Pieaugušo izglītības politika Latvijā
Pieaugušo izglītības politiku Latvijā nosaka Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ir balstītas redzējumā, ka izglītībai jābūt pieejamai visa mūža garumā, tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, apzināta izvēle un nepieciešamība. Izglītības attīstības politikas virsmērķis ir “kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei”. Izglītības attīstības politikas pamatprincipi nosaka tādas nākotnes izglītības veidošanu, kurā cilvēks un viņa ieguvumi ir galvenā vērtība, un izglītības iespējas tiek radītas, orientējoties pēc cilvēka personīgās izaugsmes un pašpilnveides vajadzībām.
Izglītība iet kopsolī ar tehnoloģiju sasniegumiem un mudina cilvēku apzināties un uzņemties atbildību par savu dzīvi un sabiedrību, kurā viņš dzīvo, izprast lokālas problēmas globālā kontekstā, izprast un cienīt atšķirīgo.
Pieaugušo izglītības politika Latvijā ir cieši saistīta gandrīz ar jebkuru valsts attīstībai būtisku jomu, bet visciešāk ar tautsaimniecību, uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Paralēli Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, ir virkne citu – gan Latvijas, gan Eiropas līmeņa -- politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka izglītības attīstības virzienus.
Latvijas un ES politikas plānošanas dokumenti, kas
nosaka Latvijas pieaugušo izglītības politiku:
Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā, (apstiprināts Saeimā 2005.gada 26.oktobrī)ir ilgtermiņa konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, uzsverot zināšanas, gudrību un prasmi un to izmantošanu kā izaugsmes resursu. Prioritārais ilgtermiņa uzdevums ir uzlabojumi izglītības sistēmā: (1) ikvienam garantēta iespēja iegūt vidējo izglītību un visiem nodrošinātas kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iegūšanas iespējas, (2) krasi palielināta augstākās kvalifikācijas speciālistu (maģistru un doktoru) sagatavošana, tehnisko zinību un dabaszinību īpatsvara pieaugums visos izglītības sistēmas līmeņos.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, ("Latvija 2030") (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas ietver atziņu par nepieciešamību pēc paradigmas maiņas izglītībā. Izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai un orientētai uz radošumu, kas ļautu reaģēt uz globālo konkurenci un izmaiņām demogrāfijā, un būtu viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai. Prioritārie ilgtermiņa rīcības virzieni: izglītības pieejamība un pārmaiņas izglītības procesa organizācijā, skola kā sociālā tīklojuma centrs, kontekstuāla izglītība un izmaiņas pedagoga profesijā, e-skola un informācijas tehnoloģiju izmantošana, izglītošanās mūža garumā
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam, (NAP 2020) (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka vidējā termiņa prioritātes arī izglītības un zinātnes jomā, akcentējot rīcības virzienus: kompetenču attīstību, pētniecības, inovāciju un augstākās izglītības attīstību. Starp galvenajiem uzdevumiem ir noteikta kvalitatīva pirmsskolas izglītība; iekļaujošā izglītība; mācību satura pilnveide; atbalsts talantu izkopšanai; radošu un kvalificētu pedagogu sagatavošana un piesaiste; profesionālās izglītības attīstība atbilstoši darba tirgus tendencēm; augstākās izglītības pieejamība, eksportspēja, konkurētspēja un konsolidācija; jauniešu iesaistīšanās neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā; jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. karjeras izglītības sistēmas attīstība; izglītības iestāžu pilnveide, t.sk. mazo lauku skolu saglabāšana, sniedzot atbalstu to funkciju paplašināšanai. Šo uzdevumu izpildei IZM ir ieplānojusi virkni pasākumu, kas ir atspoguļoti arī pamatnostādnēs
Latvijas nacionālo reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, (NRP) (apstiprināta ar MK 2011.gada 26.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27, 34.paragrāfs).2 Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķu sasniegšanu, NRP ir iekļauti pasākumi, kas veicina mūžizglītības principa ieviešanu, strukturālas izmaiņas profesionālajā izglītībā, augstākās izglītības modernizāciju, zinātniskās darbības potenciāla attīstību, augstākās izglītības institūciju materiālās un tehniskās bāzes modernizēšanu un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, augstākās izglītības vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšanu, studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanu, pamata un vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu, modernu mācību metožu ieviešanu.
Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam. (MK 2015. gada 12. maija sēdes protokols Nr. 23 21.§). Ņemot vērā izglītības līmeņa un jomas sasaisti ar nodarbinātības iespējām, Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu mērķis izglītības jomā ir veicināt darbaspēka izglītības līmeni un konkurētspēju darba tirgū, īpašu uzmanību vēršot uz bezdarbniekiem, kas nepietiekama izglītības līmeņa dēļ nav spējīgi atrast darbu.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, (MK 2014. gada 7. janvāra sēdes protokols nr. 1; 40.§). Nosaka rīcības virzienus kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanai, kas ir pamatā personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.
Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam, (izstrādāta saskaņā ar Augstskolu likuma 70.panta 1. punktu). Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi augstākās izglītības jomā pamatā ir atbilstoši arī AIP izstrādātajai Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcijai 2013.-2020.gadam, kurā ietvertos problēmu risinājumus izvērtēs turpmākajās diskusijās ar nozares pārstāvjiem, lai vienotos par kopīgu redzējumu būtiskākajos jautājumos.
Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685). Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas virsmērķis ir Latvijas zināšanu bāzes un inovāciju kapacitātes attīstība un inovāciju sistēmas koordinācija. Šī mērķa sasniegšanai tiks attīstīts zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas cilvēkkapitāls, veicināta Latvijas zinātnes starptautiskā konkurētspēja, modernizēts un integrēts pētniecības un izglītības sektors, veidota efektīvāka zināšanu pārneses vide un stiprināta uzņēmumu absorbcijas un inovācijas kapacitāte, optimizēta zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomas pārvaldība, kā arī veidots pieprasījums pēc zinātnes un inovācijām. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes nacionālajā attīstības plānošanas sistēmā ir daļa no Viedās specializācijas stratēģijas un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu sasniegšanu. Viedās specializācijas stratēģija paredz, ka Latvijas tautsaimniecības transformācija notiks, ieguldot līdzekļus trīs stratēģiski svarīgos virzienos ((1) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs; (2) izaugsme nozarēs, kur iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību; (3) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā), izvirzot septiņas prioritātes (augstas pievienotās vērtības produkti, produktīva inovāciju sistēma, energoefektivitāte, moderna IKT, moderna izglītība, zināšanu bāze un policentriska attīstība) un nosakot piecas specializācijas jomas (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; viedā enerģētika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas). Kā viena no prioritātēm tiek izvirzīta moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un stratēģijas prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Pamatnostādnēs ir ievērotas Viedās specializācijas stratēģijas apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, (MK 28.06.2013. rīkojums Nr.282). Nosaka rīcības virzienus ekonomikas strukturālo izmaiņu veicināšanai, lai palielinātu tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportu. Nosaka aktivitātes darbaspēka pieejamības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstoša izglītības piedāvājuma nodrošināšanai.
Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam, (MK 29.10.2013. rīkojums Nr.496). Nosaka Latvijas reģionālo politiku, kuras mērķis ir sekmēt visu teritoriju straujāku attīstību un konkurētspējas pieaugumu un samazināt disproporcijas teritoriju attīstībā, teritorijām ar zemākiem attīstības rādītājiem pietuvojoties attīstītākajām teritorijām t.sk. attiecībā uz izglītību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, (MK 22.11.2013. rīkojums Nr. 564). Nosaka politiku, kas veicina personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, t.sk. vienlīdzīgas tiesības uz izglītību kā vienu no sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelementiem.
Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011-2017. gadam, (MK 18.02.2011. rīkojums Nr.65). Nosaka valsts ģimenes politiku ar mērķi nostiprināt ģimenes lomu sabiedrībā. Pamatnostādnes uzsver ģimenes un izglītības sistēmas savstarpējās sadarbības nozīmi, un izglītību kā nozīmīgu iespēju radīt vispusīgu pasaules uzskatu un nodrošināt vērtīborientāciju bērniem.
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, (apstiprinātas ar MK 2013.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.468). Šī dokumenta mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes un valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darba vietu radīšanā. Šī mērķa sasniegšanai tajā skaitā tiks sekmēta IKT izglītība un e-prasmes, kas atbilst pamatnostādņu ietvaram.
Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība", (Eiropas Komisijas apstiprināta 2014. gada 11.novembrī). Definē Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020", Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020. gadam, Nacionālo reformu programmu, Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016. gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu, nacionālajām nozaru stratēģijām un citiem plānošanas dokumentiem. Nosaka vispārējos principus darbības programmā minēto KP fondu līdzfinansēto prioritāšu ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.
Pieaugušo izglītības modeļa ieviešanas plāns
2016. - 2020. gadam
Plāns ir priekšnoteikums vienotas un ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveidei.
Veidojot plānu, ir ņemtas vērā gan reģionālās vajadzības, gan vidējā termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Plāna mērķis ir nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu izglītību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem un citiem faktoriem.
Plāns iezīmē nozaru politiku mijiedarbību un precīzi nosaka atbildības jomas, sadalot funkcijas starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Ekonomikas ministriju (EM) un Labklājības ministriju (LM).
IZM kompetencē būs nodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalifikācija, LM pārraudzīs bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū atbilstoši īstermiņa darba tirgus prognozēm un darbu ar sociālās atstumtības riskam pakļautām personām, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, bet EM veiks darba tirgus analīzi un izstrādās darba tirgus vidējā termiņa un ilgtermiņa prognozes.
Lai novērstu atbildību un funkciju sadrumstalotību, ir paredzēts izveidot pieaugušo izglītības pārvaldības padomi.
IZM šī plāna īstenošanai piesaistīs ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda speciālā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" (SAM 8.4.1.) finansējumu 27 milj. eiro apmērā un sadarbosies ar pašvaldībām. Aktuālā informācija par profesionālās pilnveides, tālākizglītības vai neformālās izglītības programmu apguves iespējām ir pieejama mājaslapā www.viaa.gov.lv.
Ar "Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016. – 2020.gadam" var iepazīties šeit.