemšana par labu dalībai mācībās nesākas ar finanšu resursu pieejamību un atbalstu mācībām, tas ir viens no būtiskākajām nosacījumiem un paver plašas iespējas ne tikai pašu dalībnieku izaugsmei, bet arī ekonomikas konkurētspējai un pat sabiedrības labklājības uzlabojumiem. Lasīt tālāk...
Otrais izglītības forums par ES Padomes ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” īstenošanu un nākotnes redzējumu
Brisele, 20. – 21.maijs
Saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) veikto datu analīzi 46,1% no Eiropas Savienības 28 valstu iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem (128 miljoni) ir nepieciešams uzlabot prasmes, savukārt Latvijā pieaugušo īpatsvars, kuriem nepieciešama prasmju uzlabošana, atkarībā no digitālo prasmju novērtēšanas atrodas robežās no 27,9% līdz 39,3% (297 līdz 418 tūkstošiem). Lasīt tālāk...
Cedefop analītiskais ietvars pieaugušo prasmju pilnveidei
Cedefop analītiskais ietvars pieaugušo prasmju pilnveidei (.pdf) ir nepārtraukti pilnveidojams dokuments, kura mērķis ir atbalstīt ieinteresētās puses stratēģiskas un koordinētas pieejas izveidē pieaugušo prasmju pilnveidei. Ietvars ir veidots, apvienojot dažādus resursus un zināšanas, kas iegūtas Cedefop Izglītības un nodarbinātības departamentā pieaugušo izglītības, pāragras izglītības un mācību pārtraukšanas, finansējuma, pārvaldības, validācijas un darba vidē balstītas izglītības jomās.
Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija
Lai veicinātu saprotamas un viegli uztveramas saiknes izveidi starp izglītības sektoru un darba tirgu, Eiropas Komisijā izveidota daudzvalodu Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija, kura ir atspoguļota tiešsaistes portālā https://ec.europa.eu/esco/portal/home Lai gan pirmā ESCO pilnā versija tika publicēta 2017.gadā, informācija par Latvijas kvalifikācijām ir pieejama no 2016.gada. Lasīt tālāk...
Pieaugušo izglītības kvalifikācijas un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra
Mācības darba vietā
Prasmju fondi Dānijā
Dānijas darba tirgus modeli apzīmē ar terminu elastdrošība (flexicurity – angl.val.). Tas ir darba tirgus modelis, kurā ikviens var viegli mainīt darba vietu. Turklāt darba tirgus politikas mērķis ir padarīt darba tirgu pēc iespējas elastīgāku. Iekārtoties jaunā darba vietā ir ļoti viegli, savukārt atbalsta sistēma bezdarbniekiem rada drošību par nākotni pat bezdarba gadījumā. Kaut arī nodarbinātības drošība ir ļoti zema, tieši kolektīvās pārrunas un darba koplīgumi nodrošina papildu drošības sajūtu un aizsardzību.
Lasīt tālāk...
Ziņojums “Darbinieku izglītība uzņēmumos”
Ziņojumā “Darbinieku izglītība uzņēmumos” ir apkopoti galvenie aptaujas “Par darbinieku izglītības pasākumiem” rezultāti, ko īstenoja Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), IZM īstenotā Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” ietvaros.
Aptaujas galvenais mērķis bija noskaidrot, kādus darbinieku izglītības pasākumus īsteno uzņēmumi Latvijā, ar kādiem šķēršļiem darba devēji saskaras un kāds ir darba devēju viedoklis par valsts atbalsta instrumentu pieaugušo izglītības veicināšanai lietderīgumu un nepieciešamo atbalstu darba devējiem, lai atbilstoši rekomendētu un plānotu attiecīgus uzlabojumus izglītības politikā attiecībā uz pieaugušo izglītības veicināšanu.
Lasīt ziņojumu...
Pieaugušo izglītības politikas atbalstam. Uzņēmumu līdzdalība pieaugušo izglītībā. 1.daļa.
Materiālā “Pieaugušo izglītības politikas atbalstam. Uzņēmumu līdzdalība pieaugušo izglītībā. 1.daļa” skaidrots pieaugušo izglītības jēdziens darba vietās, sniegts ieskats īstenotajās politikās pieaugušo izglītības veicināšanai, aprakstīti politikas plānošanas dokumenti, kas attiecas uz pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī sniegti secinājumi un ierosinājumi, lai pilnveidotu pieaugušo izglītību darba vietās. Lasīt tālāk...
Uzņēmumu līdzdalība mācību organizēšanā un arodbiedrību iesaiste
Materiālā “Uzņēmumu līdzdalība mācību organizēšanā un arodbiedrību iesaiste” raksturoti aspekti, kas atspoguļo uzņēmumu iesaisti darbinieku mācībās, darbinieku motivāciju un šķēršļus dalībai mācībās, mācību finansēšanas un izmaksas modeļus Eiropas Savienības valstīs un izaicinājumus pieaugušo mācību iespēju izmantošanā. Lasīt tālāk...
Briselē diskutē par pieaugošo izglītības attīstību
2019. gada 12. un 13.martā Briselē, Beļģijā notika Eiropas Komisijas Pieaugušo izglītības darba grupa, kuras mērķis bija izstrādāt idejas par iespējamiem Eiropas Savienības pieaugušo izglītības politikas virzieniem pēc 2020. gada un salīdzināt īstenotās politikas attiecībā uz personīgiem mācību kontiem un finansēšanas mehānismiem. Eiropas Komisija prezentēja starpziņojumu par sasniegumiem saskaņā ar atjaunināto Eiropas pieaugušo izglītības programmu (2011–2018) un jaunām tēmām un prioritātēm. Ziņojumā tika apkopoti galvenie prioritārie Eiropas Komisijas un dalībvalstu virzieni pieaugušo izglītībā. Lasīt tālāk...
