Prasmju pilnveides ceļvedis

Cik daudzi no mums mācās?

Kā zināms, 2020.gadā pieaugušo dalība mācībās sasniedza zemāko punktu (6,6%) kopš 2015. gada, kad rādītājs bija 5,7%. Vēl pat 2019. gadā šis rādītājs bija 7,4%. Analizējot pieaugušo dalību mūžizglītībā dzimumu griezumā, vīrieši daudz retāk (4,6%) piedalās izglītības aktivitātēs salīdzinājumā ar sievietēm (8,4%), t.i., teju divreiz mazāk. Statistiski biežāk mācību aktivitātēs piedalās sievietes bezdarbnieces (11,2%). Savukārt nodarbinātas sievietes piedalās mācībās mazāk – 8,9% no nodarbinātajām sievietēm. Lasīt tālāk...

Nodarbinātība, prasmes un COVID-19

2021. gada pirmajā pusē CEDEFOP veica pētījumu par cēloņsakarībām starp dažādām profesijām, valstīm, automatizācijas risku un darbu attālināti (no mājām). Galvenais secinājums nav pārsteidzošs – ar lielākām attālinātā darba iespējām un mazāku automatizācijas risku ir tās profesijas, kurās sagaidāms mazāks nodarbinātības kritums. Citiem vārdiem sakot, darbs no mājām un zems darba aizvietošanas ar tehnoloģijām risks vairāk pasargā no darba zaudēšanas COVID-19 ietekmē. Lasīt tālāk...

Publicēts pētījums par prasmēm, kuras būs nepieciešamas nākotnes darbam

Gan tehnoloģiju attīstība, gan COVID-19 pandēmija nosaka un ietekmē pieprasījumu pēc noteiktām prasmēm nākotnē. Mēs skaidri zinām, ka nākotnes darba tirgus pieprasīs jaunas prasmes, taču būtiskākais jautājumus, uz kuru ir nepieciešams atbildēt, kuras tieši prasmes būs nepieciešamas darba tirgum. Pētījumu ir veicis McKinsey globālais institūts. McKinsey ir izpētījis, kādas profesijas izzudīs, kuras savukārt tiks radītas no jauna digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas ietekmē. Lasīt tālāk...

Individuālie mācību konti. Ko tas īsti nozīmē?

Pavisam nesen, 2021. gada 4. un 5. martā, notika Eiropas Komisijas organizēta konference par individuālajiem mācību kontiem, kas ir salīdzinoši jauns temats Eiropas dienas kārtībā. Jāņem vērā, ka mācību piedāvājums kļūst arvien individualizētāks, un tieši to piedāvā individuālie mācību konti. Lasīt tālāk...

Uzņēmumi, pievienojieties Prasmju pilnveides paktam!

2020. gada 1. jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Prasmju programmu, kurā ir noteikta stratēģija prasmju attīstībai dalībvalstīs turpmākajiem pieciem gadiem. Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšana un cilvēku prasmju attīstīšana visa mūža garumā ir iespējama tikai ar uzņēmumu, darbinieku, izglītības nodrošinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu, nozaru asociāciju, arodbiedrību u.c. iesaistīto pušu iesaisti. Lasīt tālāk...

Pamatprasmju apguve un elastīgs izglītības piedāvājums – galvenie akcenti CEDEFOP forumā 2020. gada 5. un 6.novembrī

Ir skaidri redzams pieprasījums politikas veidotājiem noteikt prioritātes, turklāt potenciālais pieprasījums pēc tālākizglītības ir augsts. Taču pastāv zināmas grūtības pārvērst vajadzības konkrētā pieprasījumā. Tā sprieda Upskilling Pathways (tulkojot – izglītības pilnveidošanas ceļi) foruma dalībnieki, kuru organizēja Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (saīsinājumā angļ.val. – CEDEFOP). Lasīt tālāk...

Prasmju fondi Itālijā

Prasmju jeb apmācību fondi ļauj ātri reaģēt uz prasmju pieprasījumu un dod iespēju darba ņēmējiem apgūt nepieciešamās prasmes. Itālija ir viens no piemēriem, kur ir izveidoti šādi prasmju fondi. Lasīt tālāk...

Eiropas Prasmju programma ir klāt

2020. gada 1.jūlijā Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Programmā ir izvirzīti ambiciozi mērķi kvalifikācijas paaugstināšanai (esošo prasmju uzlabošanai) un pārkvalifikācijai (jaunu prasmju apguvei), kas jāsasniedz nākamo piecu gadu laikā. Programmā iekļautie 12 rīcības virzieni ir vērsti uz prasmju apguvi darba tirgum, sadarbojoties uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai kopīgi virzītu un pārvarētu darba tirgus un ekonomikas pārmaiņas. Lasīt tālāk...

Prasmju neatbilstība – mīti un fakti

Pētījumi liecina, ka Eiropas Savienības ekonomika katru gadu zaudē 2% no produktivitātes pieauguma prasmju neatbilstības dēļ (EESC, 2018). Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka zaudējam 80 eiro centus par katru nostrādāto stundu. Eksperti brīdina, ka situācija tikai pasliktināsies demogrāfisko apstākļu, kā arī tehnoloģiskās attīstības ietekmē. Lasīt tālāk...

Kā veicināt pieaugušo iesaisti mācībās. Pieaugušo izglītības finansēšanas instrumenti un to piemēri

Kaut arī lēmuma pieņemšana par labu dalībai mācībās nesākas ar finanšu resursu pieejamību un atbalstu mācībām, tas ir viens no būtiskākajām nosacījumiem un paver plašas iespējas ne tikai pašu dalībnieku izaugsmei, bet arī ekonomikas konkurētspējai un pat sabiedrības labklājības uzlabojumiem.​ Lasīt tālāk...

Otrais izglītības forums par ES Padomes ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” īstenošanu un nākotnes redzējumu
Brisele, 20. – 21.maijs

Saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) veikto datu analīzi 46,1% no Eiropas Savienības 28 valstu iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem (128 miljoni) ir nepieciešams uzlabot prasmes, savukārt Latvijā pieaugušo īpatsvars, kuriem nepieciešama prasmju uzlabošana, atkarībā no digitālo prasmju novērtēšanas atrodas robežās no 27,9% līdz 39,3% (297 līdz 418 tūkstošiem). Lasīt tālāk...

Cedefop analītiskais ietvars pieaugušo prasmju pilnveidei

Cedefop analītiskais ietvars pieaugušo prasmju pilnveidei (.pdf) ir nepārtraukti pilnveidojams dokuments, kura mērķis ir atbalstīt ieinteresētās puses stratēģiskas un koordinētas pieejas izveidē pieaugušo prasmju pilnveidei. Ietvars ir veidots, apvienojot dažādus resursus un zināšanas, kas iegūtas Cedefop Izglītības un nodarbinātības departamentā pieaugušo izglītības, pāragras izglītības un mācību pārtraukšanas, finansējuma, pārvaldības, validācijas un darba vidē balstītas izglītības jomās.​

Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija

Lai veicinātu saprotamas un viegli uztveramas saiknes izveidi starp izglītības sektoru un darba tirgu, Eiropas Komisijā izveidota daudzvalodu Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija, kura ir atspoguļota tiešsaistes portālā https://ec.europa.eu/esco/portal/home Lai gan pirmā ESCO pilnā versija tika publicēta 2017.gadā, informācija par Latvijas kvalifikācijām ir pieejama no 2016.gada. Lasīt tālāk...

Pieaugušo izglītības kvalifikācijas un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra

Lasīt tālāk...

Mācības darba vietā

Prasmju fondi Dānijā

Dānijas darba tirgus modeli apzīmē ar terminu elastdrošība (flexicurity – angl.val.). Tas ir darba tirgus modelis, kurā ikviens var viegli mainīt darba vietu. Turklāt darba tirgus politikas mērķis ir padarīt darba tirgu pēc iespējas elastīgāku. Iekārtoties jaunā darba vietā ir ļoti viegli, savukārt atbalsta sistēma bezdarbniekiem rada drošību par nākotni pat bezdarba gadījumā. Kaut arī nodarbinātības drošība ir ļoti zema, tieši kolektīvās pārrunas un darba koplīgumi nodrošina papildu drošības sajūtu un aizsardzību.
Lasīt tālāk...

Ziņojums “Darbinieku izglītība uzņēmumos”

Ziņojumā “Darbinieku izglītība uzņēmumos” ir apkopoti galvenie aptaujas “Par darbinieku izglītības pasākumiem” rezultāti, ko īstenoja Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), IZM īstenotā Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” ietvaros.
Aptaujas galvenais mērķis bija noskaidrot, kādus darbinieku izglītības pasākumus īsteno uzņēmumi Latvijā, ar kādiem šķēršļiem darba devēji saskaras un kāds ir darba devēju viedoklis par valsts atbalsta instrumentu pieaugušo izglītības veicināšanai lietderīgumu un nepieciešamo atbalstu darba devējiem, lai atbilstoši rekomendētu un plānotu attiecīgus uzlabojumus izglītības politikā attiecībā uz pieaugušo izglītības veicināšanu.
Lasīt ziņojumu...

Pieaugušo izglītības politikas atbalstam. Uzņēmumu līdzdalība pieaugušo izglītībā. 1.daļa.

Materiālā “Pieaugušo izglītības politikas atbalstam. Uzņēmumu līdzdalība pieaugušo izglītībā. 1.daļa” skaidrots pieaugušo izglītības jēdziens darba vietās, sniegts ieskats īstenotajās politikās pieaugušo izglītības veicināšanai, aprakstīti politikas plānošanas dokumenti, kas attiecas uz pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī sniegti secinājumi un ierosinājumi, lai pilnveidotu pieaugušo izglītību darba vietās. Lasīt tālāk...

Uzņēmumu līdzdalība mācību organizēšanā un arodbiedrību iesaiste

Materiālā “Uzņēmumu līdzdalība mācību organizēšanā un arodbiedrību iesaiste” raksturoti aspekti, kas atspoguļo uzņēmumu iesaisti darbinieku mācībās, darbinieku motivāciju un šķēršļus dalībai mācībās, mācību finansēšanas un izmaksas modeļus Eiropas Savienības valstīs un izaicinājumus pieaugušo mācību iespēju izmantošanā. Lasīt tālāk...

Briselē diskutē par pieaugošo izglītības attīstību

2019. gada 12. un 13.martā Briselē, Beļģijā notika Eiropas Komisijas Pieaugušo izglītības darba grupa, kuras mērķis bija izstrādāt idejas par iespējamiem Eiropas Savienības pieaugušo izglītības politikas virzieniem pēc 2020. gada un salīdzināt īstenotās politikas attiecībā uz personīgiem mācību kontiem un finansēšanas mehānismiem. Eiropas Komisija prezentēja starpziņojumu par sasniegumiem saskaņā ar atjaunināto Eiropas pieaugušo izglītības programmu (2011–2018) un jaunām tēmām un prioritātēm. Ziņojumā tika apkopoti galvenie prioritārie Eiropas Komisijas un dalībvalstu virzieni pieaugušo izglītībā. Lasīt tālāk...