Kā COVID-19 pandēmija ir ietekmējusi prasmes

Izglītībai ir būtiska ietekme uz darba samaksu un produktivitāti, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni pelna aptuveni 20-30% vairāk nekā tie, kuriem ir zemāks izglītības līmeni. Tas pats atspoguļojas arī nodarbinātības rādītājos. Vidēji ES-27 2020. gadā iedzīvotāji ar augstāko izglītību (t.sk. ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību) bija nodarbināti 81,2% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, turpretī ar vidējo izglītību – 74,2%. COVID-19 pandēmija ietekmē attālinātā mācīšanās nenoliedzami ir ietekmējusi mācību rezultātus un topošo darbinieku prasmes. 

Pētnieki ir aprēķinājuši, ka audzēkņi no 1. līdz 12.klasei, kurus ir ietekmējusi COVID-19 pandēmija, nākotnē var saņemt par 3% zemāku atalgojumu nekā tas būtu bijis ierastajā situācijā pirms COVID-19 pandēmijas. Attiecīgi ilgtermiņā tas var rezultēties vidēji par 1,5% zemāku IKP. 

Kā norāda pētnieki, daudzās valstīs ekonomikas izaugsmes politikas galvenā komponente ir bijušas  tieši investīcijas cilvēkkapitālā. Nenoliedzami indivīdi ar augstākām prasmēm ir produktīvāki un spēj ātrāk pielāgoties izmaiņām darba tirgū un tehnoloģiju attīstības radītajai ietekmei. Vācijā bērnu vecāku aptauja parādīja, ka veltītais laiks mācībām COVID-19 pandēmijas ietekmē ir samazinājies no 7,4 līdz 3,6 stundām dienā. Savukārt ir palielinājies veltītais laiks TV, datorspēlēm, mobilajam telefonam līdz pat 5,2 stundām dienā. Visvairāk COVID-19 pandēmija ir ietekmējusi tos, kuriem ir zemākas prasmes, līdz ar to viņi būs nekonkurētspējīgi darba tirgū.   

OECD kopā ar Hārvardas universitāti ir aprēķinājuši zaudēto mācību dienu skaitu 2020. gada maijā visās OECD valstīs. Latvijai ir ceturtais augstākais rezultāts starp OECD valstīm un uz 2020. gada maija vidus sasniedza 40 zaudētas mācību dienas.

Katrs skolas gads nodrošina vidēji par 7,5% līdz 10% augstākus ienākumus. Turklāt ekonomiskās izaugsmes uzrāda, ka viena indivīda augstākas prasmes nav uzlabojušās vai panāktas uz citu indivīdu rēķina, t.i., zaudēto dienu izmaksas nav mazākas, ja tas ietekmē visus skolēnus vienādi. Zaudējot vienu trešdaļu no viena mācību gada, tas samazinātu sagaidāmos ienākumus par 3%. Turklāt nav ņemtas vērā kognitīvo prasmju attīstības potenciāla zaudēšana.

2017. gadā kopējie valsts izdevumi izglītībai sākot ar pamatskolu un beidzot ar augstāko izglītību no kopējiem valdības izdevumiem veidoja vidēji 11% OECD valstīs, kur Latvijai šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji OECD valstīs. Kaut arī COVID-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmi ir grūti novērtēt, īstermiņā COVID-19 pandēmija atstāj iespaidu uz izglītības nozari, jo prioritāri ieguldījumi tiek veikti veselības nozarē un citās jomās. 

COVID-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi studentu starptautisko mobilitāti. OECD ir aprēķinājis, ka 6% no visiem augstākās izglītības studentiem studē mobilitātes ietvaros un doktora studijās šis skaitlis sasniedz pat 22%. Starptautisko mobilitāti ietekmē gan robežu slēgšana, gan attālinātās mācības, gan ienākumu zaudēšana tiem studentiem, kuri bija nodarbināti, it sevišķi viesmīlības nozarē. OECD uzsver, ka ārvalstu studenti nedodas uz ārvalstu universitātes mītnes zemi, lai mācītos attālināti. Latvijā ienākošo studentu īpatsvars no visiem studējošajiem ir virs OCED vidējā rādītāja, vairāk ienākošo studentu skaits ir tieši maģistratūras studijās.

COVID-19 pandēmijas ietekmē visās 46 OECD dalībvalstīs skolas bija slēgtas, taču 5 (Austrālija, Islande, Krievija, Zviedrija un ASV) skolas bija slēgtas atkarībā no reģiona. Tā, piemēram, Islandē pamatskola netika slēgta, ja klasē bija mazāk par 20 skolēniem. Lai samazinātu zaudēto mācību laiku, vairākās valstīs tika pārkārtoti mācību gadi un skolēnu brīvlaiks. Vairākās OECD valstīs populārs jeb izplatīts mācību organizēšanas veids bija speciāli veidotas televīzijas pārraides, lai nodrošinātu skolēnu mācības. Atsevišķās valstīs televīzijas pārraides tika organizētas tikai pamatizglītības skolēniem, kuriem varētu būt lielākas grūtības ar pašorganizēšanos mācībām attālinātajā režīmā. Lielākoties OECD valstīs mācību organizēšanas pasākumus ieviesa valsts pārvaldes institūcijas ar vairāk vai mazāk aktīvu skolu iesaisti atkarībā no katras valsts specifikas un skolu autonomijas.   

Saskaņā ar OECD veikto aptauju 2020. gada marta pēdējās 2 nedēļās otrs lielākais izaicinājums bija atbalsta nodrošināšana studentiem, kuriem nav prasmes mācīties attālināti tiešsaistē. Latvijā vairāk nekā vidēji OECD valstīs pedagogiem ir nepieciešamas uzlabot IT prasmes mācību procesa nodrošināšanai.

Vidēji OECD valstīs 60% no pedagogiem saņēma atbalstu digitālo prasmju uzlabošanā, 18% ziņoja par nepieciešamību par augstāka līmeņa digitālo prasmju apgūšanu. No tiem 36% piedalījās tiešsaistes mācībās, savukārt no tiem, kuri piedalījās mācībās, divreiz vairāk pedagogu piedalījās mācībās klātienē. Digitālās tehnoloģijas dažādi ietekmē mācību procesu OECD valstīs. Jau iepriekš veiktajos OECD pētījumos tika noskaidrots, ka nepietiekama digitālo tehnoloģiju pieejamība kavē mācību procesu no atbilžu variantiem diezgan maz (Singapūrā 2%) vai arī būtiski (Francijā un Itālijā līdz pat 30%). Par nepieciešamību uzlabot digitālās prasmes pedagogi jau izteica pirms COVID-19 pandēmijas. Saskaņā ar 2018. gadā veiktā pētījuma rezultātiem Latvijā ir otrs augstākais rezultāts (pirmajā vietā ir Lietuva) attiecībā uz pedagogu dalību klātienes mācībās (līdz pat 95%), sliktāks rezultāts (zemāks nekā vidēji OECD valstīs) ir pedagogu dalība attālinātajās mācībās.

Skolu un skolotāju nozīmība COVID-19 pandēmijas laikā palielināja arī vecāku un sabiedrības iesaisti skolēnu izglītības procesā. Iepriekš veikto pētījumu rezultāti liecina, ka skolu aizslēgšana var aizkavēt infekcijas izplatību līdz pat 15% gadījumu. Taču šis rādītājs ir ievērojami mazāks nekā citos infekcijas izplatības veidos, piemēram, distancēšanās darba vietās var samazināt vīrusa transmisiju līdz pat 83% gadījumos, mājas karantīnā aptuveni līdz 40%. Skolas tika atvērtas pirmajās klasēs Francijā, Norvēģijā un Nīderlandē, savukārt Grieķijā vispirms tika atvērtas pēdējās klases. Lai mazinātu COVID-19 izplatību, ierobežojumi skāra arī pieļaujamo skolēnu skaitu klasēs. Latvijā, salīdzinot ar citām OCED valstīm, ir viens no zemākajiem rādītājiem attiecībā uz pamatizglītības vidējo skolēnu skaitu valstī. Taču rādītājs Latvijā ir tuvu pamatizglītības skolēnu skaitam vienā klasē Somijā, kuras izglītības sistēma ir atzīta kā viena no efektīvākajām.

OECD prognozē, ka COVID-19 pandēmijas ietekmē pieejamās prakses vietas varētu samazināties. Atsevišķās OECD valstīs  profesionālā izglītība tiek īstenota tieši darba vietās no visa mācību vielas satura līdz pat 60%, tieši sociālā distancēšanās un lokdauns vairākās valstīs, samazina iespēju apgūt mācību vielu uzņēmumos. Skaitļos to var izteikt šādi – 42% no visiem izglītības sistēmas dalībniekiem vidējās izglītības līmenī ir iesaistīti tieši profesionālajā izglītībā un katrs trešais no tiem savukārt ir iesaistīts kombinētās skolas un darba vidē balstītās mācībās. Līdz ar to tieši profesionālā izglītība, kura nodrošina pāreju no izglītības sistēmas uz darba tirgu, ir visvairāk skarta COVID-19 pandēmijas ietekmē.    

Literatūras avoti:

Schleicher A., 2020. The impact of covid-19 on education, OECD.
Hanushek Eric A., Woessmann L., 2020. The Economic Impacts of Learning Losses, OECD.

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos