Iespējas Latvijā
2021. gadā
Pieaugušo līdzdalība mācībās pieaug
Eurostat ir publicējis jaunākos datus par pieaugušo izglītību un dati šoreiz “nāk” ar labām ziņām. 2021. gadā pēc krituma 2020. gadā to pieaugušo īpatsvars, kuri pēdējo 4 nedēļu laikā ir piedalījušies mācībās, ir pieaudzis un pārkāpis 8% slieksni (2020. gadā tie bija 6,6%, 2021. gadā 8,6%). Protams, lielu lomu te spēlē SAM 8.4.1. projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā iesaistās būtisks pieaugušo skaits.
Analizējot datus pēc dzimuma, redzams, ka vīrieši pieaugušo izglītībā piedalās mazāk nekā sievietes – 2021. gadā pieaugušo izglītībā piedalījās tikai 5,5% no visiem vīriešiem vecuma grupā 25-64 gadi, turpretī sieviešu īpatsvars ir bijis gandrīz divas reizes lielāks nekā vīriešu – 11,5% sieviešu vecuma grupā 25-64 gadi piedalījās pieaugušo izglītībā.
Pārsteidzoši, taču bezdarbnieki retāk piedalās mācībās nekā nodarbinātie. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem, 2021.gadā no visiem bezdarbniekiem mācību aktivitātēs piedalījās vien 7,7%, turpretī no visiem nodarbinātājiem vecuma grupā 25-64 gadi mācībās piedalījās 9,3%, turklāt nodarbināto dalība mācībās ir pieaugusi par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2020. gadu. Turklāt bezdarbnieku īpatsvars ir pat nedaudz samazinājies – bezdarbnieku īpatsvars, kuri piedalījās mācībās, 2020. gadā bija 7,3%.
Visvairāk mācībās piedalās pieaugušo ar augstāko izglītību, t.i., jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka pieaugušais piedalās mācībās. Tā, 2021. gadā ar vidējo izglītību pieaugušo mācībās piedalījās vien 4,1% no visiem pieaugušajiem ar vidējo izglītību vecuma grupā 25 līdz 64 gadi. Savukārt ar augstāko izglītību tādu bija 15,6%, pie tam rādītājs ir būtiski palielinājies ar 2020.gadu, kad tādu bija 11,2%. Var apgalvot, ka kopējais pieaugušo izglītības dalībnieku pieaugums ir noticis, pateicoties pieaugušajiem ar augstāko izglītību. Nedaudz ir palielinājusies pieaugušo ar vidējo izglītību dalība pieaugušo izglītībā no 4,1% 2020. gadā uz 4,5% 2021. gadā. Taču, skatoties ilgākā laika periodā, īpatsvars nemainās, tas pēdējo desmit gadu laikā svārstās 4-5% robežās. Gandrīz katra piektā sieviete (18,3%) ar augstāko izglītību vecuma grupā 25-64 gadi ir piedalījusies mācībās, no vīriešiem tikai katrs desmitais ar augstāko izglītību ir piedalījies mācībās (10,9%).
Arī vadītāji mācās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2020. gadā 11,7% vadītāji piedalījās mācībās, tiesa gan, tas ir mazāk nekā iepriekšējos gadus. Kaut arī dati šādā griezumā par 2021. gadu nav pieejami, visticamāk, arī vadītāju dalība mācībās 2021. gadā ir pieaugusi.
Kaut arī dati profesiju griezumā nav pieejami par visām nozarēm, dati par atsevišķām nozarēm ļauj izdarīt secinājumus, kurās visbiežāk pieaugušie piedalās mācībās. Starp tādām nozarēm ir IKT nozare, kurā mācībās 2021. gadā piedalījās vairāk nekā vidēji valstī, t.i., 13,2%; gandrīz katrs piektais piedalījās mācībās valsts pārvaldē (18,3%). Saskaņā ar pieejamajiem datiem visvairāk mācībās piedalījās izglītības nozarē strādājošie 19,4%, taču, visticamāk, tas ir saistīts ar nepieciešamību regulāri uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju. Salīdzinoši zems rādītājs ir ražošanas nozarē (3,7%), kas liecina par būtiskām atšķirībām nozaru griezumā.
