Ko Latvijas valdības deklarācija sola izglītības jomā?

Trešdien, 14.decembrī, jauno valdību veidojošie politiskie spēki parakstīja līgumus par valdības izveidošanu, t.sk. deklarāciju.

Deklarācijā norādīts, ka “[..] cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm. Lai īstenotu plašu ekonomikas transformāciju, mērķēti pārorientējams darbs piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējā un dzīves kvalitātē.” Izglītība ir viena no prioritārajām jomām.

Deklarācija nosaka, ka izglītības sistēmas pamats ir visu pušu harmoniska savienošana, katram ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību. Deklarācijā ir izvirzīti ambiciozi mērķi: “… panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija būtu OECD PISA pētījuma rezultātos starp 10 līderiem pasaulē. ”. Lai to īstenotu, ir jānodrošina ne tikai atbilstoši resursi, bet izglītības pārvaldības uzdevums ir iesaistīt nozares sociālos un sadarbības partnerus, izveidojot nozares padomi.

Deklarācijas izglītības sadaļas pirmais punkts ir valsts valodas stiprināšana, ieviešot arī tādu praksi, ka publiskajā un privātajā sektorā ar Latvijas iedzīvotājiem varēs sazināties tikai valsts valodā. Lai to panāktu, trīs gadu laikā valdībai būs jānodrošina, ka mācības notiek tikai latviešu valodā, kā to jau paredz grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Neaizmirstot, ka esam Eiropas Savienības sastāvdaļa, otrā svešvaloda pamatizglītībā pakāpeniski būs tieši viena no ES valstu valodām.

Deklarācijas nākamais solis ir reformas izglītības pārvaldībā. Tas nozīmē arī digitālo transformāciju, t.sk. īstenojot izglītības sistēmas procesu un satura digitalizāciju. Turpināsies darbs pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidošanas. Turklāt uzdevumi tiek plānoti ne tikai horizontāli, bet arī vertikāli, piemēram, lai panāktu izglītības mērķus, tiks stiprināta arī izglītības iestāžu vadība. Deklarācija paredz arī jaunu stratēģiju izstrādi, piemēram, uz datiem un valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plāniem balstītu nozares cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, plānojot, ka mērķi tiks integrēti Izglītības attīstības un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs.

Jebkuras mācību iestādes centrā ir pedagogs, tāpēc deklarācija paredz, ka tiks izveidota sistēma pedagogu sagatavošanas, atbalsta un motivācijas sistēma pedagogu piesaistei, noturēšanai, kā arī izaugsmei visos izglītības līmeņos, savukārt pedagoga darba stundas samaksa būs vismaz 120% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Pēc šodienas datiem tas nozīmē, ka darba samaksai šobrīd vajadzētu būt 1544,4 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Turpināsies darbs pie Skola2030 ieviešanas, šoreiz vairāk gan izvērtējot modeļa ieviešanu. Tiks veicināta STEM jomas popularizēšana, nodrošinot līdzsvaru starp STEM un citu mācību priekšmetu mācīšanu, attīstītas tiks arī uzņēmējdarbības prasmes, t.sk. izmantojot "Junior Achievement Latvia" visās Latvijas skolās. Esošās valdības laikā mērķi var nesasniegt, taču notiks “obligātas vidējās izglītības ieviešanu, iekļaujot arī valsts pārbaudes darbu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem”. Atalgojums vienlīdz svarīgs ir arī atbalsta personālam darbam izglītības iestādēs. Visiem it kā zināms, taču jaunums Latvijas skolās būs veselības pratības, Valsts aizsardzības mācību un patriotisma veicināšanas programmu ieviešana.

Maģisks skaitlis ir 50/50, t.i. panākt, ka profesionālajā skolā mācās puse no jauniešiem. Lai to panāktu, svarīgs ir ne tikai profesionālās izglītības prestižs, bet arī pārskatīta un pilnveidota profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšana, virzoties uz profesionālās izglītības ekselenci un starptautisko konkurētspēju.

Neskaidrs ir pieaugušo izglītības mērķis, turpinot izglītības satura reformu atbilstoši darba prasmju un tirgus pieprasījuma līdzsvaram, t.i., kā notiks pārkvalifikāciju efektivizācija vai digitālo kompetenču integrēšana, taču atstāsim to detalizētākam rīcības plānam, kurš tiks veidots uz deklarācijas bāzes.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunās valdības deklarācijā ir mērķis palielināt pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP. Otrs tikpat izaicinošs mērķis attiecībā uz zinātni ir panāk zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500, ņemot vērā, ka visas augstskolas tiecas uz labākiem rezultātiem. Pilnveidoti tiks arī augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļi, nodrošinot reālām izmaksām atbilstošu finansējumu. Turpināsies darbs pie augstskolu un koledžu lomu sadalījuma. Notiks pāreja uz institucionālo akreditācijas modeli, atceļot iepriekšējo augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas procesu. Būs vienots regulējums augstākajā izglītībā un zinātnē un izstrādāts jau Zinātnes universitāšu likums. Nākamajos četros gadus privātais sektors un zinātne piedzīvos lielas pārmaiņas, tā, piemēram, tiks izveidota inovācijas ekosistēma Latvijā, kas iekļaus publisko un privāto sektoru.

Lai nodrošinātu programmu starptautisku konkurētspēju, turpināsies darbs pie kvalitatīvas kultūrizglītības sistēmas pilnveides. Atbalstīts tiks arī izglītības eksports, kaut arī jau šobrīd tiek piesaistīti ārvalstu studenti. Uzdevums būs mazināt administratīvo slogu, kas ir diskutabls jautājums – no vienas puses jautājums par universitāšu papildu nereti būtiskiem resursiem, no otras puses – nacionālais jautājums, baidoties pazaudēt nacionālo identitāti.

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos