Pieaug pieaugušo dalība mācībās

Lai arī pieaugušo līdzdalība mācībās joprojām atpaliek no vidējā Eiropas Savienībā (ES), Latvija uzrāda stabilu pieaugumu un tuvošanos vidējam ES līmenim. Tagad jau katrs desmitais pieaugušais piedalās mācībās, un salīdzinājumā ar 2014.gadu pieaugušo, kuri piedalās mācībās, īpatsvars 2022.gadā ir dubultojies.

KAS IR MŪŽIZGLĪTĪBA

Mācīšanos mūža garumā sauc par mūžizglītību. Mūžizglītība ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietilpina gan mācīšanos, gan mācīšanu, gan formālo, gan neformālo izglītību, gan ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem apgūto iemaņu, prasmju un zināšanu krāšanu jeb ikdienējo (informālo) mācīšanos.

Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšnas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm un vajadzībām, un darba tirgus parasībām.

CEDEFOP podkāsts – saruna ar Eiropas Komisijas Vice-prezidentu Margaritis Šina

Ekskluzīvā intervijā Eiropas Komisijas Vice-prezidents M. Šinas dalās ar savu skatījumu, kā cilvēki var gūt praktisku ieguvumu no Eiropas Prasmju gada, kas sākās 2023. gada 9.maijā, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas diena.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar novērtējumu par Padomes ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem”

Iesākumā jāatgādina, ka Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikts mērķis, ka 2030.gadā vismaz 60% pieaugušo reizi gadā ir jāpiedalās mācībās.

Pieaugušo izglītības politika Latvijā

Pieaugušo izglītības politiku Latvijā nosaka Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ir balstītas redzējumā, ka izglītībai jābūt pieejamai visa mūža garumā, tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, apzināta izvēle un nepieciešamība. Izglītības attīstības politikas virsmērķis ir “kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei”.

Mūžizglītība Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrija no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim īsteno Eiropas Savienības programmas Erasmus+ projektu “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā”. Šis projekts ir instruments pieaugušo mūžizglītības valsts politikas veidošanā, stiprināšanā un attīstīšanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Pieaugušo izglītība ES un valsts plānošanas dokumentos

Latvijas nākotnes redzējuma pamatā ir cilvēku prasmes. Izglītība un izglītošanās visa mūža garumā.

Šāda nākotnes perspektīva iet roku rokā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principu – katram cilvēkam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mūžizglītību, iegūt un pilnveidot prasmes, kas nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā un darba tirgū.

Tālmācības risinājumi – UNESCO sagatavoti ieteikumi

Publicējam UNESCO piedāvāto izglītībā izmantojamu programmu, platformu un resursu sarakstu, kas var lieti noderēt, plānojot un īstenojot arī turpmāk attālinātas mācības pieaugušajiem.

Atvērtās izglītības iespējas

Atvērtā izglītība – tas nozīmē – mācības, izmantojot 21. gadsimta digitālās tehnoloģijas un ievērojot atvērtās dalīšanās modeli, tā uzlabojot izglītības pieejamību un efektivitāti. Atvērtā izglītība ir brīvi pieejama visā pasaulē.

Vienotais ietvars digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, kura pamatā ir DigComp

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: "Lai dzīvotu, mācītos un strādātu 21. gadsimtā, ir vajadzīgas īpašas prasmes. Digitālās prasmes ir definētas kā mūžizglītības pamats un ir tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasmes. Digitālo prasmju lietošana ir mūsu ikdiena un šīs prasmes ir jāpilnveido visas dzīves laikā neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa vai vecuma" .

Kādas mācību iespējas nodrošina valsts?

Latvijā ir izveidojusies situācija, ka par mācībām ir atbildīgas vairākas institūcijas, lai arī katrai ir sava mērķagrupa. Šajā rakstā ir aprakstīta katras atbildīgās institūcijas loma un mācību piedāvājums.

Kvalitāte kā izglītības stūrakmens. Eiropas stāsts

Pēdējais mūžizglītībai veltītais žurnāls Education Permanente ir veltīts tēmai “izglītības kvalitāte”, tāpēc piedāvājam īsu pārskatu par izglītības kvalitātes veidošanās procesiem Francijā un Eiropā.

Šī raksta autors ir francūzis Thierry Ardouin, tādēļ materiāls gatavots caur Francijas piemēra skatu punktu, bet tajā ir iekļauta visaptveroša informācija par to, kā attīstījusies izglītības joma, tostarp, arī pieaugušo un profesionālā izglītība visā Eiropā.

Eiropas aktualitātes pieaugušo izglītībā

2020.gada 15.oktobrī tiešsaistē notika Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) organizēta Nacionālo pieaugušo izglītības koordinatoru un ET2020 Pieaugušo izglītības darba grupas kopīga sanāksme, kuras mērķis bija iepazīstināt valstu pārstāvjus ar Eiropas prasmju programmu un tās nozīmi turpmākajās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) aktivitātēs pieaugušo izglītības jomā.

Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāna 2016. – 2020. gadam izpilde

Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam tika apstiprināts 2016.gada 5.maijā. Savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam (turpmāk – IAP) tika apstiprinātas 2014.gada 22.maijā. Pamatnostādņu mērķis 2020.gadam – kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. 

Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu

2021. gada 4. martā Eiropas Komisija publicēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Jāatgādina, ka pats Eiropas Sociālo tiesību pīlārs tika apstiprināts 2017.gada novembrī, nosakot 20 pamatprincipus taisnīgam un labi funkcionējošam darba tirgum un sociālās drošības sistēmai. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra pirmā nodaļa “Vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum” aptver 4 principus, no kuriem pirmais ir vispārīgā un profesionālā izglītība un mūžizglītība.

Ukrainas kara bēgļu integrācija darba tirgū

Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai jau 7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir pametuši Ukrainas teritoriju, pareizāk sakot, ir bēguši no kara šausmām un ir nonākuši Eiropas Savienībā. Kā raksta Eiropas Komisijas preses dienests, tikai neliela daļa no bēgļiem ir nonākuši darba tirgū, taču ir sagaidāms, ka tādu, kuri vēlēsies uzsākt darba tiesiskās attiecības, skaits tikai pieaugs. Loģisks ir jautājums – vai mēs esam tam gatavi.

Zviedrija – prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Ko tas mums nesīs?

2023.gada pirmajā pusgadā Zviedrija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Realitātē tas nozīmē, ka Zviedrija uz pusgadu pārņem tiesību aktu Eiropas Savienības mērogā virzītāju. Katras valsts interesēs ir panākt izšķirīgu dokumentu pieņemšanu tieši tās prezidentūras laikā, vai vismaz panākt noteiktu progresu. Kādas ir Zviedrijas kā prezidējošās valsts prioritātes izglītībā?

Eiropas vadlīnijas neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšanai

Jaunais CEDEFOP ziņojums "European guidelines for validating non-formal and informal learning" tagad pieejams arī latviešu valodā.

Kas mūs sagaida 2035.gadā?

Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir izvirzījis 3 scenārijus, kā varētu izskatīties profesionālā izglītība 2035.gadā.

Kas ir EPALE un tās sniegtās iespējas?

EPALE ir Eiropas Komisijas finansēta tīmekļa vietne, kura izveidota ar mērķi uzlabot pieaugušo izglītības kvalitāti Eiropā, izveidot spēcīgu pieaugušo izglītības nozari un sniegt iespēju pieaugušo izglītības speciālistiem un izglītības izplatītājiem sasniegt visus pieaugušos.