Vienotais ietvars digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, kura pamatā ir DigComp
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: "Lai dzīvotu, mācītos un strādātu 21. gadsimtā, ir vajadzīgas īpašas prasmes. Digitālās prasmes ir definētas kā mūžizglītības pamats un ir tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasmes. Digitālo prasmju lietošana ir mūsu ikdiena un šīs prasmes ir jāpilnveido visas dzīves laikā neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa vai vecuma.
Digitālās prasmes palīdz atrast, novērtēt, radīt un komunicēt informāciju. Digitālā pratība ir solis pretī daudzu citu jaunu lietu apguvei, tā rada iespējas karjeras izaugsmei, produktivitātes celšanai, kā arī palīdz būt lietas kursā par tehnoloģiskajām pārmaiņām. Digitālās prasmes darbam un dzīvei ir gan Eiropas, gan Latvijas viena no prioritātēm. Lai nodrošinātu ikvienam iespējas īstenot savas pamattiesības iegūt kvalitatīvu izglītību gan formālajā, gan neformālajā izglītībā, konkurēt darba tirgū un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības procesos, Latvijā ir izveidots vienots ietvars digitālo prasmju apgūšanai un novērtēšanai formālajā un neformālajā izglītībā.
Vienotais ietvars ir izstrādāts, izmantojot Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp), kur aprakstīs, pirmkārt, ko nozīmē būt digitāli kompetentam un kur digitālo kompetenču apraksti ir strukturēti sasniedzamajos mācīšanās rezultātos, kas papildināti ar vērtēšanas sistēmas aprakstu, kā atbalstu mācību procesa plānošanai un īstenošanai."
Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.- 2027. gadam, kas ir nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokuments, kurā noteikta vienota valsts politika valsts pārvaldes, ekonomikas un sabiedrības digitālajai attīstībai, Latvija par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi sabiedrības digitālo prasmju attīstību, paredzot, ka ikvienai personai ir jānodrošina apgūt nepieciešamās digitālās prasmes, lai īstenotu savas pamattiesības, konkurētu darba tirgū un pilnvērtīgi piedalītos mūsdienu sabiedrības procesos.
Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu par Latviju, rādītāji gan par digitālajām prasmēm vismaz pamatlīmenī (51%), gan par digitālajām prasmēm virs pamatlīmeņa (24%) ir tikai nedaudz zemāki nekā vidēji ES (attiecīgi 54% un 26%). Spēkā esošie valsts politikas plānošanas dokumenti – Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, nosaka digitālo prasmju apguves mērķi visos izglītības līmeņos un 2027.gadā sasniedzot mērķi, ka vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju (vecuma grupa 16-74 gadi) būtu apguvuši pamata digitālās prasmes.
Lai izveidotu vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, Latvija ir izvēlējusies sistemātisku un pakāpenisku pieeju.
No 2014.-2020.gadam formālajā izglītībā (pamatizglītība un vidējā izglītība) ir izveidots stabils pamats mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030). Veicot grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos, ir apstiprināti pamatizglītības un vidējās izglītības standarti, kā arī vērtēšanas pamatprincipi un kārtība visās mācību jomās un sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēm, tostarp digitālajā pratībā.
Vienlaikus, lai risinātu jautājumu par pieaugušo iedzīvotāju digitālo pratību, tika izvēlēti divi galvenie darbības virzieni, kas iekļauti Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam: (i) augstākās izglītības standartu pārskatīšana, lai noteiktu atbilstošus studiju rezultātus un iegūtās kompetences un (ii) vienotu kvalitātes principu ieviešana neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai. Neformālās izglītības iekļaušana kopējā izglītības sistēmā ir īpaši svarīga, lai ātri reaģētu uz iedzīvotāju izglītības vajadzībām iegūt vai pilnveidot esošās zināšanas tajās vecuma grupās, kuras parasti vairs nav iesaistītas formālajā izglītībā.
Viss, kas personai būtu jāzina, jāsaprot un jāspēj izdarīt mācību beigās tiek definēts kā kompetences (zināšanas, prasmes, atbildība un autonomija), kas kopā veido mācīšanās rezultātu jēdzienu. Mācīšanās rezultātu pieeja ir galvenā vienotā ietvara sastāvdaļa, kas izveidots digitālās pratības veicināšanai izglītības sistēmā Latvijā.
Digitālās prasmes, īpaši digitālās pamatprasmes, vienlaikus lasītprasmei un rēķināšanai, ir definētas kā mūžizglītības pamats, un šīs prasmes palīdz efektīvi, gudri un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas. Eiropadomes ieteikumos par mūžizglītības pamatprasmēm, kas pieņemtas 2018. gada maijā, ir noteiktas astoņas pamatprasmes, kas ir būtiskas pilsoņiem personības pilnveidei, veselīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, nodarbinātībai, aktīvai pilsoniskai un sociālajai iekļaušanai, kur digitālā kompetence ir viena no tām.
Digitālā kompetence ietver pārliecinātu, kritisku un atbildīgu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un iesaistīšanos mācībās, darbā un līdzdalībai sabiedrībā. Digitālā kompetence ir komplekss jēdziens, kas ietver informācijas un datu pratību, komunikāciju un sadarbību, medijpratību, digitālā satura veidošanu, drošību, ar intelektuālo īpašumu saistītos jautājumus, problēmu risināšanu un kritisko domāšanu.
Latvija tāpat kā citas ES dalībvalstis savā izglītības sistēmā digitālo prasmju novērtēšanai izmanto Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp), kas sniedz vienotu izpratni par to, kas ir digitālā kompetence. DigComp tiek uzskatīts par galveno atsauces dokumentu digitālo prasmju uzlabošanai Eiropas Savienībā. DigComp nosaka 21 specifisko kompetenci, kas sagrupētas piecās jomās. Ietvarā ir aprakstīti arī astoņi prasmju līmeņi, zināšanu, prasmju un attieksmju piemēri, kā arī ietvara izmantošanas piemēri izglītības un nodarbinātības kontekstā. DigComp tiek izmantots vairākiem mērķiem, piemēram, kompetences novērtēšanas rīku izstrādei, izglītības programmu un mācību materiālu izstrādāšanai, un profesionālu digitālo profilu noteikšanai nodarbinātības, izglītības, kā arī sociālās iekļaušanas kontekstā.
Mācīšanās rezultātu pieeja mācību satura izstrādē ir vērsta uz zināšanu, spēju un attieksmju kompleksu savstarpēju integrāciju un izmantošanu. Mācīšanās rezultāti skaidri nosaka sagaidāmo sniegumu un nosaka, kas konkrētā mācību posma beigās būtu jāzina un kas jāprot. Kopš 2004. gada mācīšanās rezultātu pieejas ieviešana nacionālajā līmenī ir bijusi ES izglītības un nodarbinātības politikas darba kārtībā, kur mācīšanās rezultāti veido pamatu, uz kura tiek veidotas nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, un tas arvien vairāk ietekmē kvalifikāciju aprakstus, izglītības standartus, izglītības programmas, kā arī liekot uzsvaru uz rezultātu vērtēšanu un mācīšanos. 2017. gada Eiropadomes ieteikumā “Par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai” mācīšanās rezultāti ir definēti kā “…atzinums par to, ko izglītojamais zina, izprot un spēj darīt pēc mācību procesa pabeigšanas, un tie ir definēti zināšanu, prasmju, atbildības un autonomijas izteiksmē”. Mācīšanās rezultātu pieeja tiek izmantota dažādiem mērķiem, no kuriem minami šādi svarīgākie:
1. Kvalifikāciju ietvarstruktūras un to līmeņu apraksti;
2. Profesionālās kvalifikācijas prasības;
3. Izglītības standartu izstrāde;
4. Novērtēšana un apstiprināšana;
5. Kvalitātes nodrošināšana;
6. Mācīšana.
Mācīšanās rezultātu pieeja koncentrējas uz personu un tai sasniedzamo zināšanu, prasmju un kompetenču līmeni. Latvijā pāreja uz mācīšanās rezultātu pieeju, t.sk. attiecībā uz digitālajām kā caurviju prasmēm tika noteikta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kuras Saeima apstiprināja 2014. gada 22. maijā un Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnijā apstiprinātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.