Interesanti, taču vairāk mācībās iesaistās pieaugušie, kuriem ir terminēts darba līgums. Tādu 2021. gadā bija 15,6%. Taču tas ir nedaudz mazāk nekā vidēji ES-27 – vidēji mācībās piedalījās 16,1% pieaugušo, kuriem bija terminēts darba līgums. Savukārt tie, kuriem bija beztermiņa darba līgums, mācībās piedalījās 9,3%. Liels ir to īpatsvars, kuri ir atbildējuši, ka nezina atbildi.
Liels ir arī to personu, kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars. Pēdējo četru nedēļu laikā mācībās ir piedalījušies 14,0% pieaugušo, kuri strādā nepilnu darba laiku. Turpretī to īpatsvars, kuri strādā pilnu darba laiku, bija 9,1% vecuma grupā 25-64. Pieaugušo, kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars palielinās līdz ar vecumu, kas skaidrojams ar to, ka nepilns darba laiks vairāk raksturīgs jauniešiem, kuri paralēli mācās.
Savukārt, ja aplūkojam pieaugušo dalību mācībās ilgākā laika periodā, tad pēdējo 12 mēnešu laikā vecuma grupā 25-64 mācībās ir piedalījušies 47,5%. Kaut arī tie ir 2016. gada dati, tie liecina par tendenci, ka izglītībā piedalās vairāk pieaugušo, taču viņi “neiekrīt” četru nedēļu periodā.
Vienlaicīgi jāsecina, ka to pieaugušo, kuri varētu piedalīties apmācībās, īpatsvars samazinās arī demogrāfisko cēloņsakarību dēļ – to īpatsvars, kuri “iekrīt” vecuma grupā no 0-25 un 65 un vairāk gadi, katru gadu palielinās. Turpretī samazinās iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi. 2021. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi ir samazinājies par 8%.
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
2020. gadā
Izglītība tuvāk mājām
Par mācībām tuvāk savām mājām vai darba vietai aicinām interesēties konkrētajā Latvijas pašvaldībā. Muzizglitiba.lv ir izstrādāta interaktīva Latvijas karte, kurā atradīsiet resursus, lai iegūtu informāciju par pieaugušo izglītības iespējām Latvijas novados un pilsētās.
Ar Latvijas pieaugušo izglītības īstenotāju karti varat iepazīties šeit >>
Apmeklējot kartē norādītās saites, būs iespējams detalizētāk uzzināt par iespējām konkrētajās pašvaldībās, par profesijām un izglītības programmām, kuras pieejamas vistuvāk jūsu dzīvesvietai.
Dažādās Latvijas pašvaldībās izglītības programmas pieaugušajiem īsteno pašvaldību mācību centri, profesionālās izglītības iestādes, augstskolu mūžizglītības nodaļas, privātie izglītības sniedzēji un nevalstiskās organizācijas.
Nepieciešama konsultācija?
80 Latvijas pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu informatīvu konsultāciju par piedāvātajām mācībām, pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību, kā arī par pieteikšanos mācībām vai kompetences novērtēšanai. Koordinatoru kontaktinformācija pieejama šeit >>
Mācības ar ES finansiālu atbalstu
Atbilstoši Pieaugušo izglītības aptaujai, kas ir veikta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ietvaros, svarīgākās barjeras iesaistīties pieaugušo izglītībā ir finanses, laiks un ģimenes pienākumi.
Aicinām iepazīties ar visām tām iespējām Latvijā, kur pieaugušo izglītība tiek īstenota, izmantojot dažādu ES fondu atbalstu.
Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ES programmas Erasmus+ projektu “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” (2020. – 2021.). Projekta ietvaros plānots organizēt dažādus pasākumus pieaugušo neformālās izglītības kvalitātes kritēriju ieviešanai dzīvē (diskusijas, seminārus, darba grupas), kā arī pieaugušo izglītības ikgadējos forumus, pieaugušo izglītības dienu, konkursu un dažādas darbnīcas. Šo pasākumu mērķa grupa ir pieaugušo izglītības organizētāji, īstenotāji un politikas veidotāji valsts un pašvaldību līmenī. Tiklīdz būs sīkāka informācija par plānotajiem pasākumiem, tā publicēsim informāciju www.muzizglitiba.lv.
Izglītības un zinātnes ministrija Erasmus+ programmas ietvaros īsteno arī projektu “EPALE Nacionālā atbalsta sistēma” (2019.-2020.). EPALE ir starptautiska, pieaugušo izglītībai veltīta informācijas platforma 26 Eiropas valstu valodās. Tajā ir visa aktuālā informācija par pieaugušo izglītību Eiropā, tostarp, labās prakses apmaiņa, partneru meklēšanas iespējas, informācija par rīkiem un metodēm, jaunākajiem pētījumiem un tendencēm u.tml.
EPALE Latvija regulāri īsteno dažādas mācības un seminārus gan tiešsaistē, gan klātienē. Informācija par gaidāmajām mācībām tiek publicēta šeit: https://epale.ec.europa.eu/lv. Informācija (vebināru ieraksti un prezentācijas) par jau notikušiem mācību pasākumiem - https://epale.ec.europa.eu/lv/resource-centre.
Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotais Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētais pieaugušo izglītības projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Vairākas reizes gadā tiek izsludināta pieteikšanās uz mācībām Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgās jomās. No 22. septembra līdz 22. oktobrim var pieteikties nākamajām mācībām.
Plašākai informācijai un pieteikšanās: www.macibaspieaugusajiem.lv.
Mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji, tai skaitā, jaunie vecāki, kas atrodas darba attiecībās un bērna kopšanas atvaļinājumā, kuri ir vecumā no 25 gadiem ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību.
Pieaugušo izglītības programmu katalogs pieejams Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē (NIID), sadaļās Profesionālās kvalifikācijas ieguve un Profesionālā pilnveide un kursi.
Ekonomikas ministrija koordinē mācības nodarbinātajiem, kurus mācībām piesaka darba devējs. Šīs mācības organizē nozaru asociācijas, to saraksts pieejams Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) tīmekļa vietnē, sadaļā “Apstiprinātie projektu iesniegumi”.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) organizē mācības digitālo tehnoloģiju jomā pašnodarbinātām personām, mazo un mikro uzņēmumu komersantiem.
Valsts Nodarbinātības aģentūra organizē mācības bezdarbniekiem, darba meklētājiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
Plašākai informācijai: https://mana.latvija.lv/muzizglitiba-un-pieauguso-izglitiba/
Mūžizglītības iespējas Latvijā
Nepabeigta pamata, vidējā vai profesionālā izglītība
Augstākā izglītība
Dzīvē un darbā iegūtu prasmju novērtēšana
Kvalifikācijas celšana un papildināšana
Interešu (hobiju) izglītība
Izglītības jomas profesionāļiem
EPALE (Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma)
Mācību resursi un atbalsta iespējas
Plašākai informācijai: https://mana.latvija.lv/muz-izglitiba-un-pieauguso-izglitiba/
Kalendāra arhīvs
KONTAKTI
E-pasts: muzizglitiba@izm.gov.lv
Projekta vadītāja Laura Iveta Peniga
Tālr. 67047754
E-pasts: laura-iveta.peniga@izm.gov.lv
Projekta tīmekļa vietnes administratore Viktorija Jākobsone
E-pasts: viktorija.jakobsone@izm.gov.lv
