Pieaugušo iesaiste mācībās: reālā situācija un izaicinājumi

Iesakām izlasīt Lindas Romeles sagatavoto OECD un CEDEFOP pētījumu apkopojumu un situācijas analīzi, parādot, kā Latvija pieaugušo izglītības jomā izskatās uz citu ES valstu fona, kā arī, kādi ir ieteikumi, lai situāciju nākotnē uzlabotu.

 

Vispirms jāsāk ar situācijas apzināšanu, proti, pieaugušo īpatsvars ar zemām prasmēm ir būtiski zemāks nekā vidēji OECD, t.sk. Latvija uzrāda labākus rezultātus nekā, piemēram, Somija vai Vācija (OECD, 2019).[1] To pašu apliecina arī Eurostat dati, vidēji ES -28 pieaugušo vecuma grupā 25-64 gadi ar zemām prasmēm ir 21,8%, savukārt Latvijā tikai 9,3% (Somijā – 10,8%, Vācijā – 13,4%, Dānijā – 18,4%). Taču Latvijā ir liels īpatsvars tādu pieaugušo, kuriem ir tikai vidējā izglītība (ISCED 3-4), kopumā 2018.gadā tādu bija 56,7% (vidēji ES-28 – 45,8%, arī attiecībā uz Rietumu valstīm situācija ir pretēja, Dānijā 41,9% ir tādu, kuriem ir tikai vidējā izglītība, Somijā – 44,7%). Nedaudz labāki rezultāti Latvijā ir attiecībā uz pieaugušo ar augstāko izglītību īpatsvaru – 2018.gada tādu bija 33,9%, kamēr ES-28 šis rādītājs bija 32,3% (Dānijā – 39,7%, Somijā – 44,5%). 

Turpretī, analizējot kā pieaugušie ar zemām prasmēm piedalās pieaugušo izglītībā, jāsecina, ka Latvija ievērojami atpaliek no Rietumu valstu rādītajiem. Tā, piemēram, Latvijā pieaugušo ar zemām prasmēm (pēc CEDEFOP definīcijas tie ir pieaugušie ar izglītības līmeni ISCED 0-2) īpatsvars, kuri piedalās mūžizglītības aktivitātēs ir 2,5%, kamēr Dānijā tie ir 14,9%, gandrīz tikpat Somijā – 15,6%, Zviedrijā tie ir 20,7% (2018. gada dati). Būtiski, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu, vairākās valstīs 2018. gadā šie rādītāji ir būtiski uzlabojušies (Somijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Norvēģijā). Attiecīgi varam secināt, ka šo valstu īstenotās apmācību stratēģijas ir uzskatāmas par veiksmīgām. Labi rezultāti ir novērojami arī Nīderlandē un Francijā (CEDEFOP, 2018). Divreiz sliktāki rezultāti nekā vidēji ES-28 Latvijā ir arī tajos gadījumos, kad aplūkojam pieaugušo vecuma grupā 35-64 gadi iesaisti mūžizglītības aktivitātēs ar vidējo izglītības līmeni. Tai pat laikā pieaugušo iesaiste ikdienas mācīšanās aktivitātēs (arī formālajā izglītībā) visos izglītības līmeņos būtiski pārsniedz ES-28 vidējo līmeni. Tā, piemēram, pieaugušo ar vidējo izglītības līmeni īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedalījušies ikdienas mācīšanās aktivitātēs, sasniedza 78,3%, kamēr vidēji ES-28 šis rādītājs bija 56%. Tiesa gan, vispārliecinošākie rezultāti ir tādos mācīšanās/informācijas ieguves veidos kā televīzijas pārraižu skatīšanās/radio; mācīšanās no ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem, izmantojot drukātos materiālus un datoru, ievērojami mazāk izmantojot tādus mācīšanās veidus kā muzeju/uzņēmumu/mācību centru, t.sk. bibliotēku, apmeklēšana. Ja pēdējais mācīšanās veids vidēji visās vecuma grupās joprojām uzrāda augstāku rādītāju nekā vidēji ES-28, tad pieaugušo ar izglītības līmeni ISCED 0-2 tas ir zemāk nekā vidēji ES-28, visvairāk dominē mācīšanās no ģimenes locekļiem, draugiem un kolēģiem. Kaut arī nedaudz labāka, taču līdzīga situācija ir novērojama attiecībā uz pieaugušajiem ar vidējo izglītības līmeni.

Taču pēdējo 12 mēnešu laikā pieaugušie ar vidējo un augstāko izglītību mazāk nekā vidēji ES-28 ir piedalījušies neformālajā izglītībā, kas ir  saistīta ar darbu. Interesanti, ka kopumā bezdarbnieki pēdējo 12 mēnešu laikā  ir piedalījušies neformālajā izglītībā biežāk nekā vidēji ES-28, taču retāk neformālajā izglītībā, kas saistīta ar darbu. Attiecīgi pieaugušo ar vidējo izglītības līmeni iesaisti mūžizglītības aktivitātēs var stiprināt caur neformālo izglītību un darba vietām/uzņēmumiem.

Attiecībā uz pieaugušo dalību mūžizglītības aktivitātēs pēdējo 4 nedēļu laikā, tad pieaugušie divreiz mazāk nekā vidēji ES-28 piedalās neformālajā izglītībā, savukārt dalība formālajā izglītībā caurmērā ir tāda pati kā vidēji ES-28.

Informācijas pieejamība varētu būt viena no problēmām, jo tikai 20,9% no pieaugušajiem Latvijā ir meklējuši un atraduši informāciju par izglītības iespējām, kamēr vidēji ES-28 tie ir 24%, Lielbritānija uzrāda labāko rezultātu – 61,6%, Dānijā 43,1%, Luksemburgā tie ir nedaudz vairāk par 40%. Tomēr visos izglītības līmeņos pieaugušie Latvijā biežāk meklē informāciju par izglītības iespējām nekā tas ir vidēji ES-28. Tas pats attiecas uz visām vecuma grupām, kaut gan informāciju par izglītības iespējām divreiz biežāk meklē tieši pieaugušie vecuma grupā 35-45 (27,3%), salīdzinot ar pieaugušajiem vecuma grupā 55-64 (14,1%). 

Neformālajā izglītībā pēdējo 12 mēnešu laikā pieaugušie ir pavadījuši tikpat daudz laika cik vidēji ES-28, taču  tieši pieaugušie ar vidējo izglītību ir pavadījuši neformālajā izglītībā mazāk laika nekā tas ir vidēji ES-28. Tomēr stundu diapazons starp valstīm ir plašs un nekoncentrējas noteiktā valstu grupā, t.i., ja Latvijā tās ir 60 stundas, tad Somijā 47, Slovēnijā 111, Dānijā 92, tikpat arī Spānijā – 91 stunda.

Viens no iemesliem, kāpēc pieaugušie ar zemām prasmēm nepiedalās mācībās, ir grūtības noteikt un apzināties mācību vajadzības, t.i., kāpēc un ko man vajag mācīties (Windisch, 2015). Turklāt nereti pieaugušie ar zemām prasmēm nevar vai nevēlas atzīt savu esošo prasmju trūkumus (turpat).  Tas nozīmē, ka motivāciju var veicināt, uzlabojot izpratni. Diskusiju ar pieaugušo izglītības īstenotājiem laikā izskanēja, ka ir pieaugušie, kuri vēlētos mācīties, taču pastāv psiholoģiskas barjeras – bailes iesaistīties, jo nav izglītības pieredzes. Arī diskusijas dalībnieki atzina, ka afišas un reklāmas attiecībā uz pieaugušajiem ar zemām prasmēm nav efektīvas un lietderīgas. 

Sabiedrības informēšanas kampaņu rezultātu analīze vairākās valstīs liecina, ka šādām aktivitātēm nav būtisku panākumu attiecībā uz pieaugušo ar zemām prasmēm iesaisti apmācībās, t.i., kampaņās var paaugstināt kopējo iedzīvotāju informētību, taču ne tieši to iedzīvotāju informētību, kuriem ir zemas prasmes (OECD, 2019). Līdz ar to ir nepieciešamas tādas aktivitātes, kuras tieši uzrunā/iesaista pieaugušos ar zemām prasmēm.

Par to, ka pieaugušajiem trūkst motivācijas piedalīties mācībās, liecina izpratnes un zināšanu trūkums par mācību ieguvumiem. Tā, piemēram, pieaugušo aptaujas dati liecina, ka tikai 7% ir izvēlējušies piedalīties ar darbu saistītās mācībās, jo mācības saistītas ar darbu palielina iespēju atrast jaunu darbu vai mainīt darba vietu/profesiju, savukārt 49% domā, ka mācības palīdz veikt darbu labāk un ir uzlabojušas karjeras perspektīvas, taču tikai 2%  uzskata, ka mācības var mazināt risku zaudēt darbu (OECD, 2019).

Pieaugušo izglītības pētījuma dati liecina, ka 2 no 3 pieaugušajiem, kuri ir piedalījušies ar darbu saistītās mācībā, domā, ka mācības ir palīdzējušas sasniegt pozitīvu iznākumu attiecībā uz nodarbinātību, t.sk. iespēju iegūt jaunu darbu, saņemt augstāku darba samaksu, pavirzīties pa karjeras kāpnēm, saņemt jaunus vai labāk izpildīt esošos darba pienākumus.    

Var apgalvot, ka pieaugušo dalība apmācībās pēc ienākumiem (participation gap – angl.val.) Latvijā atbilst vidējam ES līmenim. Kaut arī dati par pieaugušo dalību apmācībās pēc ienākumiem nav pieejami, tomēr atšķirības starp zemu prasmju profesiju pārstāvjiem un kvalificētiem darbiniekiem un to līdzdalību pieaugušo izglītībā nav izteiktāka kā vidēji ES.

Nepieciešama konsultēšana, parādot indivīda nākotnes izaugsmes iespējas vai mācību alternatīvas – tādā veidā arī veicinot pieprasījumu pēc darba tirgū pieprasītas izglītības. Piedāvājumam jābūt atbilstošam vajadzībām (kuras ir jāpēta), elastīgākam īstenošanas procesā un piedāvājumā (vairāk izmantot moduļu programmu sniegtās iespējas).

 

Ieteikumi un rekomendācijas

Informēšana un izpratnes veicināšana

Lai pieaugušos ar zemām prasmēm, tostarp ar zemām digitālajām prasmēm, iesaistītu pieaugušo izglītībā, pieaugušie būtu jāuzrunā personīgi, skaidrojot personiskos ieguvumus (definējot iepriekš), to darot sadarbībā ar sociālajiem dienestiem (t.sk. pieskaņojot piedāvājumu tiem, kuri nemācās un nestrādā), bibliotēkām, Valsts probācijas dienestu u.c. valsts un pašvaldību institūcijām.

Lai izskaidrotu ieguvumus no PI un iespējas, rīkot iedzīvotājiem pasākumus (piemēram, organizēt reģionā gadatirgu par pieaugušo izglītības iespējām). Īstenot informēšanas pasākumus arī darba devējiem.

Lai iesaistītu mācībās pieaugušos ar zemām prasmēm (t.sk. mazkvalificētus strādniekus), viņi ir jāuzrunā personīgi ar sociālo darbinieku, darba devēju palīdzību. Iespējams, jāsniedz psiholoģisks atbalsts, sagatavojot cilvēkus pārmaiņām būt gataviem mācīties.

Mērķauditorijas (potenciālo izglītojamo un darba devēju) informēšanā iesaistīt Nodarbinātības valsts aģentūru, Profesionālās izglītības kompetences centrus, Latvijas Nacionālo bibliotēku (jo ir labi organizēts filiāļu tīkls visā Latvijā), komersantu apvienības, profesionālās biedrības u.c.

Piesaistīt brīvprātīgos  (t.sk. seniorus, pensionētos pedagogus utt.) pieaugušo informēšanai par izglītības iespējām ārpus izglītības iestādēm, t.i., sociālajos dienestos, veselības aprūpes iestādēs, bibliotēkās, masu pasākumos un citur.

Lai uzrunātu un iesaistītu seniorus, jāattīsta piedāvājums un jāuzlabo informācijas kanāli senioriem kā vienai no mērķa grupām.

 

Atbalsts

Nodrošināt kompetentus iepriekšējo zināšanu, prasmju un kompetenču vērtētājus (vēlams esošās sistēmas ietvaros), kas palīdzētu iedzīvotājiem saprast savas tālākās izglītības iespējas.

