9 lielākie izaicinājumi pieaugušo izglītībā Latvijā 2020. gadā

Neatkarīgi, vai esi pieaugušo izglītības politikas veidotājs valsts vai pašvaldību līmenī, pieaugušo izglītības mācību programmu plānotājs un īstenotājs vai tas, kurš māca pieaugušos, esi lietas kursā par pašlaik lielākajiem izaicinājumiem pieaugušo izglītībā.

No vienas puses politikas plānošanas dokumentos ir stingri ierakstīts, ka nepieciešams Latvijas sabiedrībā iedzīvināt mūžizglītības kultūru un kompetenču attīstību atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, jo šāds dzīves modelis ikvienam iedzīvotājam palīdz ne tikai personības izaugsmē un pašrealizācijā, bet ir arī kā prevencijas pasākums, lai sevi pasargātu no iespējama bezdarba. No otras puses – reālā situācija pieaugušo izglītībā kopumā ir diezgan izaicinoša. Pieaugušo izglītības piedāvājums ir maz sasaistīts ar darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Latvijas pašvaldībās pieaugušo izglītības speciālista amata pienākumus lielākoties veic darbinieki, kas pamata darbā ir pieņemti uz citu amata vietu. Joprojām valda uzskats, ka iedzīvotāji ar zemu vai vidēji zemu izglītību ir sociālo dienestu vai Valsts nodarbinātības aģentūras kompetence. Arī finansējuma modelis pamatā ir balstīts ES un valsts līdzfinansētu projektu īstenošanā.

Turpinājumā iepazīstinām ar lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem visos līmeņos – sākot no pieaugušo izglītības politikas veidošanas līdz pieaugušo mācību programmu izstrādes un īstenošanas – saskaramies pašlaik. Tikai apzinot reālo situāciju, iespējams atrast labākos risinājumus.

 

Pirmais. Pieaugušo izglītība ir trīs nozaru ministriju administratīvajā pārraudzībā

Galvenā loma pieaugušo izglītības piedāvājuma nodrošināšanā Latvijā 2014. – 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir ES fondu atbalstītajiem un Latvijas valsts līdzfinansētajiem projektiem. ES fondu projekti tiek īstenoti trīs nozaru ministriju administratīvajā pārraudzībā – Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Esošais pieaugušo izglītības piedāvājums stratēģiski tiek veidots, balstoties uz trīs politikas nozaru mērķiem un to sasniegšanā iesaistītajām mērķa grupām. Izglītības nozarē formālās pieaugušo izglītības piedāvātāji ir kā publiskās, tā privātās izglītības iestādes, savukārt neformālās izglītības programmas vairāk piedāvā tieši privātās izglītības iestādes un organizācijas. Pieaugušajiem kā specifiskai profesionālās izglītības mērķa grupai tiek piedāvātas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, kopš 2019. gada arī modulārās profesionālās izglītības programmas, moduļa programmas, mūžizglītības kompetenču apguves programmas. Tāpat tiek piedāvātas arī neformālās izglītības programmas un informālās izglītības iespējas. Kopējais piedāvājums ir daudzveidīgs kā satura, tā veidu ziņā, īpaši attiecībā uz neformālās izglītības jomu.

Pieaugušo izglītības saturs tiek veidots vairākos pieaugušo izglītības pārvaldības līmeņos – stratēģiskajā, operacionālajā un īstenošanas līmenī. Stratēģiskajā līmenī galvenā institūcija ir Pieaugušo izglītības pārvaldības padomei (PIPP), kas, nosakot prioritārās tautsaimniecības nozares un balstoties uz nozaru ekspertu padomju priekšlikumiem, pieņem lēmumus par īstenojamo mācību saturu. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm galvenās nozares, kurās varētu palielināties darbaspēka pieprasījums vidējā un ilgtermiņā, ir IKT, komercpakalpojumi, būvniecība, tirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Vislielākā neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu tiek prognozēta attiecībā uz speciālistiem ar profesionālo vidējo izglītību, ar ko visvairāk saskarsies būvniecības un apstrādes rūpniecības nozares, ņemot vērā augsto vidējās kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru nozarēs.

 

Otrais. Praktiski katrā pašvaldībā citādāka situācija un pieeja

Pašvaldību līmenī nepastāv vienota sistēma pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā. Lielākajā daļā pašvaldību tas tiek balstīts uz pieaugušo izglītības īstenotāju piedāvājumu, retāk uz iedzīvotāju vai darba devēju vajadzībām. Pašvaldības pašas mērķtiecīgi un plānveidīgi neveido mācību vajadzības un situācijas izpētē balstītu pieaugušo izglītības piedāvājumu tās iedzīvotājiem. Pašvaldību galvenā darbība pieaugušo izglītības pasākumu organizēšanā ir tām nodotās informācijas par pieaugušo izglītības iespējām un organizāciju nacionālā vai vietējā līmenī izplatīšana. Neformālās izglītības pasākumi pašvaldībās ne vienmēr tiek īstenoti kā neformālās izglītības programmas, bet vairāk atbilst ikdienējās mācīšanās pasākumiem.

Atbildība par pieaugušo izglītības jomu pašvaldībās tiek sadalīta starp vairākiem pašvaldības līmeņiem un pašvaldības iestādēm. Tikai nelielā daļā pašvaldību par pieaugušo izglītību atbildīgie speciālisti ir pieaugušo izglītības speciālisti un/vai koordinatori. Pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos mūžizglītības, ietverot pieaugušo izglītību, jomas mērķi, uzdevumi un pasākumi ir definēti vispārīgi, tikai retos gadījumos paredzot konkrētus pasākumus un to mērķa grupas. Lielākoties ar mūžizglītību tiek saprasta pieaugušo neformālās un informālās izglītības pasākumu īstenošana. Mērķēti un regulāri finanšu līdzekļi pašvaldības budžetā pieaugušo izglītības pasākumiem ir paredzēti nelielā daļā pašvaldību, izplatīta ir prakse, ka izdevumi šai jomai tiek plānoti kopējā izglītības budžeta ietvaros.

 

Trešais. Informētības trūkums un nepieejamība

Divi nozīmīgi iemesli, kas kavē attīstīt pieaugušo izglītības aktivitātes pašvaldībā, ir informētības trūkums par mācību vajadzību pieprasījumu un izglītības pasākumu norises vietas nepieejamība.

 

Ceturtais. Izplatīts mīts – “tā nav mūsu atbildība”

Darbā ar zemas kvalifikācijas profesijās nodarbinātajiem pašvaldībās ir izplatīta nostāja, ka pašvaldībā pieaugušo izglītības jomā netiek atsevišķi identificēta šī mērķa grupa, ar šo grupu tās zemās motivācijas dēļ nav jēgpilni strādāt pieaugušo izglītības kontekstā, tā drīzāk ir sociālo dienestu un NVA kompetence.

Taču ir jāsaprot, ka tieši valsts un pašvaldību iestādēm ir jāizrāda īpašas rūpes un atbalsts tieši zemi vai vidēji zemi izglītotajiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieaugušo izglītības politikas plānošanas līmenī pašlaik tiek izstrādāti īpaši atbalsta mehānismi, kā nodrošināt atbalstu šai iedzīvotāju grupai.

Tikmēr pašvaldībās aicinām izmēģināt jaunus informācijas izplatīšanas kanālus. Piemēram, informāciju par iespēju mācīties nodarbinātajiem pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju izplatīt reģiona uzņēmumos strādājošajiem nodarbinātajiem, iespējams, piesaistot darba devējus nodarbināto motivēšanā un atbalstīšanā.

Pēc pieredzes 8.4.1. SAM projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” dalībnieku ar zemu kvalifikāciju motivācija mācīties, informācijas kanālu, šķēršļu un nepieciešamā atbalsta izpētes rezultāti atklāj, ka, pirmkārt, būtiska pozitīva nozīme ir līdzmaksājumam kā finanšu mehānismam, otrkārt, svarīgi saņemt adekvātu konsultāciju, lai izvēlētos piemērotāko mācību programmu, un, treškārt, nozīmīgs ir darba devēja atbalsts mācībām un tāda mācību norises organizācija, kas ir savienojama ar nodarbinātību, arī tad, ja darba devējs ir mazāk atbalstoši noskaņots.

 

Piektais. Finansējuma politika

Izglītības likuma 46. panta sestā daļa nosaka, ka pieaugušo izglītības finansējuma avoti var būt valsts un pašvaldību budžets, darba devēja finanšu līdzekļi, izglītojamo finanšu līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi, kā arī citi finanšu līdzekļi. Nozīmīga loma pieaugušo izglītības īstenošanā un finansēšanā Latvijā pašlaik ir ES fondu atbalstītājiem un Latvijas valsts līdzfinansētajiem projektiem. Saskaņā ar “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam” noteikto šajā septiņu gadu periodā pieaugušo izglītībai tika paredzēti 73,31 miljons eiro valsts budžeta un ES fondu finansējuma astoņiem pasākumiem pieaugušo izglītības iespēju paplašināšanai. Politikas veidotāju vērtējumā pieaugušo izglītības jomas problēma, īpaši nākotnē, ir tā, ka pieaugušo izglītībai nav sistemātiska valsts finansējuma. Tāpat arī no pašvaldību budžeta pieaugušo izglītības īstenošanai netiek piešķirti mērķēti finanšu līdzekļi. Tādējādi valsts un pašvaldības finansējuma trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daudzās Latvijas pašvaldībās šobrīd savu darbību ir pārtraukuši pieaugušo izglītības centri, jo tie pamatā tika attīstīti un pildīja savas funkcijas, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam.

 

Sestais. Pieaugušo izglītības piedāvājums pārāk maz tiek saskaņots ar ilgtermiņa darba tirgus nepieciešamībām

Komentējot pieaugušo izglītības piedāvājuma saskaņošanu ar darba tirgus prognozēm, viena no problēmām ir īstermiņa darba tirgus pieprasījuma neatbilstība vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm. No otras puses, veidojot pieaugušo izglītības piedāvājumu saturu, tiek reaģēts tieši uz īstermiņa pieprasījumu no darba devēju puses, lai ātrāk darba tirgū varētu atgriezties NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji. Otra problēma ir tā, ka process netiek organizēts pretējā virzienā, proti, veicot izglītības programmu atbilstību darba tirgus prognozēm un aktuālajām vajadzībām izpēti. Iespējams, kā risinājums šīm problēmām būtu darba tirgum nepieciešamo prasmju prognozēšana, kas šobrīd netiek veikta.

Kā publiskā, tā privātā sektorā strādājošie eksperti atzīst, ka uz darba tirgus prasību izmaiņām pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā ātrāk spēj reaģēt privātais sektors un pieaugušo izglītības centri.

 

Septītais. Zems mācību programmu kvalitātes līmenis

Ir saprotams, ka izglītības piedāvātāji meklē veidus, kā saņemt papildu finansējumu. Diezgan plaši izplatīta prakse ir pretendēt uz 8.4.1. SAM projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” finansējumu. Tomēr ir novērotas situācijas, kad viens izglītības piedāvātājs katrā projekta kārtā piedāvā ļoti lielu programmu skaitu, kas mērāms 100 un vairāk mācību programmās. Ir bijuši gadījumi, kad viena mācību iestāde piedāvā pat 177 dažādas izglītības programmas. Kā skaidro paši izglītības piedāvātāji, tā tas ir tāpēc, ka viņi izvērš savu piedāvājumu visā Latvijas teritorijā, līdz ar to reālais piedāvāto programmu skaits nepārsniedz 40 līdz 50 programmas. Savukārt, atsevišķu ekspertu vērtējumā iemesls tam ir arī izglītības piedāvātāju, īpaši privāto, mērķis piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu. Skaita ziņā lielais programmas piedāvājums rada problēmas nākamajā līmenī, proti, tā kā piedāvājums ir tik sadrumstalots, nereti rodas grūtības mācību dalībnieku grupu komplektācijā. Turklāt lielais piedāvājuma apmērs rada jautājumu par iespēju nodrošināt pakalpojuma kvalitāti.

 

Astotais. Pieaugušo izglītības koordinators kā papildu darba pienākumi

Pašvaldībās atbildība par pieaugušo izglītības politikas veidošanu ir deleģēta vispārējās izglītības iestādēm, izglītības pārvaldēm, privātajiem mācību centriem un NVO. Pašvaldību līmenī nepastāv vienota sistēma pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā. Lielākajā daļā pašvaldību tas tiek balstīts uz pieaugušo izglītības īstenotāju piedāvājumu, nevis iedzīvotāju vai darba devēju vajadzībām.

