Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu

2021. gada 4. martā Eiropas Komisija publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Jāatgādina, ka pats Eiropas Sociālo tiesību pīlārs tika apstiprināts 2017.gada novembrī, nosakot 20 pamatprincipus taisnīgam un labi funkcionējošam darba tirgum un sociālās drošības sistēmai. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra pirmā nodaļa “Vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum” aptver 4 principus, no kuriem pirmais ir vispārīgā un profesionālā izglītība un mūžizglītība.

Eiropas Sociālo tiesību pīlāru pirmais princips nosaka, ka: “Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū”.

“Laiks pāriet no plāna pie konkrētas rīcības”, tā citēja daudzi politiskās dienas kārtības redzamākie pārstāvji, kad oficiāli tika prezentēts Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns. Tas nosaka pasākumus, lai konkretizētu pīlāra 20 principus. Rīcības plāns izvirza trīs mērķus, kuri ir jāsasniedz līdz 2030. gadam ES līmenī nodarbinātības, prasmju un sociālās aizsardzības jomās un tie ir pietiekami ambiciozi:

vismaz 78% no iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir jābūt nodarbinātiem 2030.gadā;
vismaz 60% no pieaugušajiem jāpiedalās apmācībās katru gadu 2030.gadā;
par 15 miljoniem jāsamazinās to cilvēku skaitam, kuri ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai.

Salīdzinājumam vidēji ES-28 2019.gadā nodarbinātības rādītājs vecuma grupā 20 līdz 64 gadi bija 73,9%, Latvijā – 77,4%, līdz ar to Latvija gandrīz jau ir sasniegusi izvirzīto mērķi attiecībā uz nodarbinātību. Savukārt izglītības mērķis ir lielāks izaicinājums gan Eiropai, gan konkrēti Latvijai. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016.gadā vidēji ES-28 pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās bija piedalījušies 44,6% pieaugušo vecuma grupā 25 līdz 64 gadi, Latvijā šis rādītājs 2016.gadā bija 47,5%.

Eiropas Komisija atzīst, ka prasmīgs darbaspēks ir plaukstošas zaļās un digitālās ekonomikas motors un izglītības sistēma ir pamatu pamats mūžizglītībai, nodarbinātībai un līdzdalībai sabiedrībā. “Investīcijām izglītībā jābūt nepārtrauktām, jo jebkādiem mācību zaudējumiem ilgtermiņā būs negatīva ietekme uz produktivitāti un IKP pieaugumu”. Tostarp, Digitālās izglītības rīcības plāns 2021-2027 mērķis ir atbalstīt augstas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību Eiropā un uzlabot visiem digitālās prasmes. Digitālās izglītības nozīme vēl jo vairāk ir pieaugusi COVID-19 pandēmijas ietekmē, kad pieaug izglītības nevienlīdzība, jo bērniem un pusaudžiem no mazāk turīgām ģimenēm ir lielākas grūtības piedalīties attālinātajās mācībās.

Iniciatīvām ir paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi – ESF+ ar 88 miljardu budžetu, Erasmus+ ar budžetu vairāk nekā 26 miljardi, ERAF investīcijas, tehniskā atbalsta instrumenti. Tas viss kopumā veicinās prasmju attīstību un nodrošinās investīcijas izglītības sistēmā. Ievērojami līdzekļi ir paredzēti arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Taču tas viss ir paredzēts, lai veicinātu pieaugušos iesaistīties izglītības sistēmā un apgūt jaunas vai uzlabot jau esošās prasmes. Eiropas Komisija atzīst, ka galvenais nosacījums, lai pieaugušie varētu iesaistīties kvalifikācijas paaugstināšanā un pārkvalifikācijai vēlāk dzīvē, ir pamata un caurviju prasmju esamība.

Tostarp uzņēmumi tiks aicināti veikt privātā sektora investīcijas cilvēkkapitālā. Rīcības plāns iet roku rokā ar citiem dokumentiem, kuri pieņemti 2020.gada novembrī – Eiropas prasmju programma un Prasmju pakts. Plānā ir uzsvērts, ka sagaidāmas arī privātā sektora investīcijas prasmju attīstībā gan no lieliem uzņēmumiem, gan maziem. Tostarp ir jāveicina pieaugušo motivācija un līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs. Viens no instrumentiem, kas varētu veicināt elastīgu pieeju un atbalstu strādājošajiem ir mikro apliecinājumi. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna aprakstā ir uzsvērts, ka lielāks uzsvars uz mācību jautājuma iekļaušanu darba koplīgumos var uzlabot darba ņēmēju pieeju kvalitatīvām mācībām.

Lai sasniegtu izvirzīto izglītības mērķi, Eiropas Komisija:

2021.gada 4.ceturksnī piedāvās augstākās izglītības transformācijas programmu, lai izmantotu visu augstāko izglītības iestāžu potenciālu orientētu uz ilgtspējīgu, iekļaujošu, zaļu un digitālu pāreju.
2021.gada 4.ceturksnī piedāvās iniciatīvu par Individuālajiem mācību kontiem, lai iedrošinātu pieaugušos pašiem pārvaldīt un iesaistīties mūžizglītības aktivitātēs karjeras veidošanā.
2021.gada 4.ceturksnī ierosinās Eiropas pieeju mikro apliecinājumu programmai, lai veicinātu elastīgu pieeju mācīšanās procesā, reaģējot uz darba tirgus izmaiņām.
2021.gada 4.ceturksnī ierosinās Prasmju un Talantu pakotni, t.sk. pārskatot Padomes Direktīvu 2003/109/EK (2003.gada 25.novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, radot ES ilgtermiņa uzturēšanās statusu, kā arī pārskatot Padomes direktīvu 2011/98/ES (2011.gada 13.decembris) par vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu pilsoņiem, lai vienkāršotu un precizētu direktīvas tvērumu, t.sk. uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumus darba ņēmējiem ar zemām un vidējām prasmēm, kā arī attīstot ES Talantu kopu augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešajām valstīm.
2022.gadā pārskatīs Padomes rekomendācijas par stažēšanās kvalitātes sistēmu 2014/C 88/01, it īpaši attiecībā uz darba apstākļiem.
Eiropas Komisija aicinās dalībvalstis attīstīt visaptverošu politiku, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, atsevišķi liekot uzsvaru arī uz profesionālo izglītību, un saskaņā ar atbilstošajām Padomes rekomendācijām sniegtu mērķtiecīgu atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem, kompensējot krīzes negatīvo ietekmi.

Laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam tika radītas 14,5 miljoni jaunas darba vietas, taču COVID-19 pandēmija ir apstādinājusi šo tendenci, un daudzas darba vietas ir pakļautas riskam. Viens no veidiem kā pārvarēt krīzi nodarbinātībā, ir saīsinātā darba laika shēmas. Eiropas Komisija izveidoja un piedāvāja instrumentu SURE, lai mazinātu bezdarba riskus. SURE programma nodrošina aizdevumus, lai finansētu īstermiņa nodarbinātības shēmas un līdzīgas aktivitātes, t.sk. pašnodarbinātajiem. Lai finansētu SURE programmu, Eiropas Savienība pirmo reizi izdeva akcijas. 2021.gada februāra sākumā 15 ES valstis, t.sk. Latvija, saņēma aptuveni 53,5 miljardus euro SURE programmai. Lai sasniegtu nodarbinātības mērķi, pasākumi var iekļaut atbalstu māceklībai, uzņēmējdarbības prasmju attīstībai un nodarbinātības plānus tiem, kuri ir pakļauti bezdarba riskam. Prioritāte tiks dota prasmju attīstīšanai tieši tajās nozarēs, kuras strauji attīstās, tādā veidā nodrošinot reālas nodarbinātības perspektīvas.

Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna īstenošanā būtiska loma ir sociālajiem partneriem, it sevišķi sadarbība starp nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem. Taču būtu nepieciešams uzlabot direktīvas Padomes Direktīvas 2002/14/EK par vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā īstenošanu un izpildi. Eiropas Komisija arī lielu uzsvaru liek uz jauniešu iesaisti darba tirgū un to pāreju no izglītības sistēmas uz nodarbinātību. Viens no veidiem ir māceklība vai prakse, taču efektīva jauniešu iesaiste darba tirgū ir iespējama tikai tad, ja prakse pie darba devēja ir kvalitatīva un prakses vietā ir atbilstoši darba apstākļi.

Atbalsts nodarbinātībai nav iespējams bez atbalsta darba devējiem. Tāpēc 2020.gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar Jauno Eiropas industriālo stratēģiju un Aprites ekonomikas rīcības plānu. Nākamajā etapā Eiropas Komisija plāno aktualizēt Jauno Eiropas industriālo stratēģiju, lai sasniegtu nodarbinātības mērķi. Liela nozīme ir arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tā, piemēram, pakalpojumu nozare, kur lielākoties ir pārstāvēti mazie un vidējie uzņēmumi, veido 70% no visa Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta. Nākotnē arvien vairāk pieaugs veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu nozīme, kur lielākoties ir nodarbinātas sievietes. Jaunas iespējas rada arī sociālā uzņēmējdarbība.

Lai sasniegtu izvirzīto nodarbinātības mērķi, Eiropas Komisija:

Vienlaicīgi ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu Eiropas Komisija prezentēja rekomendācijas efektīvam atbalstam nodarbinātībai.
2021.gada 2.ceturksnī aktualizēs Jauno industriālo stratēģiju Eiropai, par pamatu ņemot 2020.gada industriālās stratēģijas ieviešanas rezultātus un COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas un ietekmi.
2021.gada 4.ceturksnī pieņems Sociālās ekonomikas rīcības plānu, lai radītu priekšnoteikumus kvalitatīvu darba vietu radīšanai sociālajā uzņēmējdarbībā.
Izvērtēs Eiropas instrumentu pagaidu atbalstam, lai mazinātu bezdarba riskus ārkārtas situācijā (SURE) ietekmi un īstenošanas pieredzi.
Eiropas Komisija aicinās īstenot atjaunoto programmu Jauniešu Garantijas, īpašu uzmanību pievēršot kvalitātei, kas savukārt ir saistīts ar efektīvāku jauniešu integrēšanos darba tirgū.
Eiropas Komisija aicinās valsts iestādes un sociālos partnerus nodrošināt strādājošo informēšanu un konsultēšanu restrukturizācijas procesā kā to nosaka ES tiesību akti, kā arī aicinās valsts iestādes un sociālos partnerus veicināt strādājošo iesaisti uzņēmuma līmenī.
Eiropas Komisija aicinās valsts iestādes un pašvaldības atbalstīt uzņēmējdarbību, it sevišķi sieviešu iesaisti uzņēmējdarbībā un veicināt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, nodrošinot apstākļus, kas veicina digitalizāciju un ilgtspēju, kā arī atbalstīt Eiropas Komisijas darbu industriālo ekosistēmu attīstībā, t.sk. ar fokusu uz starprobežu un starpekosistēmu sadarbību.

Augstāk minētās Eiropas Komisijas iniciatīvas ir tikai daļa no plānotajām iniciatīvām.

Visas komisijas iniciatīvas var redzēt šeit: https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=23705&langId=en

Raksts tapis, izmantojot materiālu The European pillar of social rights action plan, pieejams: https://ec.europa.eu/info/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-action-plan_en