Sniegt palīdzību dokumentu noformēšanā mobilitātes programmas dalībniekiem no personām, kas reģionos koordinē mobilitātes atbalsta projektus.

Karjeras izglītības īstenošana no bērnības, t. sk. bērnu vecāku informēšana par karjeras attīstības iespējām. Individuālo padziļināto karjeras konsultāciju nodrošināšana personai jebkurā dzīves posmā.

Lai veicinātu atbilstošu izglītības programmas izvēli, veidot neformālās izglītības programmu/-as, kuras iedzīvotājiem palīdzētu izprast savas vajadzības un intereses, izvēlēties tālāko izglītības ceļu esošajā izglītības sistēmā.

Sagatavot speciālistus darbam ar pieaugušo riska grupām, īstenojot aktīvu pieaugušo piesaistes modeli – apzināt pieaugušos ar zemām prasmēm, regulāri tikties, informēt par izglītības iespējām, palīdzēt novērst vai mazināt sociālos un psiholoģiskos šķēršļus iesaistei izglītībā.

Organizēt praktiskas mācības/konsultācijas uz vietas interesentiem par pieteikuma iesniegšanas kārtību, izglītības programmu izvēli utt., ko var organizēt bibliotēkās un izglītības iestādēs (pēc analoģijas ar banku īstenotajām apmācībām par internetbankas izmantošanu).

 

Atgriezeniskā saites nodrošināšana

Vērtēt, kas ir noticis ar klientiem, vai palikuši Latvijā, vai pielieto iegūtās zināšanas pēc mācību pabeigšanas.

 

Viens no risinājumiem kā uzrunāt pieaugušos ar zemām prasmēm ir pieaugušo uzrunāšana darba vietās. Turklāt jāņem vērā, ka darba devēji, uzlabojot darbinieku prasmes atbilstoši veicamajam darbam, saņem ieguvumus no darbinieku apmācībām paaugstināta darba ražīguma rezultātā.

 

Ieteikumi un rekomendācijas

Finansējums

Piešķirt nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kas iegulda finanšu līdzekļus savu darbinieku apmācībā. Tādā veidā veicinot arī darba devēju motivāciju.

Valsts finansētajās atbalsta programmās vairāk atbalstīt darba devēju pieprasījumu atbilstoši darba tirgus vajadzībām, izzinot darba devēju vajadzības konkrētajā reģionā.

Finansiālā atbalsta sniegšana nevalstiskajām organizācijām izglītības jautājumos, kas saistīti ar nevalstisko organizāciju darbību.

Īstenot jaunu modeli pieaugušo izglītības finansējumam – izveidot prasmju fondus, kas nodrošinātu katram pieaugušajam konkrētu naudas summu gada ietvaros, ko iespējams izmantot izglītības mērķiem.

Iesaistīt sociāli atbildīgus uzņēmumus, kas regulāri nodrošina apmācības saviem darbiniekiem, attiecīgā administratīvā reģionā iedzīvotāju izglītošanā – uzņēmums var piešķirt noteiktas kvotas savu darbinieku apmācību grupās arī citiem reģiona iedzīvotājiem, kas ir ieinteresēti šajā apmācībā.

Nodrošināt finansējumu mobilitātei (potenciālajiem izglītības guvējiem, darbiniekiem, pedagogiem).

Paredzēt lielāku līdzfinansējumu interešu izglītībai, kā arī tiem, kuriem ir augstākā izglītība ar augstākiem ienākumiem.

 

Viens no nefinanšu instrumentiem kā veicināt un atbalstīt pieaugušo iesaisti mācībās, ir apmaksāts mācību atvaļinājums. Kā vienu no progresīvākajiem piemēriem var minēt Beļģiju (Flandriju). Pilna laika strādājošajiem ir tiesības uz 125 stundām mācību atvaļinājumam gadā (kopš 2019.gada), lai piedalītos mācību kursos un apgūtu pieprasītas prasmes. Strādājošie turpina saņemt darba algu mācību laikā (ar ierobežojumu), savukārt darba devēji var saņemt kompensāciju no pašvaldībām par izmaksāto atalgojumu darbiniekam mācību laikā. Tiesības uz mācībām var noteikt likumā vai regulēt ar darba koplīgumu uzņēmuma un/vai nozares līmenī.

 

Ieteikumi un rekomendācijas

Nosacījumi/klauzulas

Noteikt konkrētu naudas summu vai mācību stundu apjomu, ko nodarbinātais pēc saviem ieskatiem var izmantot izglītības vajadzībām noteiktā laika posmā. / Katram iedzīvotājam, kas maksā nodokļus, noteikt konkrētu stundu/naudas apjomu, ko mācībām varētu tērēt katru gadu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas mācīties visiem.

Diferencēt izglītojamā līdzmaksājuma apmēru atkarībā no izglītības programmas kopējām izmaksām (attiecas uz gadījumiem, kad izglītības programmu izmaksas tiek finansētas no starptautisko finanšu instrumentu līdzekļiem, fondiem).

Paplašināt mācību piedāvājumu sociālo prasmju attīstības un personības izaugsmes jautājumos (piem., darbs komandā, profesionālā izdegšana utt.).

Veidot ikdienas ieguvumu sarakstu – pieaugušo apmācība par ikdienas lietām (internetbankas izmantošana, nepieciešamās informācijas (t.sk. video un audio) meklēšana interneta resursos un to lejupielāde un tālāka izmantošana.).

Sadarbības līgumu slēgšana ar uzņēmumiem, kuru piedāvāto pakalpojumu izmantošanai ir nepieciešamas digitālās prasmes, paredzot, ka šis uzņēmums apmāca savus potenciālos klientus (potenciāla īstenošanas forma – pašvaldības sadarbības līgums).

 

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā ir novērojamas atšķirības starp pieaugušo iesaisti izglītībā (vecuma grupā 25-64 gadi), ja vidēji Latvijā pēdējo četru nedēļu laikā mācībās ir piedalījušies 6,7% pieaugušo, tad pilsētās šis rādītājs sasniedz 7,6%, savukārt lauku teritorijās tikai 5,3%. Attiecīgi pašvaldības ir būtisks spēlētājs pieaugušo izglītības izpratnes veicināšanā, informēšanā un iesaistē.  

 

Ieteikumi un rekomendācijas

Sistēmas veidošana/attīstīšana

Veidot pašvaldībās karjeras centrus pieaugušajiem.

Attīstīt  pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru darbu, formulējot pienākumus un atbildību, kā arī nosakot darba laiku un atbilstošu atalgojumu, t.sk. paredzot transporta kompensācijas, lai varētu apmeklēt mērķa grupas pārstāvjus/pieaugušos.

Papildināt profesiju klasifikatoru ar profesiju “Pieaugušo izglītības koordinators”, jo profesija “Izglītības speciālists” neuzrunā un pat atbaida cilvēkus. Ieviest pašvaldībā jaunu amatu – pieaugušo karjeras konsultants.

Sadarboties (pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoram) ar darba devējiem, Nodarbinātības valsts aģentūru, lai plānotu mācību vajadzības un veidotu piedāvājumu.

Lai pašvaldību pieaugušo izglītību koordinatori sekmīgi strādātu, jānodrošina atbalsta pasākumi un nacionālā koordinācija, tostarp, nodrošinot pieredzes apmaiņu, apmācības (t.sk. par neformālās izglītības programmu licencēšanu, mūžilgu mācīšanos), informācijas nodrošināšanu, darba motivāciju. 

 

Informēšana, atbalsts un atgriezeniskā saite

Nodrošināt atgriezenisko saiti un informāciju par pieaugušo izglītības rezultātiem – kur cilvēki no reģioniem aiziet mācīties reģionu/izglītības programmu utt. griezumā.

Attīstīt pašvaldību līdzfinansētus pieaugušo neformālās izglītības projektus par tēmām, kas ir aktuālas konkrētā reģiona iedzīvotājiem.

Pašvaldībām atbalstīt/finansēt transportu uz mācībām citās pilsētās.

Sadarbība ar pašvaldībām pieaugušo izglītības atbalstam, piemēram, bērnu pieskatīšanas laikā.

