Pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori tiekas pieredzes apmaiņas seminārā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā

Latvijas pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori Izglītības un zinātnes īstenotā Eiropas Savienības Erasmus + programmas projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas ieviešanai Latvijas pieaugušo izglītībā” ietvaros 2023. gadā turpina iepazīt labās prakses piemērus un gūt jaunu pieredzi par pieaugušo izglītības īstenošanas iespējām pašvaldībās. Pieredzes apmaiņas semināri kopš 2022. gada ir regulāri, vidēji vienu reizi mēnesī un tikšanās formas ir dažādas atbilstoši valstī noteiktajai epidemioloģiskajai kārtībai un koordinatoru vajadzībām.

Janvāra vidū koordinatori tikās tiešsaistes seminārā, lai vairāk uzzinātu par neformālās izglītības programmas “Digitālo pakalpojumu izmantošanu ikdienas dzīves situāciju risināšanā” pilotēšanas iespējām pašvaldībās, savukārt š.g. 15. februāri notika klātienes pieredzes apmaiņas seminārs Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā.

Semināra sākumā koordinatoriem bija iespēja iepazīt Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra darbību , t.sk. apmeklēt mācību telpas un diskutēt par to kā veicināt iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītības nodarbībās. Pēc iepazīšanās ar Rīgas pašvaldības pieredzes stāstu par pieaugušo izglītības programmu īstenošanu pilsētas mikrorajonos, sekoja prezentācija no Preiļu novada pieaugušo izglītības koordinatores Solvitas Ķiberes par dzīvesprasmju apguvi un pilnveides iespējām visa mūža garumā. Īpašs akcents prezentācijā tika likts uz karjeras vadības prasmju attīstību pieaugušo izglītības aktivitātēs. Karjeras vadības prasmju pilnveide ir aktuāla, ikvienam, kurš vēlas kļūt konkurētspējīgāks un saglabāt savu vietu darba tirgū. Pieaugušo izglītības koordinatori atzina, ka jā, šo prasmju pilnveide ir ļoti būtiska, arī viņiem pašiem, kā koordinatoriem un pieaugušo izglītības īstenotājiem. Semināra turpinājumā Varakļānu novada pieaugušo izglītības koordinatore Līna Nagle iepazīstināja ar novada pieredzi īstenojot pieaugušo izglītību, sadarbībā ar pašvaldību un dažādām nevalstiskajām organizācijām. Kā atzina L. Nagle, lai pašvaldības teritorijā pieaugušo izglītība būtu kvalitatīva un daudzveidīga, ir jāsadarbojas pašvaldības koordinatoram ar citiem pieaugušo izglītības īstenotājiem un jāveido tāds piedāvājums, kas ir saistošs vietējai kopienai vai aktuāls darba tirgus tendencēm atkarībā no mācību dalībnieku vajadzībām. Koordinatori atzina, ka jā - sadarbība ir panākuma atslēga.

Tikšanās laikā arī tika pārrunāts kā veicas ar pieaugušo neformālās izglītības programmas “Digitālo pakalpojumu izmantošanu ikdienas dzīves situāciju risināšanā” realizēšanu pašvaldībās. Pilotprogrammas laikā iedzīvotājiem būs iespēja pilnveidot digitālās prasmes, lai būtu iespēja ikdienas dzīves situācijās izmantot pilnvērtīgi tehnoloģiju sniegtās iespējas – lietot e-pakalpojums, veikt rēķinu apmaksu elektroniski, iegādāties elektroniski transportlīdzekļu biļetes, sazināties attālināti ar valsts un pašvaldības iestādēm u.c. Visgaidītākie dalībnieki būs iedzīvotāji, kuri iegūs savas pirmās prasmes ar digitālajām ierīcēm.

Programma ir uzsākta jau vairākās pašvaldībās, un šobrīd jau Ropažu novadā programmas realizācija ir veiksmīgi jau noslēgusies. Citās pašvaldībās vēl tikai turpinās programmas īstenošana, kā arī potenciālo dalībnieku apzināšana un nodarbību procesa plānošana.

Turpinājumā Liepājas valstspilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatore Agnese Lejniece iepazīstināja ar darba grupu “Ar ko sākt jeb pirmais gads pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatora amatā”. Darba grupas izveides mērķis bija sniegt atbalstu jaunajiem koordinatoriem pirmajā darba gadā un apzināt esošo situāciju, kā uzsākt veiksmīgāk darbu par pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoru. Janvāra vidū tika izveidota tiešsaistes aptauja “Ar ko sākt jeb pirmais gads pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatora amatā” ar mērķi noskaidrot, kādi ir galvenie izaicinājumi uzsākot darbu par pieaugušo izglītības koordinatoru pašvaldībā, kāds atbalsts būtu noderīgs, kādi ir potenciālie sadarbības partneri un vai ir nepieciešams veidot brīvprātīgo mentoru tīklu, lai sniegtu atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoram pirmajā darba gadā. Anketu aizpildīja 24 koordinatori, no kuriem 15 šajā amatā strādā līdz 1 gadam.

Iegūtie dati no aptaujas anketām liecina, ka pašvaldību izglītības koordinatoriem (75%) pirmajā darba gadā ir tikai daļēji saprotami darba pienākumi. Visvairāk trūkst finansējuma aktivitāšu organizēšanai (17), kā arī idejas ko un kā organizēt vietējā pašvaldībā (12). Savukārt, lielākie izaicinājumi pirmajā darba gadā ir :

● mainīt iedzīvotāju izpratni par pieaugušo izglītību;
● pārliecināt pašvaldības vadību, ka pieaugušo izglītība ir nepieciešama;
● kursu organizēšana – kā tas notiek – līgumi, finanses, informācijas izplatīšana utt.
● sadarbības veidošana novadā/pilsētā;
● izpratnes trūkums par pieaugušo izglītību – tiesiskais regulējums un definējums;
● finansējuma neesamība.

Atbildēs uz jautājumu par sadarbības partneriem pirmajā gadā koordinatori norādīja, ka partneri ir dažādi, atkarībā no vajadzības un situācijas, bet visbiežāk sadarbojas ar:

● izglītības iestādēm,
● biedrībām un NVO,
● bibliotēkām un kultūras namiem,
● Izglītības un zinātnes ministriju,
● citiem pieaugušo izglītības koordinatoriem,
● Latvijas Pieaugušo izglītības apvienību.

Kopumā koordinatori šādas anketas izveidi un anketēšanas procesu vērtēja ļoti pozitīvi un ar prieku tajā piedalījās. Balstoties uz veikto anketēšanu, tiks veidots arī metodiskais materiāls par to, kā uzsākt darbu pašvaldībā par pieaugušo izglītības koordinatoru.

Pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatora darba specifika pieprasa nepārtrauktu mācīšanos un jaunu zināšanu apguvi, tāpēc tikšanās noslēgumā tika nolemts veikt elektronisko aptauju, lai izzinātu aktuālās mācību intereses un vajadzības, lai jau maijā varētu sākties mācību cikls jaunu zināšanai apguvei.

Agnese Lejniece,
Liepājas valstspilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatore