Iespējas Latvijā
2023. gadā
Kādi finanšu resursi tiek investēti izglītībā?
Kā norāda OECD eksperti , lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību, tam ir nepieciešami attiecīgi finanšu resursi, taču tam ir jābūt sabalansētam arī ar citiem pieprasījumiem pēc sabiedriskā finansējuma un kopējo nodokļu slogu. Vidēji OECD valstīs visvairāk tiek investēti naudas līdzekļi tieši augstākajā izglītībā. Tas arī nozīmē, ka izglītības sistēma pieprasa pasniedzējus ar augstāku kvalifikāciju un attiecīgi darba samaksai būtu jābūt augstākai. Savukārt profesionālajai izglītībai ir nepieciešami lielāki līdzekļi nekā vispārējai izglītībai, kas saistīts ar nepieciešamību iegādāties iekārtas un infrastruktūru tieši profesionālajā izglītībā. Vidēji OECD valstīs izdevumi izglītībai uz vienu studentu 2020.gadā saglabājās tādā pašā apmērā kā 2019.gadā, neskatoties uz nepieciešamajiem pielāgojumiem COVID-19 pandēmijas ietekmē. Taču ir arī izņēmumi, tā, piemēram, Lietuvā izdevumi izglītībai (no pamatizglītības līdz augstākajai) pieauga par 13,7%.
Kopējie izdevumi izglītībai Latvijā ir salīdzināmi ar citām valstīm, jo OECD rēķina, piemērojot pirktspējas paritātes indeksu (PPI). Ja Luksemburgā tērē vairāk nekā 25 000 USD uz vienu skolēnu vidējā izglītībā, tad Latvijā tie ir aptuveni 8000 USD vispārējā vidējā izglītībā un 11 000 USD profesionālajā izglītībā. Tas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un OECD valstīs. OECD norāda, ka profesionālajā izglītībā izmaksām būtu jābūt lielākām nekā vispārējā vidējā izglītībā, jo praktiskais darbs ir jāvelta mazākam studentu skaitam, taču tiešas korelācijas nav novērojamas. Kā norāda OECD, izglītības finansējuma rādītāju apkopošana ir sarežģīts uzdevums, jo datu avoti ir vairāki un katram izglītības līmenim atsevišķi, taču nereti finansējuma avoti nav nodalīti atsevišķi vispārējai vidējai izglītībai un profesionālajai, turklāt jāņem vērā, ka pasniedzēji var pasniegt abās izglītības iestādēs. Izglītībā būtu iekļaujami arī dati par audzēkņu/ praktikantu darba vadītāju izmaksām (atalgojumu) uzņēmumos – tas attiecas uz darba vidē balstītām mācībām. Latvija ir to valstu skaitā, kur tiek nodalīts finansējums vispārējai vidējai izglītībai un profesionālajai izglītībai. Līdz ar to viens no izaicinājumiem ir veicināt OECD valstis ieviest vienotu profesionālās izglītības finansējuma uzskaiti.
Vidēji OECD valstīs izdevumi uz vienu studentu vispārējā vidējā izglītībā veido 11 400 USD, salīdzinājumam tie ir 13 200 USD profesionālās izglītības programmās.
Vērtējot studentu un pasniedzēju skaita attiecību, lielāki izdevumi uz vienu studentu saistīti ar mazāku studentu skaitu uz vienu pasniedzēju, tas var sekmēt individualizācijas pakāpi un attieksmi pret studentiem, norāda OECD. It sevišķi tas ir svarīgi profesionālajās izglītības programmās, kur individualizētai praksei un praktiskai apmācībai ir lielāka nozīme. Profesionālās izglītības programmās sagaidāms, ka būs mazāka studentu pasniedzēju attiecība, taču OECD nekonstatē korelāciju ar lielākiem izdevumiem. Tikai 11 valstīs no 22 valstīm, par kurām ir pieejami dati, ziņo, ka profesionālajās izglītības programmās ir mazāks studentu skaits uz vienu pasniedzēju nekā vispārējās izglītības programmās. Turklāt minētās 11 valsts nav tās, kurās būtu konstatēta lielāka izmaksu atšķirība starp abiem izglītības veidiem. Līdz ar to var būt, ka profesionālās izglītības iestāžu pasniedzēji ir sliktāk atalgoti nekā vispārējās izglītības pedagogi.
OECD savā ziņojumā norāda, ka Latvija ir interesants gadījums, jo audzēkņu skaits uz vienu pasniedzēju profesionālajā izglītībā ir divreiz lielāks nekā vispārējā izglītībā. Tā ir lielākā atšķirība starp visām OECD dalībvalstīm. OECD to skaidro ar to, ka, iespējams, profesionālās izglītības programmas ir vairāk balstītas uz praktiskajiem darbiem, proti, profesionālās izglītības audzēkņi lielu daļu mācību laika pavada ārpus izglītības iestādes. Neskatoties uz to, finansējums profesionālajā izglītībā ir lielāks nekā vispārējā vidējā izglītībā, tuvu tai attiecībai kā tas ir vidēji OECD. Vēl viens apstāklis, kas izskaidro atšķirības no OECD vidējā ir fakts, ka Latvija ir spējusi uzskaitīt izdevumus saistībā ar darba vidē balstītām mācībām.
Attiecībā uz darba samaksu pedagogiem, tad vidēji OECD valstīs tie ir 7 700 USD gadā pamatizglītībā, 8 700 USD vidējā izglītībā un 11 200 USD augstākajā izglītībai, darba samaksai pieaugot līdz ar izglītības līmeni. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka augstākās izglītības pasniedzējiem ir nepieciešama augstāka kvalifikācija, t.i., zinātniskais grāds, kuru savukārt var iegūt vairāk investējot laiku un līdzekļus savā izglītībā. Latvija starp OECD valstīm ierindojas gandrīz pašās beigās, atpaliekot gan no ES25, gan OECD valstu vidējā. Autores ieskatā OECD dalībvalstis ir grūti salīdzināt, jo to attīstības diapazons ir pārāk plašs. Tā, piemēram, Nīderlandē starp viss izplatītākajām pasniedzēju kvalifikācijām pedagogu darba samaksa vispārējā vidējā izglītībā sākas ar 48 662 eiro, savukārt profesionālajā izglītībā tie ir 54 232 USD. Salīdzinājumam Čīlē, Kolumbijā un Turcijā, kas arī ir OECD dalībvalstis, izdevumi uz vienu pilnas slodze pedagogu vispārējā vidējā izglītībā ir 4 000 USD. Lai datus tomēr varētu salīdzināt, tie ir izteikti pēc IKP pirktspējas paritātes indeksa (PPI). Pēc PPI Latvijas ierindojas starp Lietuvu un Igauniju.
Kā raksta OECD savā ziņojumā, tad politikas īstenotāji ir ieinteresēti, kāda ir attiecība starp ieguldītajiem finanšu līdzekļiem un izglītības sistēmas rezultātiem. Līdz ar to liela nozīme ir ne tikai viena gada izdevumiem, bet kumulatīvajam uzkrājumam, kurš ir investēts izglītībā, jo izglītības ilgums var atšķirties. OECD ieskatā salīdzināma ir pamatizglītība un vidējā izglītībā, kur vidējais vecums pamatā ir no 6 līdz 15 gadiem. Kumulatīvais uzkrājums šajā vecuma grupā vidēji OECD valstīs ir 112 100 USD, taču šis skaitlis ļoti variē starp bagātajām OECD dalībvalstīm un nabadzīgākajām valstīm. Tā, piemēram, Austrijā, Dānijā, Islandē, Luksemburgā un Norvēģijā kumulatīvie izdevumi visa mācību cikla garuma uz vienu studentu sasniedz 150 000 USD, tai pat laikā Kolumbijā, Rumānijā un Turcijā tie ir mazāk par 50 000 USD. Latvijā tie ir nepilni 72 000 USD.
Tāpat finansējums būtiski atšķiras pēc privātā vai publiskā finansējuma un izglītības līmeņa. Vidēji OECD kopējie izdevumi valsts izglītības iestādēs no pamatizglītības līdz pat augstākajai izglītībai veido 12 600 USD uz vienu studentu, salīdzinājumam privātajās izglītības iestādēs tas ir tikpat daudz – 13 000 USD. Taču, kā norāda OECD, būtiskas atšķirības ir novērojamas Bulgārijā, Latvijā, Nīderlandē un Turcijā, kur izdevumi privātajās institūcijās ir vismaz par 70% augstāki nekā sabiedriskajās. Salīdzinājumam tādās valstīs kā Čehija, Luksemburga un Jaunzēlande izdevumi privātajās institūcijās ir vismaz par 40% mazāki nekā valsts institūcijās. Taču jāņem vērā, ka valsts finansējums nonāk sabiedriskajās institūcijās, taču dažas valstis tērē lielu daļu līdzekļu privātajās izglītības iestādēs un vidēji finansējums ir gandrīz vienāds uz vienu studentu.
Vispārēja skolu slēgšana saistībā ar COVID-19 pandēmiju 2020. gadā lielākoties visās OECD valstīs bija saistīta ar izdevumu palielināšanos, secina OECD. Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem, kas ietekmēja izdevumus. Tā, piemēram, izglītības iestādēm bija jānodrošina resursi un atbalsts, lai nodrošinātu studentiem nepārtrauktu piekļuvi izglītībai. Arī pedagogu un pasniedzēju algas palika nemainīgas, jo vajadzēja turpināt mācības, izmaksas pat palielinājās, nodrošinot piemaksas pedagogiem par papildu sagatavošanos attālinātajam darbam. Piemēram, Lietuvā izdevumi izglītībai no pamatizglītības līdz par augstākajai izglītībai 2020. gadā attiecībā pret 2019. gadu palielinājās par 7%, neskatoties uz to, ka studentu skaits bija samazinājies. Tas arī ir lielākais izrāviens starp OECD valstīm. Latvija ir vienīgā starp OECD valstīm, kur gan finansējums, gan pilna laika studentu skaits palika nemainīgs 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu. Salīdzinājumam Igaunijā izdevumi izglītībai nedaudz palielinājās. Vislielāko finansējuma kritumu piedzīvoja Meksika, Turcija un Ungārija.
Latvijā kopējie izdevumi uz vienu studentu pēc pirktspējas paritātes indeksa augstākajā izglītībā 2020. gadā saglabājās 2019. gada līmenī (11 114 USD un 11 325 USD). Tāda pati situācija ir novērojama visos izglītības līmeņos.
Savukārt izdevumi uz vienu izglītojamo 2021. gadā attiecībā pret 2020. gadu, sākot ar pamatizglītību līdz augstākajai izglītībai, palielinājās Dānijā (iepriekšējā gadā bija kritums), Vācijā, Jaunzēlandē, Slovēnijā, Spānijā un Turcijā, savukārt samazinājās Horvātijā un Lietuvā, palika nemainīgi Zviedrijā iepriekšējā gadā kritums). Visās valstīs bija novērojams finansējuma pieaugums pamatizglītībā un vidējā izglītībā (izņemot Lietuvu) no 0,4% Zviedrijā līdz pat 7,7% Slovēnijā. Attiecībā uz augstāko izglītību bija novērojama pretēja situācija, lielākoties visās OECD valstīs bija izdevumu samazinājums uz vienu studentu.
Horvātija, Dānija un Turcija bija vienīgās valstis, kur izdevumi uz vienu studentu palielinājās gan pamatizglītībai, gan vidējai izglītībai, gan augstākajai izglītībai. Turpretim Lietuvā izdevumi visās izglītības grupās samazinājās.
Viss izdevums “Education at a Glance 2023” ir pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/
Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
INDIVIDUĀLIE MĀCĪBU KONTI, KONCEPTS
4. IMK pārvaldības un administrēšanas modelis
4.1. Pakalpojuma partneru kartējums
IMK pārvaldītu un uzraudzītu valde, kurā pēc paritātes principa tiktu iesaistītas trīs puses – 2 darba ņēmēju pārstāvji, 2 darba devēju pārstāvji un 2 valdības puses pārstāvji. Valde sanāktu kopā ne retāk kā reizi divos mēnešos. Tā būtu augstākā institucionālā platforma. Valde arī sniegtu atskaiti par paveikto un problēmām Cilvēkkapitāla attīstības padomei un Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (APIKK). Ne retāk kā reizi pusgadā valde sagatavotu risku analīzi un priekšlikumus risku mazināšanai.
Nākamais solis būtu izveidot:
Projekta pieaugušo apmācību izvērtēšanas un piešķiršanas administrāciju, kurā pēc paritātes principa tiktu algoti 6 darbinieki – 2 darba ņēmēju pārstāvji, 2 darba devēju pārstāvji un 2 valdības puses pārstāvji. Viņu uzdevums būtu administrēt pilotprojektu, kas ietver:
• Izstrādāt atbalsta piešķiršanas kritērijus, nosacījumus personai atbalsta saņemšanai, un personu atlases kritērijus pilotprojektam
• Izskatīt prasmju pārvaldības platformā saņemtos pieteikumus, izvērtēt atbilstību atbalsta piešķiršanas kritērijiem
• Lemt par atbalsta piešķiršanu, paziņojot par lēmumu prasmju pārvaldības platformā
• Izstrādāt prasmju pārvaldības platformas pārveides tehnisko specifikāciju
• Veikt datu analīzi un informēt par rezultātiem valdi
• Sekot līdzi prasmju pārvaldības platformā reģistrēto lietotāju līdzekļu izlietojumam, ģenerēt elektroniskus atgādinājumus par virtuālās naudas atlikumu prasmju pārvaldības platformā
• Lemt par personu tālākvirzīšanas risinājumiem, elektroniski sniedzot informāciju par tālākizglītības risinājumiem un nosacījumiem, gadījumā, ja konta atlikums nesedz pilnu apmācību kursu
• Slēgt personas kontu prasmju pārvaldības platformā, ja persona nav ievērojusi nosacījumus atbalsta saņemšanai
• Organizēt un īstenot sabiedrības informēšanas stratēģiju par pieteikšanos individuālo mācību kontu pilotprojektam
• Izveidot koordinējošo komiteju/-as, kuras nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp galvenajām iesaistītajām pusēm individuālo mācību kontu pārvaldībā, noteikt tās darbības principus
• Definēt un sekot līdzi kvalitātes kritērijiem, izvirzīt sasniedzamus mērķus
Projekta apmācību piedāvājumu un atlases administrācija, kurā tiktu algoti 2-3 eksperti ar pieredzi apmācību organizēšanā un/ vai vadīšanā. Ekspertu uzdevums būtu administrēt pilotprojektu no apmācību ievades prasmju pārvaldības platformā puses, kas ietver:
• Kritēriju izstrāde apmācību uzņēmumu dalībai IMK pilotprojektā
• Pārbaudīt apmācību uzņēmumus pēc noteiktiem kritērijiem (darbības pieredze, nav nodokļu parādu utt.)
• Slēgt līgumus ar apmācību uzņēmumiem par izglītības programmu un apmācību kursu pievienošanu prasmju pārvaldības platformā
• Sekot līdzi līgumu izpildei un apkopot statistiku par izglītības programmu un apmācību kursu piedāvājumu/ pieprasījumu
Galvenā atbildība būtu jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai kā atbildīgai par izglītības politikas attīstību un virzību Latvijā (atbildība primāri gulstas uz tā pleciem, kurš ir iniciējis konkrēto pasākumu) - OECD, 2019. Individual Learning Accounts Panacea or Pandora's Box? Pieejams šeit: https://doi.org/10.1787/203b21a8-en. Nākamā atbildības loma jāuzņemas Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā finansējuma saņēmējai un atbildīgai par projekta tiesu ieviešanu un īstenošanu.
Būtiski ir nodrošināt apmācības pietiekami augstā kvalitātē, tāpēc kā partneris būtu piesaistāms Valsts Izglītības kvalitātes dienests vai arī izveidota speciāla kvalitātes kontroles komiteja, kuras uzdevums būtu izstrādāt kvalitātes kritērijus mācību nodrošinājumam un pilotprojekta ietvaros izlases veidā pārbaudīt ne tikai apmācību uzņēmumu/ izglītības iestāžu apmācību kursu kvalitāti, bet arī izlases veidā monitorēt pieaugušo mācību delta sasniegumus, t.i., novērtēt zināšanas pirms apmācību kursiem un pēc tam. Tai pat laikā IMK sistēmai būtu jānodrošina darbības autonomija, vienlaikus ievērojot “darba devēju” principu, t.i., nodrošināt, ka IMK nemazina darba devēju lomu savu darbinieku izglītošanā, līdz ar to būtu nosakāms, ka pilotprojekts paredz īstenot tās mācības, kuras pēc likumdošanas nav jāveic darba ņēmējam un/ vai darba devējam obligāti.
Iespējams būtu jāapsver iespēja iesaistīt Nodarbinātības valsts aģentūru vai sociālos dienestus, jo IMK primāri būtu jāattiecina uz iedzīvotājiem ar zemām digitālajām prasmēm, tostarp ilgstošie bezdarbnieki un/ vai strādājošie ar zemām prasmēm. Nereti pieaugušie ar zemām prasmēm nezina kādas apmācības viņiem būtu nepieciešamas. Taču pieejai šai mērķauditorijai jābūt citādai nekā tas ir darbā ar pieaugušajiem ar augstām prasmēm, jo lielākoties pieaugušie ar augstām prasmēm paši iesaistās mācībās. Pretējā gadījumā var palielināties plaisa starp pieaugušajiem ar augstām prasmēm un tiem, kuru prasmes ir zemas.
4.2. Normatīvā bāze
Lai īstenotu un administrētu IMK prasmju pārvaldības platformu, būtu nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par IMK prasmju pārvaldības platformas pārveidi, ietverot šādus punktus:
• Vispārīgie jautājumi
• Lietotāja pieejas nosacījumi
• Reģistrācija elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izmantojot elektronisko autentifikāciju
• Informācija par lietotāju, kura jāievada IMK prasmju pārvaldības platformā
• Virtuālā finansējuma piešķiršanas nosacījumi, tā apmērs
• Virtuālā finansējuma piešķīruma lietošanas nosacījumi
• Pieejas anulēšanas gadījumu atruna
• Viena virtuālā finansējuma piešķīruma derīguma termiņš, pāreja uz nākamo periodu (kalendārais gads vai gads kopš pieslēgšanas prasmju pārvaldības platformai)
• Mācību pakalpojumu sniedzēju pievienošanās IMK prasmju pārvaldības platformai
• Mācību pakalpojumu sniedzēju piedāvātās izglītības programmas un apmācību kursi, dokumenta veids par dalību mācībās (t.sk. mikroapliecinājumi)
• Lietotāja un mācību pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi
Lai nostiprinātu normatīvo regulējumu attiecībā uz pieaugušo izglītību, ir nepieciešams izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā (MK) apstiprināšanai likumu par pieaugušo izglītību. Iespējams, tas būtu viens no SAM 2.3.1.4.i. investīciju "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" projekta uzdevumiem. Likums noteiktu pieaugušo tiesības un pienākumus, kā arī darba devēju atbildību iesaistīt apmācībās darba ņēmējus, valstij uzņemoties koordinēšanas un administrēšanas vadītāja lomu.
Prasmju jeb apmācību fondi ļauj ātri reaģēt uz prasmju pieprasījumu un dod iespēju darba ņēmējiem apgūt nepieciešamās prasmes, IMK pēc būtības ir līdzīgs instruments. Itālija ir viens no piemēriem, kur ir izveidoti šādi prasmju fondi. Lai prasmju fondi, t.sk. IMK veiksmīgi pastāvētu un darbotos, ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem - Ziderman A., 2016. Funding Mechanisms for Financing Vocational Training: An Analytical Framework. Institute of labour Economics, Policy Paper No 110 https://www.iza.org/publications/pp/110/funding-mechanisms-for-financing... :
Ieinteresēto personu līdzdalība/īpašumattiecības. Nodrošināt būtisku un atbilstošu valdes pārstāvību ar lielāko/ietekmīgāko spēlētāju līdzdalību, īpaši tas attiecas uz valsts puses pārstāvjiem
4.3. Personas datu aizsardzība, datu izmantošana
Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, pieeja IMK būs individualizēta, izmantojot pieslēgumu latvija.lv vai autentificējoties caur kādu no Latvijas komercbankām (AS Swedbank, AS SEB banka, AS Citadele banka, Luminor Bank AS Latvijas filiāle, AS Rietumu banka, AS LBP Bank, AS BluOr banka, AS Industra Bank, AS Reģionālā investīciju banka). Katram indivīdam reģistrējoties IMK prasmju pārvaldības platformā, automātiski tiks piešķirtas x virtuālās naudas vienības, kuras varēs iztērēt gada laikā pie kāda no izglītības pakalpojuma sniedzēja.
Ziņojumā teikts, ka: “Apstrādājot projekta dalībnieku personas datus tiks ievēroti normatīvo aktu par personas datu aizsardzību un apstrādi noteiktie ierobežojumi.”
Dati par personu dalību IMK tiks izmantoti statistikas nolūkos, lai apkopotu un analizētu tendences un sasniedzamo rezultātu progresu. Lai arī pilotprojektā piedalīsies 3 500 dalībnieki, tas būtiski neietekmēs kopējo Latvijas statistiku attiecībā uz pieaugušo iesaisti izglītībā. Lielākoties dati tiks izmantoti par 3 500 personu dalību pilotprojektā, par viņu profilu tiktāl cik to pieļauj personas datu aizsardzība. Dati tiks apkopoti, neizpaužot dalībnieku vārdu, uzvārdu. Būtiski akcentēt, ka dati par 3 500 tiks analizēti pirms mācību uzsākšanas un sešus mēnešu pēc mācību beigšanas, lai varētu novērtēt IMK ietekmi uz dalībnieku sociāli ekonomisko situāciju. Attiecīgi jāparedz, ka projekts beigsies sešus mēnešus pēc pēdējā dalībnieka dalības pilotprojektā.
Papildus iepriekš minētajam, tiks analizēts personu sniegums un dalības IMK rezultāti pirms mācībām un sešus mēnešus pēc tam. Lai iegūtu datus par personas nodarbinātību un citiem rādītājiem sešus mēnešus pēc tam, tiks izstrādāta speciāla anketa par personas sociālo un ekonomisko situāciju, pieņemot, ka projekts var sniegt personai arī nemateriālus ieguvumus. Līgums ar personu par dalību IMK pilotprojektā ietvers atsauci uz anketu un personas gatavību sniegt ziņas par nodarbinātību un citiem rādītājiem, saglabājot konfidencialitāti. Aptaujas dati būs anonīmi, t.i., aizpildot anketu tiešsaistē, nebūs jānorāda vārds, uzvārds vai citi personu identificējami dati.
4.4. Kvalifikācijas, mikroapliecinājumi, apliecinājumi (nozaru, starptautiskie)
Ziņojumā teikts, ka: “IMK ieviešanai ES Padomes ieteikums rosina veidot veicinošu atbalsta pasākumu ietvaru, kas sekmē individuālo tiesību uz mācībām efektīvu īstenošanu”, tostarp “mudināt formālās izglītības un neformālo mācību iespēju nodrošinātājus izstrādāt un paplašināt savu piedāvājumu, pamatojoties uz identificētajām vajadzībām, tostarp nodrošinot mikroapliecinājumus saskaņā ar ES Padomes ieteikumu par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbinātībā”, tostarp “veicināt savu valsts reģistru atvēršanu tādu mācību iespēju iekļaušanai, kuras piedāvā pakalpojumu sniedzēji citās valstīs”.
Individuālo mācību kontu sākotnējais Ietekmes novērtējums ir izgaismojis divas pamatproblēmas: pirmkārt, pieaugušie saņem nepietiekamu finansējumu, t.sk. tas attiecas arī uz tādiem šķēršļiem kā laiks mācībām, otra problēma ir saistīta ar nepietiekamu strādājošo motivāciju mācīties.
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka mikroapliecinājumu ieviešanas termiņš ir 2025.gads. Mikroapliecinājumu ieviešana neparedz jaunu sistēmu radīšanu, drīzāk izmantot jau esošos instrumentus, lai padarītu izglītību pieejamāku visiem. Mikroapliecinājumi neaizvieto profesionālās kvalifikācijas. Mikroapliecinājumi un individuālie mācību konti papildina viens otru, jo pirmais vairāk ir satura jautājums, savukārt otrs ir sistēma kā pēc iespējas efektīvāk pielietot piedāvāto saturu. Mikroapliecinājumi nozīmē “daļu no zināšanām, kuras izglītojamais ir apguvis pēc neliela apjoma mācībām”.
2022. gada 16. jūnijā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma Ieteikumu par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā. Ieteikumā ir sniegti pamatelementi, ieskaitot definīciju, standarta elementus mikroapliecinājumu aprakstīšanai un mikroapliecinājumu izstrādes un izdošanas principus.
Lai saņemtu apliecinājumu, pastāv dažādi veidi. Vairākas asociācijas izdod savus apliecinājumus, piemēram, Latvijas Ārstu biedrība sertificē ārstniecības personas, Latvijas Veterinārārstu biedrība organizē veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāciju utt.
Ja personai ir apmācību vai darba pieredze, taču trūkst apliecinājuma par prasmēm, tas var atzīt, ja valstī ir noteikta kārtība kā persona var atzīt savas prasmes. Prasmju atzīšana var ietvert gan intervijas, gan testus un praktiskā darba piemēru demonstrēšanu.
Runājot par digitālajām prasmēm, jānošķir trīs līmeņi:
1. Digitālās prasmes (digitālā pratība, digitālā mācīšanās, digitālā sadarbošanās, digitālā ētika).
2. Programmatūras lietošana un attīstīšana (programmēšanas pratība, datu analīze un statistika, skaitļošanas un algoritmiskā domāšana).
3. Izpratne par digitālajām sistēmām (datu pratība, viedās sistēmas, kiberdrošības pratība, tehnoloģiju tulkošana un iespējošana).
Tests var ietvert gan atvērtus, gan slēgta tipa jautājumus ar piedāvātiem atbilžu variantiem, piemēram:
Kuram no šiem ir maksimālā ietilpība:
A. 32 KB
B. 16 MB
C. 8 GB
D. Nevienam no minētajiem
Eiropas Komisija ir izveidojusi rīku, lai ikviens interesents varētu pārbaudīt savas digitālās prasmes un noslēgumā saņemt novērtējumu ar paskaidrojumiem. Taču ar to nepietiek, novērtējums sniegs informāciju par iespējām uzlabot savas digitālās prasmes - https://europa.eu/europass/en/europass-tools/test-your-digital-skills. Digitālās kompetences ietvars (DigComp) nodrošina kopēju izpratni, kas ir digitālā kompetence. DigComp identificē digitālo kompetenci 5 jomās un 21 specifiskās kompetencēs - https://joint-research-centre.ec.europa.eu/digcomp_en .
Informācija un datu pratība – formulēt informācijas vajadzības, atrast un iegūt digitālos datus, informāciju un saturu. Spriest par avota un tā satura atbilstību. Uzglabāt, pārvaldīt un sakārtot digitālos datus, informāciju un saturu
Komunikācija un sadarbība – sazināties un sadarboties, izmantojot digitālās tehnoloģijas, vienlaikus apzinoties kultūras un paaudžu daudzveidību. Piedalīties sabiedrībā, izmantojot publiskos un privātos digitālos pakalpojumus un līdzdalības pilsonību. Pārvaldīt savu digitālo klātbūtni, identitāti un reputāciju.
Digitālā satura radīšana – izveidot un rediģēt digitālo saturu. Uzlabot un integrēt informāciju un saturu esošajā zināšanu kopumā, vienlaikus izprotot, kā ir jāpiemēro autortiesības un licences. Prast dot saprotamus norādījumus datorsistēmai.
Drošība – aizsargāt ierīces, saturu, personas datus un privātumu digitālajā vidē. Aizsargāt fizisko un psiholoģisko veselību un apzināt digitālās tehnoloģijas sociālajai labklājībai un sociālajai integrācijai. Apzināties digitālo tehnoloģiju un to izmantošanas ietekmi uz vidi.
Problēmu risināšana – identificēt vajadzības un problēmas un risināt konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē. Izmantot digitālos rīkus procesu un produktu jauninājumiem. Sekot līdzi digitālajai attīstībai.
Attiecībā uz digitālajām prasmēm un to pārbaudi var izmantot arī atvērtus jautājumus https://jobs.iqvia.com/7-skills-to-future-proof-your-career :
1. Pazīsti sevi – precīzi izproti savas iespējas, stiprās un vājās puses attiecībā pret citiem. Tas nozīmē izprast savas aizraušanās un to, kas sniedz jums personisku gandarījumu, lai jūs varētu pieņemt efektīvus lēmumus par karjeru.
Jautājums: cik pārliecinoši jūs varat izskaidrot savas darba intereses, virzītājspēkus/ motivatorus un jomas, kurās jūs sniedzat pievienoto vērtību?
2. Atklājiet sevi – vēlmi un spēju uzņemties izaicinošus uzdevumus, redzot nepārtrauktas mācīšanās un attīstības ilgtermiņa ietekmi, kā arī zinātkāri un atvērtību riskēt. Ir viegli “iestrēgt uz vietas”, it īpaši, ja kādu laiku esat bijis tajā pašā lomā; uzņēmumam ir vajadzīga pārliecība un iedrošinājums izmēģināt jaunas lietas.
Jautājums: Cik regulāri jūs izkāpjat no savas komforta zonas, lai apgūtu jaunas prasmes vai pieredzi?
3. Pielāgošanās pārmaiņām — spēja mainīt savu pieeju, saskaroties ar mainīgām prasībām vai mainīgu darba vidi. Tas ir saistīts arī ar noturību un spēju pārvaldīt slodzi un jaunās prasības.
Jautājums: Vai jūsu prasmes vai personiskās īpašības ļauj jums pielāgoties jaunām situācijām un vajadzības gadījumā mainīties?
4. Atrodi iespējas – spēja noteikt un radīt sev darba iespējas. Tas tiek attīstīts, aktīvi izpētot iespējas sev apkārt; sekojot līdzi uzņēmuma attīstībai, apzināties jaunās vajadzības un pārliecināties, ka “esat cilvēku prātā”, kad rodas īstā iespēja.
Jautājums: Vai jūs identificējat un/ vai radāt sev profesionālās izaugsmes iespējas?
5. Veidojiet sociālo tīklu — veidojiet attiecības ar citiem līdzcilvēkiem sociālajam un profesionālajam atbalstam. Jūsu attiecību stiprums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina apmierinātību ar karjeru un panākumus. Galvenā efektīvas karjeras vadības joma ir attiecību veidošana, izmantojot sarunas.
Jautājums: Vai jums ir mentors vai sociāls tīkls, kas sniedz jums atbalstu, padomu un iedrošinājumu?
6. Veidojiet savu zīmolu — veidojiet aktīvu un redzamu reputāciju savā organizācijā un ārpus tās. Balstoties uz “zīmola” mārketinga koncepciju, tas mudina jūs skaidri saprast, kā vēlaties, lai citi jūs uztver un ko jūs piedāvājat. Šī prasme apliecina, ka ikvienam ir profesionāls zīmols, kas ietekmē viņu piekļuvi iespējām.
Jautājums: Vai esat izveidojis savu personīgo zīmolu un vai jūsu (iekšējā un ārējā) reputācija atspoguļo jūsu spējas, zināšanas un pieredzi?
7. Pārdomājiet un plānojiet – regulāri apstājieties, lai novērtētu, kas darbojas un kas ne, lai jūs varētu izveidot plānu nākotnei. Noteikti veltiet laiku, lai pārdomātu savus mērķus, noteiktu attīstības prioritātes un identificētu prasmes un pieredzi, kas jums nepieciešama, lai attīstītos.
Jautājums: cik regulāri jūs atlicināt laiku, lai pārdomātu apgūto, iezīmētu prasmes ilgtermiņa panākumiem un plānotu izaugsmes iespējas?
Iespējams nākotnē būtu skatāms jautājums kā savienot IMK ar citiem instrumentiem, kā, piemēram, Nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru, Europass, kas veicinātu gan kvalitāti, gan caurskatāmību un veicinātu zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu.
4.5. Prasmju atzīšana
Ārpus formālās izglītības sistēmas var novērtēt un atzīt apgūtās profesionālās kompetences un prasmes. Prasmju un kompetenču atzīšana ir viens no veidiem kā iegūt kvalifikāciju.
Vispirms ir jāidentificē prasmes. Prasmju identificēšana ir vienkārša, ja datu bāze vai sociālais tīkls piedāvā gatavus risinājumus vai prasmju sarakstu, no kura ir tikai jāizvēlas. Taču personīgā konta veidošana jeb sava dosjē veidošana tomēr ir komplicētāks process un visticamāk, ka darba devējs vēlētos, lai darbinieka uzrādītās prasmes tiktu apliecinātas nevis izvēloties no piedāvātā “groza” labākās, bet patiešām atbilstošas potenciālā darbinieka spējām.
Viena no atpazīstamākajām un populārākajām prasmju datubāzēm ir sociālā tīkla LinkedIn sadaļa Featured Skills & Endorsements, kur katrs LinkedIn dalībnieks var atzīmēt savas prasmes, savukārt citi var tās apstiprināt, taču tā nav oficiāla atzīšana. IMK gadījumā studējošais, kurš vēlas, lai atzītu tā iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus, iesniegumam universitātē vai koledžā pievieno akadēmisko izziņu, apliecības vai diplomu ar pielikumu kopijām par nokārtotajiem apmācību kuriem. Būtiski pirms IMK dalībnieks izvēlas izglītības programmu vai apmācību kursus, noskaidro vai mācību iestāde izsniegs valsts atzītu izglītības dokumentu.
Pretendenta, kurš vēlas atzīt iegūtās zināšanas, prasmes, vispirms būtu jāsāk ar deleģējuma saņemšanu no Izglītības iestādes vai eksaminācijas centra. Tam seko Informācijas par profesionālās kompetences novērtēšanu sagatavošana un publiskošana, tālāk notiek Procesa plānošana un kvalitātes nodrošināšana, tiek sniegtas konsultācijas un atbalsts pretendentiem, Pretendents iesniedz iesniegumu IKVD un veic maksājumu atbilstoši IKVD cenrādim. Tam seko profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises nodrošināšana un Profesionālās kvalifikācijas eksāmena organizēšana un dokumenta izsniegšana. Noslēgumā seko Informācija par rezultatīvajiem rādītājiem.
Normatīvajos aktos tiešā veidā nav noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta iepriekšējo izglītību, nodarbinātību vai vecumu. Nav noteiktas arī prasības pretendentam par profesionālās kompetences apliecināšanu ar iepriekšējo darba pieredzi un nodarbinātību, tādēļ nav pamata tādas izvirzīt - Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana. Valsts izglītības attīstības aģetūra, 2015. Pieejams šeit: https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/1098/download?attachment.
Digitālās prasmes, apgūtas darba vietā vai apmācību kursos, var atzīt tāpat kā jebkuru citu iepriekšējo darba pieredzi. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi nosaka rezultātu atzīšanu pielīdzināmu kursiem augstskolā vai koledžā.
Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. IMK var un vajadzētu izmantot arī iepriekšējās izglītības apstiprināšanai un atzīšanai, un tam ir jābūt cieši saistītiem ar pieaugušā portfolio. Taču izvēloties mācības un veidojot to piedāvājumu, stingri būtu jānodala profesionālās mācības no t.s. “mīksto” prasmju piedāvājuma. Jāņem vērā, ka formālā izglītība netiktu tālāk attīstīta uz neformālās izglītības rēķina.
7. Pieaugušo iesaiste un mācīšanās motivācija
7.1. Iesaistes veicināšanas pasākumi
Mērķa grupas lielums un indivīda tiesības izvēlēties apmācību iespējas, ņemot vērā, ka IMK mērķis ir nodrošināt visus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus ar mācību tiesībām personificētu kontu veidā. Mācību finansiālais novērtējums atbilst katra indivīda vajadzībām un atļauj katram indivīdam brīvi izvēlēties starp izglītotājiem, kuri ir atzīti un novērtēti ar atbilstošo dokumentāciju no valsts puses, lai tie varētu sniegt pakalpojums.
2020.gada maijā tika pabeigts darbs pie pētījuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” (identifikācijas numurs: FM2019/48 (TP IZV)) (turpmāk – pētījums), kuru veica nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma - Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, pieejams šeit: https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/BISS_zinojums_... . Lai arī motivācija iesaistīties mācībās ir pētīta tikai pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju, tomēr dati atspoguļo kopējo tendenci. Pētījumā lielākā daļa uzskata, ka pārvalda savas mācību vajadzības, par ko liecina augstais piekrišanas atbilžu īpatsvars izteikumam “es pats varu izvēlēties, vai man mācīties vai nē”, kuram pilnīgi piekrīt 42% un drīzāk piekrīt 41% aptaujāto. Pēc pētnieku domām, rezultāts vērtējams kritiski, ņemot vērā, pirmkārt, piekrišanas atbilžu īpatsvaru uz citiem izteikumiem (sk. turpinājumā) un, otrkārt, ārvalstu ekspertu pieredzi, ka pieaugušie ar zemām prasmēm nespēj vai nevēlas atzīt savu prasmju trūkumus un attiecīgi – apzināties mācību vajadzības. Nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju biežāks piekrītošo atbilžu īpatsvars izteikumā “mācības man dotu iespēju uzzināt kaut ko jaunu”, salīdzinot ar tādiem konkrētiem izteikumiem kā “mācības man dotu iespēju iegūt darbam nepieciešamās zināšanas”. Līdz ar to nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju priekšroku dotu neformālās izglītības vai profesionālās pilnveides apmācību kursiem, kuriem nav tieša saistība ar veicamo darbu. Tas paver iespēju iesaistīt nodarbinātos pieaugušos profesionālās tālākizglītības programmā saistībā ar pārkvalifikāciju. It sevišķi ņemot vērā, ka apgalvojumam “mācības man dotu iespēju uzzināt kaut ko jaunu” visbiežāk piekrīt 25-44 gadus veci nodarbinātie ar zemu kvalifikāciju.
Potenciālie tiešie ieguvumi, t.i., iespēja nopelnīt vairāk, nedaudz vairāk kā pusē gadījumu tiek saistīti ar iesaistīšanos mācībās, tā apgalvojumam “mācības dotu man iespēju nopelnīt vairāk” piekrīt un drīzāk piekrīt vairāk nekā puse aptaujāto (63%) – nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju, tas gan neattiecas uz pieaugušajiem ar augstāko izglītību. Vecumu kā mācību šķērsli biežāk saredz gados vecāki nodarbinātie, t.i., nodarbinātie biežāk piekrīt un drīzāk piekrīt apgalvojumam līdz ar vecumu.
Mācību iespējas meklējošo un mācības uzsākošo personu motivācija jeb galvenie mācību iemesli visbiežāk bija šādi (atbilžu sadalījums, %): Lai uzlabotu zināšanas/ prasmes par to, kas mani interesē (44,8%), Lai iegūtu ikdienas dzīvē noderīgas zināšanas/ prasmes (40,5%), Lai uzlabotu karjeras iespējas (31%) u.c. Starp iemesliem, kāpēc nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju negāja mācīties, lai gan meklēja informāciju par mācību iespējām, visbiežāk tika nosaukti trīs iemesli – pietiekama apmēra naudas trūkums (32%), nespēja atvēlēt mācībām nepieciešamo laiku (30%) un piemērotu kursu vai mācību pasākumu trūkums (26%). 55% aptaujāto norādīja, ka viņus mudinātu iespēja nopelnīt vairāk, un vēl 51% norādīja, ka nozīmīga ir iespēja mācīties par brīvu. Apkopojot iepriekš rakstīto, varam secināt, ka iesaistes veicināšanas pasākumiem jābūt mērķētiem pēc izglītības un vecuma. Nodarbinātos ar zemu kvalifikāciju visbiežāk interesē mācības, kuru rezultātā būtu iespēja nopelnīt vairāk, līdz ar to, vēstījumam par mācību ieguvumiem jāietver arī monetārais aspekts. To arī apliecina statistika, pieaugot izglītības līmenim, pieaug arī darba samaksa. Lai arī individuālo mācību kontu gadījumā runa ir par profesionālās tālākizglītības programmām, arī to apguve var rezultēties kā darba samaksas pieaugums.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016.gadā (pēdējie pieejamie dati) 66,8% pieaugušo nevēlas mācīties, t.i., motivācija iesaistīties mācībās ir zema -Eurostat, 2016. Population not participating in education or training by main reason and sex. Online data code: TRNG_AES_195__custom_7630667. Pētījumā tika secināts, ka: “Viens no būtiskākajiem vājās motivācijas iemesliem ir neizpratne par ilgtermiņa ieguvumu no izglītības mūža garumā nodarbinātības kontekstā. Šai grupai ir raksturīgi sagaidīt tūlītējus ieguvumus no iesaistes mācībās, kas izpaužas atalgojuma pieaugumā, taču pētījuma rezultāti uzrāda, ka lielākajā daļā gadījumu šāda ieguvuma nav. Savukārt ieguvumi ir novērojami tādos rādītājos kā darba produktivitāte un darba uzdevumu daudzveidība. Turklāt šī grupa neapzinās, ka sabiedrībā notiek nodarbinātības paradigmas maiņa, atbilstoši kurai nav iespējams sekmīgi iekļauties darba tirgū visas dzīves garumā, balstoties tikai uz sākotnējo izglītību. Tas arī izskaidro apstākli, kāpēc šīs grupas motivēšanai nav pietiekami ar ārējiem atbalsta instrumentiem (daļā gadījumu tie pat nav nepieciešami un netiek izmantoti), daudz būtiskāk ir veidot nodarbināto iekšējo motivāciju. Vienlaikus kā šis, tā citi pētījumi par līdzīgām mērķa grupām, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, sociālās atstumtības riska grupām, kā arī ārvalstu pētījumi par nodarbināto ar zemu kvalifikāciju situāciju parāda, ka personas atbildība par saviem dzīves apstākļiem, izglītību un nodarbinātības situāciju ir jāapgūst pēc iespējas agrīnākā vispārējās izglītības posmā, bet ne vēlāk kā pēc sākumskolas pabeigšanas.”
Tas nozīmē, ka individuālo mācību kontu gadījumā projekta ieviesējiem būs jāstrādā ar pieaugušajiem, kuru paradumus un vēlmi mācīties būs grūti izpildāms uzdevums, taču tas galvenokārt attiecas tikai uz pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju (ar pamata izglītību un nepabeigtu vidējo izglītību nevēlas mācīties 73,8%, ar augstāko izglītību – 53,1%) - Eurostat, 2016. Population not participating in education or training by main reason and educational attainment level. Online data code: TRNG_AES_197__custom_7630706 .
Pētījumā teikts, ka: “Šādu programmu apguvei noteikti ir nepieciešams arī mācībās iesaistīto finansiālais atbalsts (stipendija), kura mērķis būtu ne tikai motivēt, bet arī tiešām finansiāli atbalstīt, ņemot vērā, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve būtiski samazina personas iespējas gūt ienākumus no darba.”.
Ņemot vērā pieaugušo ar zemu izglītības līmeni iesaistes nepieciešamību, individuālajos mācību kontos būtu jāparedz mācību piedāvājums pamatprasmju un mūžizglītības kompetenču apguvei – digitālās kompetences visos līmeņos, daudzvalodu kompetenci (profesionālās svešvalodas zināšanas) un sociālo kompetenci.
Pētījumā viens no priekšlikumiem ir mācību stipendijas piešķiršana kā vispārējo motivāciju sekmējošu instrumentu, bet jo īpaši tiem, kuriem ir zemi ienākumi. Ienākumu līmeņa noteikšanai iespējams izmantot dažādus rādītājus, t.sk. maznodrošinātas personas ienākumu līmenis (501 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā), trūcīgas personas ienākumu līmenis (313 EUR pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā), valstī noteiktās minimālās algas apmērs (2023. gadā – 620 EUR) vai valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma slieksnis, kas 2023. gadā pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā bija 125 EUR.
Pētījuma viens no ieteikumiem ir diferencēt mācību stipendijas piešķiršanu, t.sk. dēļ finanšu resursu ierobežojumiem, prioritāri piešķirot tiem nodarbinātajiem pieaugušajiem, kas atbilst, piemēram, šādiem kritērijiem: apgūst profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, apgūst izglītības programmas noteiktās (saskaņā ar darba tirgus prognozēm īpaši atbalstāmās) nozarēs, apgūst izglītības programmas konkrētu (saskaņā ar darba tirgus prognozēm īpaši atbalstāmu) profesionālo kvalifikāciju iegūšanai, reģionos nodarbinātajiem pieaugušajiem, mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekiem u.c. kritērijiem, kas vērsti uz valsts noteikto prioritāro nozaru, kvalifikāciju apgūšanu un to mērķa grupu motivēšanu, kurām ir nozīmīgāki šķēršļi vai zemāka motivācija iesaistīties mācībās. Jānodrošina arī tādi atbalsta pasākumi kā transporta kompensācijas t.sk. reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumi, dienesta viesnīcas pakalpojumi. Nepieciešams būtu nodrošināt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
Nepieciešams būtu nodalīt atbildības sfēras attiecībā uz iedzīvotājiem ar zemu kvalifikāciju, šeit būtu jāsadarbojas ar sociālajiem dienestiem un Nodarbinātības valsts aģentūru.
7.2. Motivācijas modelis
Motivācija būtu jāskata gan no darba ņēmēju puses, gan no uzņēmumu jeb darba devēju puses. Lai motivētu darba devējus iesaistīties individuālo mācību kontu administrēšanā vai uzraudzībā, vispirms jākonstatē, kas ir darba devēju galvenie motivatori jeb kādas prasmes ir nepieciešamas ideālajam darbiniekam, lai darba devējam būtu interese pieņemt darbinieku darbā. Pēc Eurostat datiem 2020.gadā (pēdējais gads, par kuru pieejami dati), vispārējas IT prasmes, lai uzņēmums varētu attīstīties, ir svarīgas 15,5% no visiem uzņēmumiem, profesionālās IT prasmes ir nepieciešamas 8,8% no visiem uzņēmumiem. Prasme strādāt komandā ir nepieciešamas 27,9% uzņēmumu, klientu apkalpošanas prasme ir nepieciešama gandrīz trešdaļai no visiem uzņēmumiem (30,5%), taču visvairāk uzņēmumiem ir nepieciešamas tehniskās, praktiskās jeb saistītas ar darbu prasmes (41,7%). Problēmu risināšanas prasmes ir nepieciešamas 17,3% uzņēmumu. Līdz ar to varam secināt, ka darba devēju motivācija ieguldīt naudu un laiku ir tādās prasmēs, kas ir praktiski pielietojamas darbā, un arī atsevišķās vispārīgās prasmēs, kuras būtu piemērotas vairākiem uzņēmumiem, kā, piemēram, klientu apkalpošanas prasmes.
Skatoties no otras puses, būtiski ir noskaidrot tos iemeslus, kas nav ļāvuši līdz šim piedalīties mācībās, pieņemot, ka, atrisinot iemeslus jeb šķēršļus, darba ņēmējs iesaistītos mācībās. Kaut arī pēdējie pieejamie dati ir par 2016.gadu, varam pieņemt, ka tendences nav mainījušās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem galvenais faktors, kas traucēja piedalīties pieaugušo izglītībā ir saistītas ar finanšu resursiem, t.i., apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja atļauties. Tas nozīmē, ka individuālo mācību kontu gadījumā būtu jāsaglabā tāda pati pieeja kā ES Struktūrfondu SAM 8.4.1. projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kad darba ņēmējs veic līdzmaksājumu ne vairāk kā 10% apmērā no kopējām mācību izmaksām.
Otrs visbiežāk minētais šķērslis ir laika faktors, proti apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (42,4%). Līdz ar to mācību piedāvājumam ir jābūt elastīgam, ņemot vērā, ka daļai ir mērķauditorijas varētu būt maiņu darbs, kad neder mācības, piemēram, tikai vakaros vai tikai sestdienās. Trešais visbiežāk minētais šķērslis ir laika trūkums (30,5%), nespējot savienot mācības ar ģimenes pienākumiem. Starp citiem faktoriem/ šķēršļiem jāmin “Netika piedāvāts piemērots izglītības vai apmācības pasākums” (26,6%) un “Apmācības netika piedāvātas sasniedzamā attālumā” (26,5%). Jāņem vērā, ka gandrīz katrs sestais kā šķērsli ir norādījis darba devēja atbalsta vai sabiedrisko iestāžu atbalsta trūkumu. Tas nozīmē, ka informēšanas stratēģijai jābalstās uz darba devēju motivācijas stiprināšanu, t.sk. norādot būtiskus argumentus ar pierādījumiem kāpēc darba devējam vajadzētu iesaistīties un atbalstīt darba ņēmēju mācības. Individuālie mācību konti ļauj uzņemties atbildību par savu mācīšanās ceļu un karjeru.
Dānijas darba devēji saskata, ka individuālie mācību konti varētu mazināt sociālo partneru lomu, ja tas notiek centralizēti, nevis uz darba koplīgumu pamata. Papildu tam Dānijas darba devēji uzskata, ka profesionālajai tālākizglītībai lielāka loma drīzāk ir uzņēmumu līmenī, nevis indivīda līmenī. Vai profesionālā tālākizglītība būs vairāk fokusēta, ja izvēle tiks izdarīta indivīda līmenī?
Individuālie mācību konti Francijā tika izveidoti 2015. gadā, bet ieviešana uzsākta 2019. gadā. Individuālie mācību konti sniedz reālu autonomiju katram strādājošajam attiecībā uz mācībām. Taču, kā uzsver Francijas darba, nodarbinātības un ekonomikas lietu ministre Élisabeth Borne, izaicinājums bija arī nevienlīdzība jeb atšķirīga piekļuve mācībām. 2016. gadā Francijā profesionālajā tālākizglītībā piedalījās 48% pieaugušo, tas ir vairāk nekā vidēji ES, taču mazkvalificētie darbinieki iesaistījās būtiski mazāk – 22% (vidēji ES – 18%). Secināms, ka tie, kuriem visvairāk nepieciešams, vismazāk bija iesaistīti. Līdz ar to bija nepieciešams universāls instruments, kas būtu pieejams visiem neatkarīgi no darba līguma vai nodarbinātības veida. Atbalsts ir 500 eiro gadā, un katrs var uzkrāt mācību dienas (max. 5000 eiro). Par šo summu nodarbinātais var izvēlēties mācības no kursu kataloga. Individuālie mācību konti darbojas pēc tirgus ekonomikas principa, visu nosaka pieprasījums/ piedāvājums – 20 000 apmācību organizācijas piedāvā 300 000 dažādus kursus.
Individuālo mācību kontu īstenošanai ir vairāki nosacījumi, divi būtiskākie no tiem:
• Kvalitāte, tikai iestādes, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, var pieteikties mācībām
• Piekļuve mācībām un lielāks atbalsts mazkvalificētiem darbiniekiem, t.i., mazkvalificētiem darbiniekiem atbalsts Francijas gadījumā ir 800 eiro gadā
Līdz ar to atbalsts mazkvalificētiem darbiniekiem Latvijā varētu būt lielāks. Francijā viena trešdaļa no kursiem ir valodu apguve, IT kursi un autovadītāju kursi.
Otrs individuālo mācību kontu piemērs ir tālu no Eiropas – tā ir Singapūra. Singapūrā sedz mācību izmaksas 50 līdz 90% apmērā, sedz arī virsstundu, ko pieaugušais pavada mācībās, apmaksu. Singapūrā individuālais mācību konts ir mācību kredīts ikvienam pieaugušajiem vecumā virs 25 gadiem, otra daļa no subsīdijas veido uzņēmumu izmaksas darbinieka mācībām. Mērķis ir panākt, ka katrs pieaugušais “pārņem savā īpašumā” tiesības uz mācībām. Programma tika uzsākta 2015. gadā, piešķirot katram pieaugušajam 500 Singapūras dolāru kredītu un atbalstot indivīda izvēlētās mācības, t.sk. programmas COVID-19 laikā. To visu atbalsta MySkillsFuture portāls, vienas pieturas izglītības portāls, sniedzot arī karjeras konsultantu atbalstu, kā arī piedāvājot pašnovērtējuma instrumentus, nozaru un prasmju pārskatus. 2021. gada 4. martā portālā bija pieejami 27 000 kursi. Kredīta beigu termiņš ir 2025. gada 31. decembris. Lai veicinātu strādājošo iesaisti un vēlmi pilnveidot savas prasmes arī vēlākajos mūža gados, pieaugušajiem vecumā no 40 līdz 60 ir pieejams papildu kredīts 500 Singapūras dolāru apmērā, taču par papildus kredītu var izvēlēties tikai noteiktus kursus karjeras izaugsmei. 2020. gadā prasmju kredītu jeb individuālo mācību kontu izmantoja vairāk nekā 188 000 pieaugušo, šim skaitlim pieaugot par 20% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
7.3. Informēšanas stratēģija
Informēšanas stratēģija ietver informēšanas un izplatīšanas stratēģiju gan horizontāli (starp sociālajiem un sadarbības partneriem), gan arī vertikāli (Pasūtījuma izpildītājs – klients).
Lai individuālo mācību kontu sistēma darbotos pēc iespējas sekmīgāk, OECD rekomendē izveidot koordinējošas komitejas, kas nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp galvenajām iesaistītajām pusēm individuālo mācību kontu pārvaldībā. Otrs faktors ir saistīts ar iepriekšējo – iesaistīt galvenās puses pārvaldībā, vienlaikus nosakot ierobežojumus to skaitam. Trešais nosacījums būtu izveidot sasaisti un sinhronizāciju starp dažādām informācijas sistēmām un datubāzēm, papildinot kvantitatīvos datus ar kvalitatīvu informāciju. Visbeidzot ir nepieciešams koordinēt individuālo mācību kontu finansējumu – nodrošināt pietiekamus resursus, saskaņotību, kā arī vadīt/kontrolēt izglītības īstenotāju apmācību cenu noteikšanas stratēģiju.
Lai veicinātu pieaugušo līdzdalību PI Nīderlandē, tiek izmantoti dažādi informācijas izplatīšanas veidi: bukleti darba ņēmējiem un darba devējiem par neformālā ceļā gūto prasmju atzīšanu; semināri un konferences, dažādas tikšanās klātienē; tīkla kafejnīcas; reklāmas kampaņas; privāti karjeras konsultācijas punkti; apmācību palīdzības dienesti; organizāciju iekšējie izdevumi (avīzes, žurnāli); karjeras iespēju un konsultācijas centri; īsfilmas sociālajos medijos u.c - Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 192.lpp.. Nīderlandes arodbiedrību federācija nodrošina karjeras konsultāciju punktus visos 35 darba tirgus reģionos. Tāpat iesaistītās puses aicina veicināt mācību kultūru darbavietās, kā vienu no pasākumiem ieviest valsts atbalstītus (projekta), neatkarīgus karjeras konsultantus- Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 194.lpp. .
Pētījumā ir norādīts, ka pastāv vairāki ceļi jeb metodes kā veicināt pieaugušo līdzdalību PI, kā, piemēram, bukleti darba ņēmējiem un darba devējiem par neformālā ceļā gūto prasmju atzīšanu; semināri un konferences, dažādas tikšanās klātienē; tīkla kafejnīcas; reklāmas kampaņas; privāti karjeras konsultācijas punkti; apmācību palīdzības dienesti; organizāciju iekšējie izdevumi (avīzes, žurnāli); karjeras iespēju un konsultācijas centri; īsfilmas sociālajos medijos u.c.
Iespējams tie varētu būt sociālo partneru administrēti karjeras konsultanti, lai mazinātu pieaugušo bailes vai nedrošību no valsts iestādēm. Tie būtu valsts atbalstīti, neatkarīgi karjeras konsultanti- Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 194.lpp..
7.4. Partneru kartējums
Lai veiktu partneru kartējumu, svarīgi ir noteikt sasniedzamos mērķus attiecībā pret esošo valsts politiku un situāciju. IMK projektā ir plānots veikt pilotprojektu, apmācot 3 500 pieaugušos. Tas būtu viens no instrumentiem, kas papildinātu Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ''Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai'' politikas rezultātu rādītāju sasniegšanu pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvara pieaugums no 7,4% 2019.gadā uz 12% 2027.gadā.
Projektam ir 7 (5) konsultatīvie sadarbības partneri:
Valsts izglītības attīstības aģentūra – vadīt Apvienoto pieaugušo izglītības koordinācijas komisiju (APIKK), uzturēt un pārraudzīt prasmju pārvaldības platformu, sniegt informāciju par projekta progresu, analizēt Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Ekonomikas ministrijas un Nozaru ekspertu padomju (NEP) sniegto informāciju par darbaspēka īstermiņa un ilgtermiņa prognozēm, sniegt Padomei priekšlikumus par kvalifikācijām/ izglītības programmām, kuras atvērt IMK platformā.
Izglītības un zinātnes ministrija – projekta pārraudzība, dalība Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā (APIKK).
Labklājības ministrija – dalība APIKK, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru sniegt informāciju par bezdarba situāciju, vakancēm un īstermiņa prognozēm attiecībā darbaspēka pieprasījumu un to kvalifikāciju.
Ekonomikas ministrija (EM) – dalība APIKK, sniegt pārskatāmu un detalizētu informāciju par darbaspēka pieprasījumu ilgtermiņā, pieprasītajām kvalifikācijāM, sniegt informāciju par EM pārziņā esošo projektu rezultātiem attiecībā uz digitālajām prasmēm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – dalība APIKK, sniegt detalizētu informāciju par digitālajām prasmēm, digitālo prasmju indeksu un VARAM pārziņā esošo projektu rezultātiem attiecībā uz digitālajām prasmēm.
Nodarbinātības valsts aģentūra – projektā izstrādāto prasmju pārvaldības platformu perspektīvā būs iespējams izmantot arī bezdarbnieku un darba meklētāju mācībām un uzņēmumu pasūtītu mācību īstenošanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija – dalība APIKK, analizēt NEP sniegto informāciju par iztrūkstošajām kvalifikācijām īstermiņā un ilgtermiņā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – dalība APIKK, analizēt VIAA sagatavotos priekšlikumus par tām kvalifikācijām/ izglītības programmām, kurās atvērt IMK platformā.
Lai izglītības programmu piedāvājums IMK prasmju pārvaldības platformā būtu pēc iespējas precīzāks un atbilstošs darba tirgus vajadzībām, VIAA būtu nepieciešams algot datu analītiķi vai līdzīgas profesijas pārstāvi.
7.5. Policy nudgies
Lai sasniegtu pēc iespējas efektīvāku izmaksu izlietojumu, VIAA reizi gadā vai reizi divos gados būtu nepieciešams veikt izmaksu – ieguvumu analīzi un prezentēt rezultātus APIKK.
Izmaksu un ieguvumu modelī jāiekļauj šādi rādītāji:
- IMK prasmju pārvaldības platformas apkalpošanas izmaksas (IT)
- www.macibaspieaugušajiem.lv platformas pielāgošanas izmaksas
- Vienas izglītības programmas izmaksas
- Dalībnieku skaits vienā programmā
- Empīriski aprēķināmie vidējie dalībnieka ieguvumi pēc izglītības programmas apguves x izglītības programmu skaits
- Empīriski aprēķināmie sociālie ieguvumi pēc izglītības programmu apguves
- Projektā iesaistīto cilvēkresursu izmaksas
- Negūtie ienākumi mācību laikā
- Mācību līdzmaksājums
- Darba alga mācību laikā, ja alga tiek saglabāta, tas ir ieguvums, ja netiek saglabāta, tad izmaksas
- Neparedzētie izdevumi
Lai veiktu aprēķinus, nepieciešams par katru dalībnieku uzskaitīt informāciju pirms mācību sākšanās un pēc tām. Tam būtu arī nepieciešams elektroniska datu bāze, pielāgojot IMK prasmju pārvaldības platformu.
6. Atbalsta pakalpojumu nodrošināšana
6.1. Karjeras atbalsts
Pētījums liecina, ka: “Pieaugušo kā izglītības mērķa grupu vajadzību spektrs ir ļoti plašs, sākot no profesionālajām un karjeras vajadzībām līdz subjektīva rakstura personīgajām vajadzībām.” Tas nozīmē, ka ir nepieciešams karjeras atbalsts, lai primārā vajadzība būtu profesionālās un karjeras vajadzības, nenoliedzot, ka personiskas vajadzības motivē darbiniekus un ļauj tiem pašapliecināties. Ņemot vērā, ka darba vietas maiņa mūsdienās ir bieži sastopama un vēlama parādība, IMK var būt viens no risinājumiem, kas ļautu sekmīgi pārkvalificēties. Svarīgākie soļi izglītības izvēlē un karjeras veidošanā ir karjeras attīstības atbalsts, tāpēc būtu jānodrošina atbalsta pakalpojumi, kuru mērķis būtu piemērot labāko apmācību veidu un izglītības programmu. Tām nav jābūt klātienes konsultācijām, tās varētu notikt attālināti.
Saskaņā ar pētījumu, karjeras atbalsts jeb individuāla konsultācija (39,2%), lai izvēlētos piemērotāko mācību programmu, ir otrs visbiežāk pieminētais atbalsts zemu kvalificēto nodarbināto pieaugušo mācībām projekta ietvaros. Pirmajā vietā ir transporta izdevumu kompensācija. Līdz ar būtu ieteicams iekļauj mācību dalībnieku transporta izdevumus (43,2%) kā attaisnotos izdevumus. Bērnu vai citu ģimenes locekļu pieskatīšanas pakalpojumi ir aktuāli 6,8% (trešais visbiežāk minētais nepieciešamais atbalsts).
OECD izdevuma “Iegūt pareizās prasmes: pieaugušo izglītības sistēmas, kas sagatavo nākotnei” autori uzskata, ka bez pamatzināšanu un prasmju iegūšanas indivīds nevar attīstīt savu potenciālu un iegūt citas prasmes, kas būs nepieciešamas tālākajā viņa dzīvē un karjerā - OECD (2019). Getting Skills Right: Future-Ready Adult Learning Systems, Getting Skills Right, OECD Publishing, Paris, p.22. Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264311756-en sk. 17.10.2023..
Ņemot vērā, ka IMK mērķauditorija ir pieaugušie, to vajadzību spektrs ir ļoti plašs, sākot no profesionālajām un karjeras vajadzībām līdz subjektīva rakstura personīgajām vajadzībām. Pašvaldību dalībniekus kā SAM 8.4.1. nebūtu nepieciešam iesaistīt, jo Karjeras un izglītības izvēles konsultācijas sniedz tikai 19,3% no visiem pašvaldību darbiniekiem izglītības jomā. Salīdzinājumam neformālas sarunas ar iedzīvotājiem veic 60,5% no visiem pašvaldību darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par pieaugušo izglītību (BISS, 2020). Savukārt pašvaldībā īstenotie pasākumi PI jomā laikā no 2016. līdz 2018. gadam karjeras un izglītības izvēles konsultācijas pieaugušajiem nodrošināja 29,4% pašvaldību darbinieki. Salīdzinoši neliela daļa pašvaldību darbinieku veic PI situācijas izpēti.
Taču, aptaujājot mācību iespējas meklējošo un mācības uzsākošo personu motivāciju, starp galvenajiem mācību iemesliem (trešais rezultāts starp atbilžu variantiem) ir uzlabot karjeras iespējas, to kā motivācijas faktoru atzīmēja 31% respondentu. Savukārt analizējot Mācībās iegūto zināšanu vai prasmju ietekmes raksturojums rezultātus, tikai neliela daļa atbildēja, ka gūtas jaunas idejas personīgā biznesa veidošanai (11,8%), jaunas darba vietas atrašana (8,4%) vai paaugstinājums amatā (5,5%). Taču jāņem vērā, ka aptaujājot pieaugušos ar zemu kvalifikāciju pirms mācību uzsākšanas, 42,3% pieaugušo atbildēja, ka viņu mērķis ir uzlabot karjeras iespējas, taču tas nav piepildījies un te būtiska loma ir karjeras konsultantiem, lai mērķi saskanētu ar reālo praksi.
Pētījumā teikts, ka: “Vienlaikus dati rāda, ka pirms pieteikšanās izglītības pasākumiem personām ir nepieciešams pārvarēt dažādus šķēršļus, kuru risināšanai noderīgas būtu karjeras vai cita veida konsultācijas, kas palīdzētu pārvarētu nedrošību tiem nodarbinātajiem, kuri psiholoģiski nejūtas droši.” Tātad karjeras konsultantiem ir jāspēj arī psiholoģiski motivēt pieaugušos.
Kā rāda gan nodarbināto pieaugušo kopumā aptaujas dati, gan SAM 8.4.1. projekta dalībnieku ar zemu kvalifikāciju aptaujas dati, nozīmīgs mācību izvēli ietekmējošs faktors ir iespēja savienot mācības ar darbu, tāpēc mācību organizācijai – nodarbību dienām un laikiem – arī ir svarīga loma. grūtības atrast laiku (savienot darbu ar mācībām) var būt iemesls pārtraukt mācības, teikts pētījumā. Joprojām pastāv situācijas, ka mācību dalībniekam ir jāmaksā par darbu no savas atalgojuma daļas kolēģiem, kas viņu ir aizvietojuši, tādējādi mācību dalībnieks zaudē daļu ikmēneša ienākumus, taču projektā nav paredzēts segt darba devēju izmaksas, tas drīzāk attiecas uz prasmju fondiem, kur šāda izdevumu pozīcija varētu tikt apmaksāta no projekta līdzekļiem.
Latvijas ilgstpējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam nosaka, ka “Iedzīvinot sabiedrībā mūžizglītības kultūru, jāattīsta ikviena cilvēka, īpaši jauniešu, prasmes saskatīt nepieciešamību un izmantot izglītošanās un karjeras veidošanas iespējas visa mūža garumā.”. Kā norādīts pētījumā, lai iesaistītos mācībās un veidotu karjeru, nereti pieaugušajiem ir jāpārver psiholoģiski šķēršļi. Līdz ar to būtu nepieciešamas attiecīga rakstura konsultācijas. Ņemot vērā, ka pieteikšanās mācībām notiek elektroniski, pieaugušie būtu jāuzrunā reģistrēties IMK platformā un saņemt pieeju mācību kontam.
Izstrādājot IMK prasmju pārvaldības platformā, MK noteikumos jāiekļauj atbildes uz šādiem jautājumiem:
• Darba devējs uztraucās, ka es pēc mācībām varētu mainīt darba vietu, jo mācības nebija saistītas ar manu pamatdarbu - Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 168.lpp.
• Apmaksāts darba laiks, kamēr darbinieks mācās
• Apmācību laiks, lielākas grūtības savienot mācības ar darbu ir tad, ja mācības sākās darba dienas vidū
Pieaugušo kā izglītības mērķa grupu vajadzību spektrs ir ļoti plašs, sākot no profesionālajām un karjeras vajadzībām līdz subjektīva rakstura personīgajām vajadzībām. Karjeras atbalstam jābūt nošķirtam no pašvaldību izglītības darbiniekiem, jo pašvaldībā īstenotie pasākumi PI jomā laikā no 2016. līdz 2018. gadam Nodrošinātas karjeras un izglītības izvēles konsultācijas pieaugušajiem ir tikai 29,4% gadījumos, salīdzinājumam pašvaldības mājas lapā informāciju par PI/ mūžizglītības aktualitātēm un piedāvājumu pašvaldībā un reģionā nodrošina 85,7% pašvaldību darbinieki; mutiski informācija par PI/ mūžizglītības aktualitātēm un piedāvājumu nodrošina 73,9% pašvaldību darbinieki.
Pašvaldību labās prakses piemērs būtu situācija, kad pašvaldību izglītības jomas darbinieks kopā ar izglītojamo dotos vizītē uz uzņēmumu un iepazītos ar profesijas pienākumiem un uzdevumiem klātienē. Pēc būtības tās ir darba vidē balstītas karjeras konsultācijas.
6.2. Vērtēšanas rīki
Skola 2030 tīmekļa vietnē ir teikts: “Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa, tās primārajam mērķim jābūt: dot nepieciešamo informāciju, lai varētu uzlabot mācīšanu un mācīšanos.” - Skola 2030 Vērtēšana, Pieejams šeit: https://www.skola2030.lv/lv/istenosana/macibu-pieeja/vertesana Plašāk izmantotas ir divas vērtēšanas sistēmas: formatīvā (ievadvērtēšanā un kārtējā vērtēšana) un summatīvā (nobeigumā) vērtēšana. Ieteicams pielietot abas vērtēšanas metodes, jo formatīvās vērtēšanas uzdevums ir uzlabot mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitāti, savukārt summatīvās vērtēšanas uzdevums ir izmērīt skolēna mācību sasniegumu kvalitāti. Vēl pielieto arī diagnosticējošo vērtēšanu, lai noskaidrotu skolēna stiprās un vājās puses, ko ir nepieciešams uzlabot. Atkarībā no izglītības programmas, vērtēšanā var izmantot testus, intervijas.
Attiecībā uz digitālajām prasmēm, pašlaik ir pieejami vairāki digitālo prasmju vērtēšanas rīki:
• Eiropas Digitālo prasmju un darbavietu platforma sāka darbu 2021. gada maijā, gada laikā šeit publicēti vairāk kā 2000 noderīgu resursu: pētījumi un statistika, mācību programmas un tiešsaistes kursi, zināšanu novērtēšanas rīki dažādām auditorijām. Platformā arī pieejama informācija par Eiropas dalībvalstu stratēģijām un labākajām praksēm digitālo prasmju veicināšanai, kā arī aktuāla informācija par digitālo prasmju jaunumiem un tiešsaistes semināriem un konferencēm. Šobrīd platformā reģistrēti jau vairāk kā 4000 regulārie lietotāji. - Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģiju asociācija, 2022. Pieejams šeit: https://likta.lv/tiessaistes-seminars-digitala-dekade-eiropas-un-latvija...
• MyDigiSkills pašnovērtēšanas tests. Digitālo prasmju līmeņa pašnovērtējums visās piecās DigComp jomās. Pēc testa iesniegšanas tiks saņemti rezultāti par esošajām prasmēm un iespējām digitālajā jomā. Testa jautājumi ietver 3 jautājumu tipus: zināšanas, prasmes un attieksme.
• Pašnovērtējuma rīks“Pārbaudiet savas digitālās prasmes!” Tests ļauj novērtēt savas kompetences piecās galvenajās Eiropas digitālo kompetenču ietvara DigComp 2.1, jomās:
- Informācijas un datu lietpratība
- Komunikācija un sadarbība
- Digitālā satura radīšana
- Drošība
- Problēmu risināšana
Desmit populārākās vietnes un rīki digitālo prasmju novērtēšanai, to izstrādei:
1. Hurix
2. Socrative
3. Mentimeter
4. Poll Everywhere
5. Kahoot
6. Quizlet
7. Thinglink
8. TestGorilla
9. Google Forms
10. Moodle
6.3. AI risinājumi
Pētījumā tiek ieteikts veidot prasmju attīstības uzkrājumu kontu, kurā tiek uzkrāti nodokļu atvieglojumi, kas rezervēti, lai apmaksātu mācības. Šāds risinājums ir līdzīgs IMK iniciatīvai. Tāpat varētu tikt nodrošināta iespēja darba devējiem, nozaru apmācību un attīstības fondiem un pašam personām iemaksāt kontā, lai vēlāk būtu iespējams segt mācību maksu par kursiem, profesionālo vidējo izglītību, otru augstāko izglītību vai, piemēram, par karjeras konsultanta pakalpojumiem. Šāds instruments finanšu resursus piesaista konkrētai personai nevis darbavietai - CEDEFOP (2020). Financing adult learning database. Pieejams: https://www.cedefop.europa.eu/en/publications-andresources/ tools/financing-adult-learning-db/search/training-leave-2, sk. Taču šāds instruments mazāk sasniedz strādājošos ar zemām prasmēm vai kvalifikāciju.
Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku daļu no Latvijas sabiedrības digitālo prasmju kopuma.
Sākot ar 2023. gada maiju, LIKTA ar Microsoft Philantropies finansiālu atbalstu piedāvā jaunus digitālo prasmju pilnveides kursus, kas palīdz pilnveidot darbinieku kvalifikāciju un paaugstināt efektivitāti darbā un ikdienā - https://eprasmes.lv/training-offer/jauni-bezmaksas-digitalo-prasmju-piln... .
Kopumā ir pieejami šādi kursihttps://eprasmes.lv/training-offer/jauni-bezmaksas-digitalo-prasmju-piln... . :
1. Datu analīze ar Power BI. Šajā kursā dalībnieki apgūst prasmes darbā ar datiem, datu vizualizāciju un analīzi, kas palīdzēs efektīvi izmantot datus ikvienā jomā. Pēc kursa apgūšanas dalībnieki prot veikt dinamisko un scenāriju analīzi, kas ir būtiski biznesa vidē. Kurss notiks tiešsaistē angļu valodā.
Mākslīga intelekta izmantošana uzdevumu, testu un praktisko darbu izstrādē. Rīgas Tehniskā universitāte piedāvā mācību kursu “Mākslīgā intelekta pamati”. 2020.gadā ir pieņemts Informatīvais ziņojums “Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību”.- https://likumi.lv/ta/id/342405-par-maksliga-intelekta-risinajumu-attistibu
Iepriekšējie pētījumi šajā jomā galvenokārt bija vērsti uz pašziņošanas un manuālas pārskatīšanas metodēm, piemēram, anketām, kas piedāvā ierobežotu novērtējuma vērtību - Yang, Tzu-Chi, 2023. Application of Artificial Intelligence Techniques in Analysis and Assessment of Digital Competence in University Courses. Educational Technology & Society https://www.jstor.org/stable/48707979 . Digitālās kompetences attīstība ir kļuvusi par nozīmīgu augstākās izglītības sastāvdaļu, un digitālo kompetenču novērtējumi ir piesaistījuši lielu uzmanību un bažas. šajā pētījumā tiek izmantota dabiskās valodas apstrāde (NLP) — pašreizējā daudzsološā mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģija, lai analizētu mācību programmas digitālās kompetences novērtēšanai universitātēs. Analīzes rezultāti liecina, ka piedāvātā metode var sasniegt vidējo precizitāti un konsekvenci virs 80% ar izcilu efektivitāti. Turklāt metode demonstrē augstu konsekvenci ar manuālās novērtēšanas rezultātiem (kappa > 0,6) un nodrošina automatizētu liela mēroga objektīvu novērtējumu. Rezultāti liecina, ka piedāvātā metode ir efektīva, efektīva un uzticama, padarot to par vērtīgu risinājumu digitālās kompetences novērtēšanai.
Digitālā pāreja un digitālās prasmes - kā tas strādā Latvijā?
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir publicējis pētījumu par prasmēm, konkrēti par digitālajām prasmēm. Publicējam pētījuma galvenās atziņas.
• Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Norvēģiju un Islandi, jauno tehnoloģiju ietekme uz veicamajiem darbiem ir viszemākā aiz Igaunijas. Tikai 20% no aptaujātajiem (strādājošajiem) ir atbildējuši, ka digitālās tehnoloģijas nākotnē veidos daļu vai pilnībā aizvietos veicamo darbu. Salīdzinājumam vidēji ES-27 apstiprinoši ir atbildējuši 36% strādājošo, Spānijā 65%, Maltā 58%, Grieķijā 45%. Pētījumā ir izteikts secinājums, ka strādājošo viedoklis par autonomām robotu sistēmām, kas aizvieto darbu, kļūst arvien negatīvāks.
• Tāds pats rezultāts ir atbildei uz jautājumu Cik lielā mērā digitālajām tehnoloģijām būs nepieciešamas jaunas zināšanas vai prasmes? Latvijai ir otrs zemākais rādītājs – tikai 33% ir atbildējuši, ka jaunās tehnoloģijas lielā mērā vai vidēji veicinās pieprasījumu pēc jaunām prasmēm, vidēji ES-27 tādu ir 45% strādājošo.
• Taču attiecībā uz digitālo tehnoloģiju pielietošanu darba procesā Latvija uzrāda tādu pašu tendenci kā vidēji ES-27. Gan vidēji ES-27, gan Latvijā informācijas tehnoloģijas (skaitļošanas mašīnas jeb datorus) izmanto 87% gadījumos. Nedaudz iepaliek Igaunija – 86% un vairāk iepaliek Lietuva – 81%.
• Internetu Latvijā lieto tikpat daudz kā vidēji ES-27 un Latvijā (75%), Somijā internetu darbā lieto 88% strādājošo. Microsoft Word un Microsoft Excel Latvijā darbā izmanto tikpat daudz kā vidēji ES-27, savukārt Microsoft PowerPoint Latvijā savā darbā izmanto retāk nekā vidēji ES-27 (attiecīgi 25% un 36%).
• 41% no Eiropas pieaugušajiem veic darbus, kuros ir jāizmanto maz vai vispār nav jāpielieto digitālās prasmes, 13% vispār nepielieto nekādas digitālās prasmes, 10% strādā profesijās ar ļoti zemu digitālo prasmju pielietojumu (e-pastu nosūtīšana, sociālie tīkli), 18% strādā profesijās ar zemu digitālo prasmju pielietojumu (tekstapstrāde, darbs ar MS Excel, prezentāciju sagatavošana). Cedefop digitālo prasmju indekss nodrošina iespēju salīdzināt digitālo prasmju intensitāti katrā no ES-27 valstīm. Latvijā vispār nav digitālo prasmju 13% pieaugušo, 34% ir zemas digitālās prasmes (attiecīgi vidēji ES-27 13% un 28%).
• Atbildot uz jautājumu Vai jūsu uzņēmumā ir notikušas šādas pārmaiņas: ieviestas jaunas digitālās tehnoloģijas, jauni datori, jaunas datorprogrammas? Latvijā ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz 45% darbiniekiem, kas ir vairāk nekā vidēji ES-27 (43%). Visvairāk pārmaiņas ir notikušas Somijas uzņēmumos, tai seko Īrija (55%).
• Atbildot uz jautājumu Vai darba vietās notiek digitālo prasmju uzlabošana? Latvija ieņem vienu no zemākajām vietām, ja skatāmies uz to, cik aktīvi uzņēmumi apmāca darbiniekus jaunāko digitālo tehnoloģu, jauno datorprogrammu lietošanā, tālu atpaliekot no tādiem flagmaņiem kā Somija, Zviedrija u.c. Latvija šajā jomā atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas.
• Latvija atrodas virs ES-27 vidējā, atbildot uz jautājumu Vai pateicoties jaunajām tehnoloģijām vai jaunajai programmatūrai vairs nav nepieciešams veikt darbības pēdējo 12 mēnešu laikā, kuras tika veiktas pirms tam? Apstiprinoši ir atbildējuši 41% strādājošo, vidēji ES-27 tādu bija 39%. Papildu tam 59% strādājošo ir atbildējuši, ka ir veikuši jaunus darba uzdevumus, kas arī ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES-27 valstīm. Interesanti, ka labāki rezultāti ir tieši t.s. jaunajām ES-27 dalībvalstīm – Rumānijā (67%), Bulgārijā (60%), Lietuvā (64%), Polijā (67%), Maltā (59%).
• Latvija ievērojami atpaliek no ES-27 dalībvalstu vidējā attiecībā uz prasmju pieprasījumu darba vietās, t.i., Latvijā ir mazākas prasības pēc noteiktām prasmēm šeit domāts pieprasījums pēc vairākām prasmēm (lasītprasme, rēķināšanas prasmes, problēmu risināšanas prasmes, starppersonu darba prasmju prasības). Latvijā 58% gadījumu ir ļoti zems vai zems pieprasījums pēc prasmēm, Lietuvā tie ir 61% strādājošo, Igaunijā 54%. Salīdzinājumam Somijā tie ir 41%, Maltā 43%. Kopumā indekss atspoguļo, ka 52% gadījumos Eiropā (t.sk. Norvēģija un Islande) darba tirgū ir salīdzinoši zems prasmju pieprasījums – 16% gadījumos tas ir ļoti zems. Taču vairākās valstīs salīdzinoši liels skaits ir nodarbināti darbos ar augstu prasmju pieprasījumu – Somijā (25%), Īrijā, Luksemburgā, Kiprā un Slovēnijā (visās valstīs 23%), Latvijā tie ir 15%.
• Prasmju neatbilstības digitālajā darba tirgū kontekstā svarīgi ir saprast, kāds ir pieprasījums no darba devēju puses un kāds ir darba tirgus piedāvājums. Jautājums par nepieciešamo izglītības līmeni: ja vidēji ES-27 pieprasījums pēc augstākās izglītības darba vietā ir 38% gadījumos, Latvijā tas ir 44% gadījumos, 46% gadījumos Latvijā darba veikšanai ir nepieciešama vidējā izglītība (lielākoties profesionālā vai vispārējā izglītība). Pēc strādājošie domām pieprasījums pēc augstākās izglītības: Luksemburgā ir 57% gadījumu, Zviedrijā 53%, Īrijā 52%, Latvijā ir salīdzinoši augsts pieprasījums pēc labi izglītota darbaspēka, jo pieprasījums pēc pamata izglītības Latvijā salīdzinājumā ar citām ES-27 dalībvalstīm ir neliels – tikai 8%, vidēji ES-27 tie ir 19%.
• Atbildot uz diviem jautājumiem Kāds ir jūsu izglītības līmenis? un Kāds ir nepieciešamais izglītības līmenis, lai paveiktu konkrēto darbu? Latvijā ir viens augstākajiem rādītājiem, kad darbinieks ir pārāk kvalificēts – Latvijā šis rādītājs ir 33%, visvairāk tādu gadījumu ir Lietuvā – 38%, vismazāk Nīderlandē – 16%. Savukārt nepietiekami kvalificēti Latvijā ir 12%. Salīdzinājumam Lietuvā nepietiekami kvalificēti ir 6%, Igaunijā – 15%, Portugālē – 22%, Slovākijā – 5%. Kuri strādājošie ir pārāk kvalificēti? Galvenokārt tie ir augstākās izglītības absolventi – vienam no trijiem absolventiem ir kvalifikācija, kura pārsniedz darbā izvirzītās prasības. Valstīs ar augstas kvalitātes profesionālās izglītības sistēmu nodarbināto, kuri ir pārāk kvalificēti, īpatsvars nozīmē būtisku darba ražīguma zaudējumus.
• Taču, ja skatāmies, kāds ir darba prasmju pieprasījums, Latvija atrodas vienā no augstākajām pozīcijām, kur darba prasmju prasības ir zemas un ļoti zemas (58%). No otras puses, Somijā ir salīdzinoši augsta nodarbinātība uzņēmumos ar augstām prasmju prasībām (25%), savukārt Latvijā un Lietuvā tie ir 15%, Igaunijā – 16%. Kopumā nedaudz vairāk nekā pusē darba vietu (52%) Eiropā ir salīdzinoši zemas prasmju prasības.
• Atbildot uz jautājumu Cik lielā mērā jums ir nepieciešams uzlabot savas zināšanas un prasmes, lai paveiktu konkrēto darbu? Latvijā tāpat kā vidēji ES-27 dalībvalstīs tādu darbinieku, kuriem lielā mērā vai mēreni ir nepieciešams uzlabot savas zināšanas un prasmes, ir 63% strādājošo.
• Horizontālā griezumā – Vai izglītības virziens lielā mērā atbilst veicamajam darbam? ¬– Latvija starp ES-27 dalībvalstīm ierindojas pēdējā vietā – 55% ir atbildējuši, ka veicamajam darbam ir nepieciešamas vai lielākoties ir nepieciešams izglītības virziens, vidēji ES-27 tie ir 65%, Somijā tie ir 76%, Luksemburgā – 75%, Nīderlandē – 72%. Kopumā ņemot, tie, kuri nav pietiekami kvalificēti ir apmierināti ar veicamo darbu un saņem pietiekami cienīgu darba samaksu. Lielākoties tie ir zemu kvalificēti strādājošie, nodarbināti profesijās, kuras neatbilst viņu iegūtajai izglītībai, bet daļu no prasmēm apgūst darba vietā. Taču kopumā ES divas trešdaļas (65%) strādā profesijās, kurās ir nepieciešama viņu iegūtā izglītība.
• Atbildot uz jautājumu Cik lielā mērā ir nepieciešams papildināt savas zināšanas un pilnveidot prasmes, lai paveiktu darbu labāk? (rādītājs atspoguļo prasmju neatbilstību pēc darbinieku domām) Latvija uzrāda tādu pašu rezultātu kā vidēji ES-27 – 63% ir atbildējuši, ka ir gatavi papildināt zināšanas lielā un vidējā mērā. Sliktāki rezultāti ir Rumānijai, kur nepieciešams turpināt pilnveidot zināšanas un prasmes 80% strādājošo, šoreiz Somijai radītājs ir tuvu ES-27 vidējam rezultātam – 65%, kas liecina par nepieciešamību pilnveidot savas prasmes nepārtraukti. Pārliecinātāki par savām prasmēm ir Ungārija, 42% strādājošo uzskata, ka viņiem ir nepieciešams pilnveidot zināšanas un prasmes, tai seko Dānija ar 47%. Interesanti, ka tikai 54% ar zemu kvalifikāciju ir nepieciešams papildināt zināšanas un prasmes, iepretim ar augstāko izglītību tādu bija 71%. Savukārt digitālās prasmes ir nepieciešams uzlabot 43% strādājošo, vidēji ES-27 tie ir 52%.
• Pašreizējās zināšanas un prasmes lielā mērā izmanto pašreizējā darba vietā Latvijā 55% strādājošo, vidēji ES-25 tie ir 45%.
• Atbildot uz jautājumu Vai pēdējo 12 mēnešu laikā jūs esat piedalījies formālās vai neformālās apmācību aktivitātēs? Latvijā 65% ir atbildējuši apstiprinoši – tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas valstīs. Visvairāk formālās un neformālās apmācību aktivitātēs ir piedalījušies strādājošie Nīderlandē un Zviedrijā (78%), savukārt vismazāk Kiprā (51%) un Itālijā (55%). Gan Igaunijā, gan Lietuvā strādājošie ir mazāk piedalījušies formālās un neformālās apmācību aktivitātēs nekā Latvijā, attiecīgi Igaunijā (60%) un Lietuvā (64%).
• 76% no Latvijas strādājošajiem ir atbildējuši apstiprinoši, ka vismaz vienu no apmācību aktivitātēm pilnībā vai daļēji apmaksāja darba devējs vai arī apmācības tika organizētas darba laikā. Igaunijā 88% ir atbildējuši apstiprinoši, Lietuvā 79%. Visvairāk darba devēji ir iesaistījušies darbinieku apmācībā Norvēģijā (89%), Igaunijā un Somijā – (87%), vismazāk Grieķijā un Spānijā – (59%).
• Atbildot uz jautājumu Vai vismaz viena no formālās vai neformālās izglītības aktivitātēm bija digitālo prasmju apguve, kuras ir nepieciešamas darbam? Latvija ierindojas zem Eiropas valstu vidējā.
• 51% no strādājošajiem Latvijā, kuri apguva digitālās prasmes, piedalījās apmācībās īsāku laika periodu par nedēļu, vidēji ES-27 49% strādājošo atbildēja apstiprinoši, ka ir piedalījušies apmācībās mazāk nekā nedēļu, visvairāk tādu bija Portugālē (56%), vismazāk Dānijā (38%).
• Savukārt 73% no Latvijas strādājošajiem ir atbildējuši apstiprinoši, ka vismaz viena no apmācību aktivitātēm ir notikusi tiešsaistē, tas ir vairāk nekā vidēji Eiropā, visvairāk tādu gadījumu, kad apmācības ir notikušas tiešsaistē ir bijis Īrijā (80%) un Somijā (77%), vismazāk Francijā – (44%) un Polijā – (50%).
Ar pētījumu var iepazīties šeit: https://www.cedefop.europa.eu/en/publications/3092
Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
2022. gadā
Pieaug pieaugušo dalība mācībās
Eiropas Statistikas informācijas centrs Eurostat ir publicējis jaunāko informāciju par pieaugušo dalību apmācībās 2022. gadā. Analizējot datus, redzams, ka vecuma grupā 25-64 gadi, tātad pieaugušie, arvien biežāk iesaistās izglītībā jeb mācībās. Ja 2020. gadā pēdējo četru nedēļu laikā pirms intervijas (par dalību apmācībās), mācībās piedalījās 6,6%, tad 2021.gadā tie bija jau 8,6% un 2022. gadā – 9,7%. Taču tas ir mazāk nekā vidēji Eiropā, kur pieaugušo dalība mācībās 2022. gadā bija vidēji 11,9%.
Vērtējot dzimumu griezumā, vīrieši ir divas reizes mazāk piedalījušies mācībās (6,6%) nekā sievietes (12,5%). Nedaudz mazāk aktīvi ir bijuši bezdarbnieki – 7,2% bezdarbnieku piedalījās mācībās. Savukārt nodarbinātie ir bijuši nedaudz aktīvāki, no visiem nodarbinātajiem – 10,8% piedalījās mācībās. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk piedalās mācībās nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, to pierāda arī Eurostat dati par iedzīvotāju dalību mācībās. Proti, 2022. gadā tikai 5% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25-64 gadi ar vidējo izglītību (vidējo vispārējo un vidējo profesionālo) piedalījās mācībās. Tas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (9%). Savukārt ar augstāko izglītību mācībās piedalījās 17,7% no visiem iedzīvotājiem vecuma grupā 25-64 gadi ar augstāko izglītību. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 19,8%.
Salīdzinot datus pēc vecuma grupām, tad gados jaunāki biežāk tiek iesaistīti mācībās nekā gados vecāki. Tā, piemēram, vecuma grupā 35-49 gadi, 2022. gadā mācībās piedalījās 10,5%, (vidēji ES27-12,3%). Turpretī vecuma grupā 55-64 gadi mācībās piedalījās 5,6%, taču šis dalības rādītājs ir dubultojies, salīdzinot ar 2014. gadu, kad mācībās vecuma grupā 55-64 gadi piedalījās vien 2,2%. ES27 vecuma grupā 55-64 gadi 2022. gadā piedalījās 6,7%.
Analizējot datus par nodarbinātajiem vecuma grupā 25-64 gadi pēc nodarbinātības veida, biežāk mācībās ir iesaistīti nepilna laika nodarbinātie (19,7%), mazāk iesaistīti ir pilna darba laiku nodarbinātie (10,6%). Arī vidēji ES-27 nepilna darba laika strādājošie ir biežāk iesaistīti mācībās. Tas drīzāk ir skaidrojams ar pētāmās grupas lielumu un izglītoto skaitu, pieņemot, ka nepilna darba laika strādājošo nav vairāk kā 10% no visiem nodarbinātajiem Latvijā.
Kaut arī nav pieejami pēdējo gadu dati par visām nozarēm, no pieejamajiem datiem redzams, ka mazāk izglītoto nodarbināto ir bijis būvniecības nozarē (3,7% 2019.gadā, vidēji ES-27 tie bija 7% ), kas varētu būt skaidrojams ar darba sezonalitāti un darbinieku biežu “rotāciju”. Turklāt visticamāk mācības būvniecībā ir bijušas saistītas ar darba aizsardzības instruktāžu utt. Mazs izglītoto skaits ir bijis arī ražošanas nozarē (3,9% 2022. gadā). Divreiz vairāk izglītoto ir bijis transporta un loģistikas nozarē (6,1% 2022. gadā). Turpretī izglītoto darbinieku īpatsvars IT nozarē 2022. gadā sasniedza 17,2% (vidēji ES-27 18,5%), finanšu un apdrošināšanas nozarē 15,4% (vidēji ES-27 19,7%). Top nozare ir izglītība ar 23% izglītoto darbinieku 2022. gadā vecuma grupā 25-64 gadi (vidēji ES-27 21,6%), taču augstais rādītājs drīzāk ir saistīts ar obligātajām mācībām pedagogiem. Tas pats attiecas uz veselības un sociālās aprūpes nozari ar 21,6% izglītoto darbinieku 2022.gadā, ar lielu izglītoto darbinieku skaitu var lepoties arī valsts pārvalde (20,1% 2022.gadā, bet mazāk kā vidēji ES-27 16,9%).
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
2021. gadā
Pieaugušo līdzdalība mācībās pieaug
Eurostat ir publicējis jaunākos datus par pieaugušo izglītību un dati šoreiz “nāk” ar labām ziņām. 2021. gadā pēc krituma 2020. gadā to pieaugušo īpatsvars, kuri pēdējo 4 nedēļu laikā ir piedalījušies mācībās, ir pieaudzis un pārkāpis 8% slieksni (2020. gadā tie bija 6,6%, 2021. gadā 8,6%). Protams, lielu lomu te spēlē SAM 8.4.1. projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā iesaistās būtisks pieaugušo skaits.
Analizējot datus pēc dzimuma, redzams, ka vīrieši pieaugušo izglītībā piedalās mazāk nekā sievietes – 2021. gadā pieaugušo izglītībā piedalījās tikai 5,5% no visiem vīriešiem vecuma grupā 25-64 gadi, turpretī sieviešu īpatsvars ir bijis gandrīz divas reizes lielāks nekā vīriešu – 11,5% sieviešu vecuma grupā 25-64 gadi piedalījās pieaugušo izglītībā.
Pārsteidzoši, taču bezdarbnieki retāk piedalās mācībās nekā nodarbinātie. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem, 2021.gadā no visiem bezdarbniekiem mācību aktivitātēs piedalījās vien 7,7%, turpretī no visiem nodarbinātājiem vecuma grupā 25-64 gadi mācībās piedalījās 9,3%, turklāt nodarbināto dalība mācībās ir pieaugusi par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2020. gadu. Turklāt bezdarbnieku īpatsvars ir pat nedaudz samazinājies – bezdarbnieku īpatsvars, kuri piedalījās mācībās, 2020. gadā bija 7,3%.
Visvairāk mācībās piedalās pieaugušo ar augstāko izglītību, t.i., jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka pieaugušais piedalās mācībās. Tā, 2021. gadā ar vidējo izglītību pieaugušo mācībās piedalījās vien 4,1% no visiem pieaugušajiem ar vidējo izglītību vecuma grupā 25 līdz 64 gadi. Savukārt ar augstāko izglītību tādu bija 15,6%, pie tam rādītājs ir būtiski palielinājies ar 2020.gadu, kad tādu bija 11,2%. Var apgalvot, ka kopējais pieaugušo izglītības dalībnieku pieaugums ir noticis, pateicoties pieaugušajiem ar augstāko izglītību. Nedaudz ir palielinājusies pieaugušo ar vidējo izglītību dalība pieaugušo izglītībā no 4,1% 2020. gadā uz 4,5% 2021. gadā. Taču, skatoties ilgākā laika periodā, īpatsvars nemainās, tas pēdējo desmit gadu laikā svārstās 4-5% robežās. Gandrīz katra piektā sieviete (18,3%) ar augstāko izglītību vecuma grupā 25-64 gadi ir piedalījusies mācībās, no vīriešiem tikai katrs desmitais ar augstāko izglītību ir piedalījies mācībās (10,9%).
Arī vadītāji mācās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2020. gadā 11,7% vadītāji piedalījās mācībās, tiesa gan, tas ir mazāk nekā iepriekšējos gadus. Kaut arī dati šādā griezumā par 2021. gadu nav pieejami, visticamāk, arī vadītāju dalība mācībās 2021. gadā ir pieaugusi.
Kaut arī dati profesiju griezumā nav pieejami par visām nozarēm, dati par atsevišķām nozarēm ļauj izdarīt secinājumus, kurās visbiežāk pieaugušie piedalās mācībās. Starp tādām nozarēm ir IKT nozare, kurā mācībās 2021. gadā piedalījās vairāk nekā vidēji valstī, t.i., 13,2%; gandrīz katrs piektais piedalījās mācībās valsts pārvaldē (18,3%). Saskaņā ar pieejamajiem datiem visvairāk mācībās piedalījās izglītības nozarē strādājošie 19,4%, taču, visticamāk, tas ir saistīts ar nepieciešamību regulāri uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju. Salīdzinoši zems rādītājs ir ražošanas nozarē (3,7%), kas liecina par būtiskām atšķirībām nozaru griezumā.
Interesanti, taču vairāk mācībās iesaistās pieaugušie, kuriem ir terminēts darba līgums. Tādu 2021. gadā bija 15,6%. Taču tas ir nedaudz mazāk nekā vidēji ES-27 – vidēji mācībās piedalījās 16,1% pieaugušo, kuriem bija terminēts darba līgums. Savukārt tie, kuriem bija beztermiņa darba līgums, mācībās piedalījās 9,3%. Liels ir to īpatsvars, kuri ir atbildējuši, ka nezina atbildi.
Liels ir arī to personu, kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars. Pēdējo četru nedēļu laikā mācībās ir piedalījušies 14,0% pieaugušo, kuri strādā nepilnu darba laiku. Turpretī to īpatsvars, kuri strādā pilnu darba laiku, bija 9,1% vecuma grupā 25-64. Pieaugušo, kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars palielinās līdz ar vecumu, kas skaidrojams ar to, ka nepilns darba laiks vairāk raksturīgs jauniešiem, kuri paralēli mācās.
Savukārt, ja aplūkojam pieaugušo dalību mācībās ilgākā laika periodā, tad pēdējo 12 mēnešu laikā vecuma grupā 25-64 mācībās ir piedalījušies 47,5%. Kaut arī tie ir 2016. gada dati, tie liecina par tendenci, ka izglītībā piedalās vairāk pieaugušo, taču viņi “neiekrīt” četru nedēļu periodā.
Vienlaicīgi jāsecina, ka to pieaugušo, kuri varētu piedalīties apmācībās, īpatsvars samazinās arī demogrāfisko cēloņsakarību dēļ – to īpatsvars, kuri “iekrīt” vecuma grupā no 0-25 un 65 un vairāk gadi, katru gadu palielinās. Turpretī samazinās iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi. 2021. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi ir samazinājies par 8%.
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
2020. gadā
Izglītība tuvāk mājām
Par mācībām tuvāk savām mājām vai darba vietai aicinām interesēties konkrētajā Latvijas pašvaldībā. Muzizglitiba.lv ir izstrādāta interaktīva Latvijas karte, kurā atradīsiet resursus, lai iegūtu informāciju par pieaugušo izglītības iespējām Latvijas novados un pilsētās.
Ar Latvijas pieaugušo izglītības īstenotāju karti varat iepazīties šeit >>
Apmeklējot kartē norādītās saites, būs iespējams detalizētāk uzzināt par iespējām konkrētajās pašvaldībās, par profesijām un izglītības programmām, kuras pieejamas vistuvāk jūsu dzīvesvietai.
Dažādās Latvijas pašvaldībās izglītības programmas pieaugušajiem īsteno pašvaldību mācību centri, profesionālās izglītības iestādes, augstskolu mūžizglītības nodaļas, privātie izglītības sniedzēji un nevalstiskās organizācijas.
Nepieciešama konsultācija?
80 Latvijas pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu informatīvu konsultāciju par piedāvātajām mācībām, pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību, kā arī par pieteikšanos mācībām vai kompetences novērtēšanai. Koordinatoru kontaktinformācija pieejama šeit >>
Mācības ar ES finansiālu atbalstu
Atbilstoši Pieaugušo izglītības aptaujai, kas ir veikta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ietvaros, svarīgākās barjeras iesaistīties pieaugušo izglītībā ir finanses, laiks un ģimenes pienākumi.
Aicinām iepazīties ar visām tām iespējām Latvijā, kur pieaugušo izglītība tiek īstenota, izmantojot dažādu ES fondu atbalstu.
Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ES programmas Erasmus+ projektu “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” (2020. – 2021.). Projekta ietvaros plānots organizēt dažādus pasākumus pieaugušo neformālās izglītības kvalitātes kritēriju ieviešanai dzīvē (diskusijas, seminārus, darba grupas), kā arī pieaugušo izglītības ikgadējos forumus, pieaugušo izglītības dienu, konkursu un dažādas darbnīcas. Šo pasākumu mērķa grupa ir pieaugušo izglītības organizētāji, īstenotāji un politikas veidotāji valsts un pašvaldību līmenī. Tiklīdz būs sīkāka informācija par plānotajiem pasākumiem, tā publicēsim informāciju www.muzizglitiba.lv.
Izglītības un zinātnes ministrija Erasmus+ programmas ietvaros īsteno arī projektu “EPALE Nacionālā atbalsta sistēma” (2019.-2020.). EPALE ir starptautiska, pieaugušo izglītībai veltīta informācijas platforma 26 Eiropas valstu valodās. Tajā ir visa aktuālā informācija par pieaugušo izglītību Eiropā, tostarp, labās prakses apmaiņa, partneru meklēšanas iespējas, informācija par rīkiem un metodēm, jaunākajiem pētījumiem un tendencēm u.tml.
EPALE Latvija regulāri īsteno dažādas mācības un seminārus gan tiešsaistē, gan klātienē. Informācija par gaidāmajām mācībām tiek publicēta šeit: https://epale.ec.europa.eu/lv. Informācija (vebināru ieraksti un prezentācijas) par jau notikušiem mācību pasākumiem - https://epale.ec.europa.eu/lv/resource-centre.
Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotais Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētais pieaugušo izglītības projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Vairākas reizes gadā tiek izsludināta pieteikšanās uz mācībām Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgās jomās. No 22. septembra līdz 22. oktobrim var pieteikties nākamajām mācībām.
Plašākai informācijai un pieteikšanās: www.macibaspieaugusajiem.lv.
Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji, tai skaitā, jaunie vecāki, kas atrodas darba attiecībās un bērna kopšanas atvaļinājumā, kuri ir vecumā no 25 gadiem ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību.
Pieaugušo izglītības programmu katalogs pieejams Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē (NIID), sadaļās Profesionālās kvalifikācijas ieguve un Profesionālā pilnveide un kursi.
Ekonomikas ministrija koordinē mācības nodarbinātajiem, kurus mācībām piesaka darba devējs. Šīs mācības organizē nozaru asociācijas, to saraksts pieejams Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) tīmekļa vietnē, sadaļā “Apstiprinātie projektu iesniegumi”.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) organizē mācības digitālo tehnoloģiju jomā pašnodarbinātām personām, mazo un mikro uzņēmumu komersantiem.
Valsts Nodarbinātības aģentūra organizē mācības bezdarbniekiem, darba meklētājiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
Plašākai informācijai: https://mana.latvija.lv/muzizglitiba-un-pieauguso-izglitiba/
Mūžizglītības iespējas Latvijā
Nepabeigta pamata, vidējā vai profesionālā izglītība
Augstākā izglītība
Dzīvē un darbā iegūtu prasmju novērtēšana
Kvalifikācijas celšana un papildināšana
Interešu (hobiju) izglītība
Izglītības jomas profesionāļiem
EPALE (Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma)
Mācību resursi un atbalsta iespējas
Plašākai informācijai: https://mana.latvija.lv/muz-izglitiba-un-pieauguso-izglitiba/
Kalendāra arhīvs
KONTAKTI
E-pasts: muzizglitiba@izm.gov.lv
Projekta vadītāja Laura Iveta Peniga
Tālr. 67047754
E-pasts: laura-iveta.peniga@izm.gov.lv
Projekta tīmekļa vietnes administratore Viktorija Jākobsone
E-pasts: viktorija.jakobsone@izm.gov.lv