 

Viens no veidiem kā paaugstināt pieaugušo dalību mācībās, ir iesaistīt informēšanā darba devējus (OECD, 2019). Tā, piemēram, Francijā prasmju atzīšanā un sertificēšanā ir iesaistīti darba devēji, turklāt darba devējiem ir pienākums informēt darbiniekus par prasmju atzīšanu un sertificēšanu (Validation des acquis de l’expérience – VAE) ik pēc diviem gadiem saistībā ar darbinieka profesionālo izaugsmi. Būtisks aspekts, lai veicinātu prasmju apguvi, ir apzināties un atzīt esošās prasmes. Pieaugušie var atzīt savas prasmes jau pieminētajā programmā vairāk nekā 1300 kvalifikācijām, pierādot, ka viņiem ir atbilstošas prasmes, apgūtas tieši darba vietā.

 

Ieteikumi un rekomendācijas

Pieaugušo izglītības politikas plānošana un ieviešana

Izstrādāt pieaugušo izglītības kvalitātes kritērijus.

Izstrādāt pieaugušo izglītības politikas dokumentu ar konkrētiem termiņiem un atbildīgajiem.

Paplašināt Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes (PIPP) funkcijas un uzdevumus, skatot jautājumus ne tikai projektu līmenī, bet arī tos, kuri attiecas uz visu pieaugušo izglītību, pieaugušo politikas veidošanu. 

Izveidot vienoto klientu apkalpošanas centru par izglītības iespējām.

Izveidot vienotu digitālo platformu ar plaša spektra informāciju par pieaugušo izglītību/piedāvājumu. Pieaugušo izglītības mērķauditorijai centralizēti jābūt pieejamai informācijai par visām Latvijā aktuālajām profesijām: profesijas pienākumi, darba vide, nepieciešamās zināšanas un prasmes, atalgojums.

Virzīt uzraudzību un kvalitātes vērtēšanu no formālo prasību (dokumentācijas) izvērtēšanas uz izglītības īstenošanas procesa kvalitātes izvērtējumu.

Pieaugušajiem novērtēt (pēc mācībām), cik daudz iegūtās zināšanas noder darba tirgū, sava darbā, ikdienā utt. Tā būtu daļa no iekšējās kvalitātes kontroles mehānisma – efektīvas un darboties spējīgas atgriezeniskās saites nodrošināšana (t.sk. arī ar pedagogiem un darba devējiem).

Paaugstināt PIKC iesaisti pieaugušo izglītības īstenošanā:

1.1. veidot elastīgāku (gan programmu klāsta, gan to realizācijas procesa ziņā) un  pieaugušo vajadzībām un iespējām atbilstošāku izglītības piedāvājumu;

1.2. noteikt mazāku minimālo izglītojamo skaitu grupā apmācību uzsākšanai;

1.3. attīstīt sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru bezdarbnieku apmācību projektos;

1.4. popularizēt PIKC piedāvātās izglītības programmas masu medijos (reklāma);

1.5. izveidot PIKC pieaugušo izglītības koordinatora amatu.

Veicināt un vienkāršot pieteikšanos mācībām, izmatojot digitālo tehnoloģiju rīkus (piemēram, nodrošinot autentifikāciju caur portālu www.latvija.lv)

 

Paredzēt prioritātes izglītības programmu izvēlē, piesakoties mācībām.

Lai efektīvi īstenotu izglītību pieaugošajiem, īpaši strādājošajiem, nepieciešama daudz elastīgāka un mazāk formāla pieeja izglītības procesam, t.sk. programmas satura elastība (elastīga pieeja programmas satura izklāstā), elastīgs īstenošanas laiks un izglītojamajiem pieejamas īstenošanas vietas.

 

Avoti:

OECD (2019), Getting Skills Right: Engaging low-skilled adults in learning, www.oecd.org/employment/emp/engaging-low-skilled-adults-2019.pdf 

CEDEFOP (2018), Have low-educated adults fewer opportunities to participate in education and training?

Windisch, H. (2015), “Adults with low literacy and numeracy skills: A literature review on policy intervention”, OECD Education Working Papers, No. 123, OECD Publishing, Paris, http://dx.doi.org/10.1787/5jrxnjdd3r5k-en

 

 

[1] - pieaugušo ar zemām prasmēm izglītības līmenis atbilst ISCED 0-2, t.i., tas nav augstāks par vidējo izglītību un nav pabeiguši augstākās izglītības iestādi

Foto: Dylan Gillis on Unsplash