Daudzās pašvaldībās mūžizglītība un pieaugušo izglītība netiek iekļauta plānošanas dokumentos, darbinieki, kuri veic pieaugušo izglītības koordinatora/speciālista pienākumus, tos dara kā papildu darbu esošās amata slodzes ietvaros (vai kā papildu darbu ar nelielu piemaksu). Par pieaugušo izglītības koordinatoriem lielākoties strādā izglītības jomas kopumā speciālisti, bet šos pienākumus veic arī bibliotekāri, sociālā dienesta vadītāji vai darbinieki, sabiedrisko attiecību speciālisti un jaunatnes lietu speciālisti.

Bet pastāv arī pozitīvi izņēmumi. Ir pašvaldības, kurās pieaugušo izglītības piedāvājums tiek veidots mērķtiecīgi. Pirmkārt, tiek veidots atbilstoši pašvaldības attīstības programmās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem izglītības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

Lielākā daļā gadījumu pašvaldību galvenā darbība pieaugušo izglītības pasākumu organizēšanā ir tām nodotās informācijas par pieaugušo izglītības iespējām un organizāciju nacionālā vai vietējā līmenī izplatīšana. Kopējais pašvaldību piedāvājums mūžizglītības jomā ir neviendabīgs. Pašvaldību tīmekļa vietnēs ir pieejama ļoti atšķirīgas kvalitātes un apjoma informācija, kas liedz veikt vispārinošus secinājumus. 50 pašvaldību mājas lapās netika atrasta nekāda informācija par pieaugušo izglītību, izņemot daļā gadījumu jaunumu arhīvos ziņu par 8.4.1. SAM projektā organizēto kārtējo pieteikšanās mācībām uzsaukumu.

 

Devītais. Piedāvātais mācību saturs tuvs interešu izglītībai (maza saikne ar darba tirgus esošajām un nākotnes prognozēm)

Pieaugušo neformālās izglītības piedāvājuma tematiskās grupas (ārpus 8.4.1. SAM projekta ietvaros piedāvātajām izglītības iespējām) pašvaldībās iedalāmas šādās galvenajās grupās:

• rokdarbu, dažādu mājsaimniecībā pielietojamu praktisku prasmju apguve, tautas amatniecība;
• svešvalodu mācības (angļu valoda, krievu valoda dažādos līmeņos, retāk citas svešvalodas – spāņu, vācu, franču valodas);
• latviešu valodas mācības dažādos līmeņos;
• mūzikas, instrumentu spēles nodarbības;
• vizuālās mākslas un lietišķās mākslas nodarbības, dizaina nodarbības;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mācības (interneta lietošana, datorzinības un praktiskā lietošana, blogu veidošana, digitālās vides lietošana dažādiem mērķiem, sociālo tīklu lietošana u.tml.);
• uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultācijas, biznesa plānu veidošana, grāmatvedība;
• psiholoģija, personības izaugsmes nodarbības.

 

Izvērtējot pašvaldībās neformālās izglītības piedāvājumu publiski pieejamās informācijas līmenī, ir pamats secinājumam, ka neformālās izglītības pasākumi ne vienmēr tiek īstenoti kā neformālās izglītības programmas, bet vairāk atbilst informālās izglītības jeb ikdienājās mācīšanās pasākumiem. Līdz ar to, pirmkārt, ir aktuāls jautājums par šo pasākumu kvalitātes nodrošināšanas iespējām; otrkārt, kas ir būtiski pieaugušo izglītības virsmērķa (15 % iedzīvotāju iesaistījušies pieaugušo izglītībā pēdējo 4 nedēļu laikā 2020. gadā) sasniegšanas kontekstā. Šo pasākumu dalībnieki, lai arī pēc būtības iesaistās pieaugušo izglītības procesā, varētu to neatpazīt kā iesaistīšanos izglītības pasākumos un attiecīgi netiek iekļauti kopīgajā statistikā, kas tiek balstīta uz iedzīvotāju pašvērtējumu.

Atgādinām, ka atbilstoši Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm galvenās nozares, kurās varētu palielināties darbaspēka pieprasījums vidējā un ilgtermiņā ir IKT, komercpakalpojumi, būvniecība, tirdzniecības un apstrādes rūpniecība.

 

Materiāls tapis, izmantojot 2020. gada 18. maija izvērtējuma ziņojuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” (identifikācijas numurs: FM2019/48 (TP IZV)) datus.

Materiālu sagatavoja: Kintija Bulava, ES Erasmus+ programmas projekta "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” komunikācijas koordinatore