Eiropas aktualitātes pieaugušo izglītībā

2020.gada 15.oktobrī tiešsaistē notika Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) organizēta Nacionālo pieaugušo izglītības koordinatoru un ET2020 Pieaugušo izglītības darba grupas kopīga sanāksme, kuras mērķis bija iepazīstināt valstu pārstāvjus ar Eiropas prasmju programmu un tās nozīmi turpmākajās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) aktivitātēs pieaugušo izglītības jomā.

Jauno ES izglītības politikas darba kārtību nosaka:

1. 2020.gada jūlijā apstiprinātā Eiropas prasmju programma[1]
2. 2020.gada 30.septembrī apstiprinātais aktualizētais Digitālās izglītības plāns[2] un apstiprinātā komunikācija “Sasniedzot Eiropas izglītības telpu”[3].

Eiropas prasmju programma sastāv no 12 virzieniem, un sanāksmē tika runāts par diviem no tiem: individuālajiem mācību kontiem un  mikroapliecinājumiem.

Individuālo mācību kontu mērķis ir spēcināt indivīdu iesaisti mūžizglītībā, dodot indivīdiem budžetu mācībām. Individualizētās mācības ir saistītas ar karjeras atbalsta pakalpojumiem, mācību sasniegumu atzīšanu, arī mācību pārtraukumu piešķiršanu. Kā līdzīgu programmu var minēt Latvijā pieejamos mācību kuponus.

Diskusijas par individualizētiem mācību kontiem veicinājušas šādas kopīgas iezīmes ES: darba tirgu ietekmē digitālā un zaļā transformācija, jaunas darba formas; Pastāv sistemātiskas problēmas ar pieaugušo iesaisti izglītībā – spēcīga atkarība no darba devēja atbalsta; Dalībvalstīs ir pieredze par to, kā veicināt individuālo pieprasījumu pēc mācībām. Būtiski jautājumi saistībā ar individuālajiem mācību kontiem ir: mācību kursu kvalitāte, caurredzamība, kā cīnīties ar ne-finanšu traucēkļiem, cik atbilstošas ir indivīdu izvēlētās mācību vajadzības, atbildības maiņa par mācībām no darba devēju uz darbinieku.

Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem paredz, ka ES ar mikroapliecinājumiem:

1. Attīstīs* Eiropas standartus kvalitātei un caurredzamībai;
2. Izpētīs* mikroapliecinājumu iekļaušanu kvalifikāciju ietvarstruktūrās;
3. Atvieglos indivīdiem iespējas iekļaut un parādīt mikroapliecinājumus Eiropass.

* kopā ar iesaistītajām pusēm

Eiropas standarti mikroapliecinājumiem:

1. Tiks atbalstīti ar karjeras atbalstu un sertificēšanu;
2. Tiks iekļauti Eiropass;
3. Veicinās elastīgu un ar kvalitāti nodrošinātu kursu apmeklēšanu;
4. Padarīs mācības redzamas un saprotamas.

Mikroapliecinājumiem ir:

1) jābūt elastīgiem un pielietojamiem dažādās izglītības jomās/sektoros;

2) jānodrošina plaši pieņemama definīcija;

3) jāatspoguļo kvalitāti, uzticību, caurredzamību, pārnesamību;

4) jānodrošina uzkrāšana (bet ne kopējo kvalifikāciju aizstāšana).

Šobrīd notiek aktīvas diskusijas ar Eiropas līmeņa iesaistītajām pusēm. Tiek plānots, ka 2020.gada rudenī būs EK Augstākās izglītības konsultācijas grupas ziņojums par mikroapliecinājumiem un jau decembrī ir plānots piesaistīt CEDEFOP pētījuma izstrādei par mikroapliecinājumiem. Konsultāciju laikā ar iesaistītajām pusēm tiek izskatīti šādi jautājumi: mikro apliecinājuma definīcija; kritiskie elementi, kas raksturo mikroapliecinājumus; saistība ar ietvarstruktūrām; kvalitātes nodrošināšana mācību sniedzējiem un kursiem; kredītpunkti; atzīšana; digitālās platformas; uzglabāšana un pielietošana.

Vācijas prezidentūra ES Padomē 2020.gada 30.novembrī plāno apstiprināt Osnabrukas (Osnabruck) deklarāciju, kurā definēti šādi iespējamie virzieni profesionālā izglītībā no 2021. līdz 2025.gadam:

• Noturība  caur inovācijām un elastīgu profesionālo izglītību;
• Veidot mūžizglītības kultūru- saistīt to ar tālākizglītību un digitalizāciju;
• Ilgtspēja – zaļā ekonomikas saistība ar profesionālo izglītību;
• Eiropas izglītības un apmācības sistēma un internacionalizācija profesionālā izglītībā,

Sanāksmē tika uzsvērts, ka profesionālā izglītība: jākļūst vairāk modernai, elastīgai, iekļaujošai, izcilai, jāsniedz jauniešiem un pieaugušajiem prasmes, kas nepieciešamas darbavietām, jāatbalsta darba vidē balstītas mācības, prasmju attīstība, platformas ekselences centriem,  Eiropas pamatprofesiju pamatstandartus. 

Kā jau minēju iepriekš, ES dienaskārtībā Eiropas prasmju programma ir būtisks izglītības politikas dokuments, kurš ES dalībvalstīm nosaka virzienus un mērķus līdz 2025.gadam. Programma paredz, ka līdz 2025.gadam ES dalībvalstīs:

1. 50% pieaugušo katru gadu piedalīsies mācībās;
2. 30% mazkvalificētu pieaugušo katru gadu piedalīsies mācībās;
3. 20% darba meklētāju piedalalīsies mācībās;
4. 70% pieaugušo būs ar digitālajām pamatprasmēm.

Mērķus sasniegt palīdzēs šādi 12 virzieni:

1. Prasmju pilnveides pakts Tas mobilizē visus partnerus, lai sagādātu cilvēkiem vairāk un labākas iespējas mācīties un atraisīt publiskos un privātos ieguldījumus visās rūpniecības un prasmju ekosistēmās.
2. Nākotnes prasībām atbilstoša profesionālā izglītība un apmācība. Jaunas pieejas izmantošana, lai profesionālo izglītību un apmācību padarītu mūsdienīgāku, pievilcīgāku visiem izglītojamajiem, elastīgāku un piemērotu digitālajam laikmetam un zaļās pārkārtošanās norisei.
3. Prasmju apzināšanas stiprināšana Lai apgūtu darbam vajadzīgās prasmes, mums nepieciešama tiešsaistes “reāllaika” informācija par prasmju pieprasījumu, tostarp reģionālā un nozaru līmenī, izmantojot lielo datu analīzi par brīvajām darbvietām un padarot to plaši pieejamu.
4. Iniciatīvas “Eiropas universitātes” izvēršana un zinātnieku kvalifikācijas celšana Ilgtermiņa starptautiskas alianses izveide starp augstākās izglītības iestādēm visā Eiropā un pamatprasmju kopuma izstrāde pētniekiem.
5. ES atbalsts stratēģiskai nacionālai kvalifikācijas celšanas rīcībai Kopā ar dalībvalstīm mēs strādāsim pie modernām un visaptverošām valsts prasmju stratēģijām un apvienosim spēkus ar valsts nodarbinātības aģentūrām, lai tās īstenotu. To var apvienot ar stratēģiskāku pieeju likumīgai migrācijai, kas vērsta uz sekmīgāku talantu piesaistīšanu un saglabāšanu.
6. Prasmes zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam Zaļo pamatprasmju kopuma attīstīšana, darbavietu zaļināšanas statistiskā uzraudzība, digitālo prasmju uzlabošana, izmantojot Digitālās izglītības rīcības plānu un IKT iniciētus apmācības kursus.
7. STEM absolventu skaita palielināšana, uzņēmējdarbības un transversālo prasmju veicināšana Mēs mudinām jauniešus, jo īpaši sievietes, iesaistīties zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā. Mēs tāpat vēlamies stiprināt atbalstu uzņēmējiem un transversālu prasmju, piemēram, sadarbības un kritiskās domāšanas apgūšanu
8. Prasmes visam mūžam Ārpus darba tirgus mēs atbalstīsim pieaugušo izglītību visiem – jauniešiem un pieaugušajiem – par tādiem jautājumiem kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, pilsoniskā kompetence, finanšpratība, vides pratība un veselībpratība.
9. Individuālo mācību kontu iniciatīva Mēs pētīsim, vai un kā kvalitatīvu apmācības tiesību pārnesamība varētu palīdzēt stimulēt mūžizglītību visiem.
10. Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem Apmācības kursi kļūst īsāki un mērķtiecīgāki, un bieži vien tie tiek rīkoti tiešsaistē. Mēs izstrādāsim Eiropas standartus, kas palīdzēs atzīt šādas apmācības rezultātus.
11. Jaunā Europass platforma Esam pilnībā pārveidojuši Europass platformu. No šodienas tā piedāvā tiešsaistes rīkus un norādījumus par CV rakstīšanu, ierosina pielāgotas darbvietas un mācību iespējas, sniedz informāciju darba meklētājiem un ir pieejama 29 valodās: www.europa.eu/europass
12. Veicinošā satvara uzlabošana, lai atraisītu ieguldījumus Prasmju programmas galvenais elements ir ievērojami palielinātais ES budžets, lai mudinātu dalībvalstis un privātos dalībniekus ieguldīt prasmēs. Mēs strādāsim pie tā, lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz ieguldījumiem prasmēs un lai izpētītu jaunus finansēšanas mehānismus.

Ruta Porniece, ET2020 Pieaugušo izglītības darba grupas pārstāve