Labās prakses stāsti

Karine Oganisjana ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece, kā arī Mūžizglītības un kultūras institūta “VITAE” valdes locekle un lektore. 31 gadu ilgās pedagoģes karjeras laikā Karine ir strādājusi gandrīz visos mūžizglītības līmeņos - sākot no sākumskolas līdz pieaugušo izglītībai. Rīgas Tehniskajā universitātē viņa pasniedz pedagoģiju un pētniecību vietējiem un ārzemju maģistrantiem un doktorantiem, bet ārpus tās aktīvi strādā ar pedagogiem, vadot kursus un nodarbības, konsultējot un palīdzot risināt aktuālās pedagoģiskās problēmas. Savu darbu viņa ir balstījusi vairākos pētījumos, kuru ietvaros pētītas un izstrādātas tādu kategoriju attīstības metodoloģijas un materiāli kā uzņēmīgums, uzņēmējspēja, starpdisciplinārās mācības, metakognitivitāte, domāšana, sociālā inovācija u.c.

Pastāstiet par Jūsu darbu Mūžizglītības un kultūras institūtā "VITAE"!

Dibinot Mūžizglītības un kultūras institūtu "VITAE", mūsu vēlme bija sniegt savu ieguldījumu personības garīgās un intelektuālās attīstības veicināšanā ar izglītībā, zinātnē un kultūrā pieejamajiem resursiem un metodēm.Tāpēc arī mans un manu kolēģu darbs “VITAE” varētu tikt raksturots, raugoties no šī mērķa skatupunkta. “VITAE” ikdienā piedāvājam arī dažāda veida profesionālās kompetences pilnveides kursus pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvaldēm, lai izglītībā nepieciešamās pārmaiņas varētu īstenot pēc iespējas savlaicīgi, efektīvi un vienlaikus profesionāli. Mūsu galvenais uzdevums ir atbalstīt valsts līmeņa pārmaiņas izglītībā, piedāvājot mūsu redzējumu un pieredzi par to, kā pedagogs ikdienas darbā var īstenot pārmaiņas, kādu atbalstu var sniegt izglītības metodiķis un ko tieši ar vadītājam pieejamajiem resursiem var izdarīt izglītības iestādes vadītājs. Mūsu darba novērtējumu vistiešāk redzam caur kursu pieprasījumu visā Latvijā, un par to esam pateicīgi mūsu kursu dalībniekiem.

Ar Rolandu Ozolu un pārējiem kolēģiem esam īstenojuši arī starptautiskus un vietējus izglītojoši-pētnieciskos projektus. Erasmus+ projektā EFFeCT “European Methodological Framework for Facilitating Collaborative Learning for Teachers” izstrādājām metodoloģiju skolotāju sadarbības un mācīšanās ietvara izveidei, aprobējām to četrās Latvijas skolās un dalījāmies savā pieredzē rakstos projekta e-grāmatā (sk. Evaluation of impact of CTL.pdf, Who_should_be_engaged.pdf). Valsts kultūrkapitāla fonda finansētajā projektā “Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence un tās sistēmiska attīstīšana izglītībā” izstrādājām sadarbības modeli starp izglītības iestādēm, muzejiem un bibliotēkām un starpdisciplināru nodarbību koncepciju, kas tika ievesta praksē 2017. gadā. Projekta “PuMPuRS” ietvaros izstrādājām trīs rekomendācijas materiālus pedagogiem: 1) sadarbībai audzināšanas jomā; 2) komunikācijai un sadarbības stiprināšanai ar iestādēm un organizācijām un 3) konfliktu un problēmsituāciju risināšanai, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vidējās un profesionālajās izglītības iestādēs Latvijā. Saīsinātā formātā tie ir publicēti arī Pumpura mājaslapā (http://www.pumpurs.lv/lv/metodiskie-materiali).

Kāds ir Jūsu darbs ar pedagogiem?

Ar pedagogiem sāku strādāt Eiropas Sociālā Fonda projekta “Atbalsts izglītības pētījumiem” apakšprojekta „Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību” ietvaros 2011.gadā; tajā laikā es strādāju Latvijas Universitātē. Projekts deva iespēju aprobēt praksē mana promocijas pētījuma “Studentu uzņēmības veicināšana studiju procesā” galvenās atziņas piecās Latvijas skolās - katrā reģionā pa vienai skolai. Projektā organizējām skolotāju starpdisciplinārās mācības, kurās viņi trenējās izstrādāt starpdisciplinārās nodarbības, aprobējot tās darbā ar saviem skolēniem. Projekta nobeiguma posmā dažādu mācību priekšmetu skolotāju un skolēnu jauktas komandas atrisināja reālas dzīves problēmas ar mērķi izveidot jaunas vērtības komercializēšanai. Tas bija formējošs pētījums; tas nozīmē, ka mēs ne tikai analizējām, kā strādā konkrēts pedagoģisks paņēmiens, bet paralēli arī pilnveidojām starpdisciplināro mācību metodoloģiju un materiālus. Projekta rezultātā tapa divas grāmatas –“Uzņēmējspēja un uzņēmība” (RaKa) un “Starpdisciplinārās mācības uzņēmējspējas un uzņēmības veicināšanai” (K_Oganisjanas_monografija_2015_ASEM.pdf). Pateicoties darbam ar projekta pedagogiem un pieredzes apmaiņas pasākumiem, pakāpeniski tika izprastas un aktualizētas viņu profesionālās vajadzības, kā arī izglītojamo mācīšanās izaicinājumi, kas deva virzību maniem turpmākajiem piedāvājumiem pedagogiem pēc projekta nobeiguma. Pašlaik vadu nodarbības, pedagogu profesionālās pilnveides kursus, konsultācijas un problēmu risināšanas aktivitātes Latvijas skolās un novados. Visbiežāk man piedāvā vadīt kursus “Starpdisciplināras mācības 21. gadsimta aktuālo kompetenču veicināšanai”dažādās variācijās ar dažādiem fokusiem un saturu - visu mācību priekšmetu skolotājiem, fiziķiem-matemātiķiem, angļu valodas skolotājiem, sākumskolas un pirmskolas skolotājiem, skolu direktoriem un metodiķiem. Bet ir arī liela interese par kursiem, kuri mērķēti veicināt: motivāciju mācīties, metakognitivitāti, kritisko, kreatīvo, loģisko, analītisko, deduktīvo, induktīvo, proaktīvo, reaktīvo un citus domāšanas veidus, prasmi mācīties, lasīt ar jēgu, risināt problēmas u.c. Šie kursi man bija jāizveido pēc pieprasījumiem no skolām vai novadiem.

Kāpēc Jūs interesēja tieši starpdisciplinaritātes tēma?

Manā promocijas pētījumā tika secināts, ka izglītojamo uzņēmības un uzņēmējspējas veicināšanai jāizveido starpdisciplinārā mācību vide, kurā tiek atrisinātas reālas dzīves problēmas un radītas jaunas vērtības sev un sabiedrībai. Kāpēc starpdisciplinaritāte? Jo reālu dzīves problēmu risināšanai pārsvarā jāintegrē zināšanas no dažādiem mācību priekšmetiem. Reālā dzīve nav mono-disciplināra. To nevar ievietot atsevišķu mācību priekšmetu rāmjos. Tā kā uzņēmējspēja ir viena no mūžizglītības pamatprasmēm un mūsu laikmeta aktuālā kompetence, mani interesēja jautājums par to, vai var mācīt un mācīties citādi, lai kopā ar visiem sasniegumiem, kas ir paredzēti mācību programmās un saturā, veicināt arī uzņēmējspēju un uzņēmību, praktisko kreativitāti, problēmu risināšanas prasmes.

Kādas bija jūsu galvenās atziņas?

Vissvarīgākā atziņa bija šāda: lai veicinātu uzņēmējspēju un uzņēmīgumu, mācību saturs ir maksimāli jātuvina reālās dzīves situācijām un mācību centrā ir jāliek problēmu risināšana. Sākumā jāmācās saskatīt problēmas un formulēt tās. Es piedāvāju izveidot dažāda rakstura problēmu banku. Tikai pēc tam komandai jāizvēlas viena problēma atrisināšanai, analizējot visas problēmas un ņemot vērā savas zināšanas, spējas, prasmes, intereses un vajadzības. Problēmas risināšanas rezultātā tiek izveidots un praksē aprobēts jaunas vērtības prototips.

Ir ļoti svarīgi apzināties, ka dinamiski mainīgajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam pašlaik, nav iespējams sniegt izglītojamajiem universālas zināšanas, kas tiem pietiktu visam mūžam. Mums jāpalīdz viņiem izprast un apgūt principi, kā domāt efektīvi un vadīt savas domāšanas gaitu, kā mācīties jēgpilni, kā sadarboties ar prieku un atvērties citu cilvēku pieredzei ar pateicību, kā nebaidīties no dzīves izaicinājumiem un saskatīt jaunas iespējas tajos un kā izmantot savas zināšanas problēmu risināšanā.

Kā iemācīt starpdisciplināru domāšanu?

Es nevēlētos no starpdisciplinaritātes veidot kultu. Starpdisciplinaritāte ir tikai līdzeklis mācību satura tuvināšanai reālajai dzīvei un problēmu risināšanai, nevis pašmērķis. Mums nevajadzētu par jebkuru cenu strādāt starpdisciplināri, ja konkrētā mācību situācijā nav tādas nepieciešamības. Es atbalstu elastīgu pieeju darbam. Labam profesionālim atkarībā no mācību mērķa un uzdevumiem būtu jāmāk kombinēt tradicionālās, multidisciplinārās, starpdisciplinārās un transdisciplinārās mācības. Protams, vispirms, jāizprot to būtība, īpatnības, atšķirības un potenciāls izglītojamo attīstībā.

Runājot par to, kā var attīstīt starpdisciplināru domāšanu, jāsaka, ka vispirms jāattīsta spēja vērot un koncentrēt savu uzmanību uz to, ko mēs darām šajā brīdī; domāt daudzpusīgi un ar sava prāta spēju šķērsot formālās robežas starp mācību priekšmetiem; saskatīt saistības starp lietām un parādībām, kuras no pirmā acu skatiena šķiet nesaistītas; domāt holistiski un redzēt dzīves kopainu; integrēt zināšanas no dažādiem mācību priekšmetiem un attiecīgi izmantot tās.

Tāpēc, lai domātu un strādātu starpdisciplināri, vispirms jāmāk domāt, kā arī jābūt ļoti labām disciplinārajām pamatzināšanām.

Kā Jūs saskatāt starpdisciplināru nodarbību idejas?

Starpdisciplinārus uzdevumus dabiskā veidā piedāvā pati dzīve. Speciālas mākslīgas kombinācijas nav nepieciešamas. Mazs, klasisks uzdevuma piemērs - mēs apēdam vienu kūkas gabaliņu un vēlamies aprēķināt, cik reizes mums būs jāpaceļ hanteles, lai sadedzinātu visas ar kūku uzņemtās kalorijas. Ja mēs mēģināsim atrisināt šo uzdevumu mehāniski ar fizikas palīdzību, ignorējot bioloģiskus, ķīmiskus, fizioloģiskus un citus procesus, kas notiek cilvēka organismā kaloriju dedzināšanas gaitā, iegūsim nepareizu atbildi – fantastiski lielu hanteļu pacelšanas skaitu, kas varētu ilgt pat 150 stundas. Reālās dzīves situācijās ar viena tradicionāla mācību priekšmeta formulām mēs varētu netikt galā.

Starpdisciplinārās nodarbības varētu būt ļoti dažādas, sākot no mikro-uzdevumiem, kuru risināšanā jāintegrē zināšanas no diviem vai vairākiem mācību priekšmetiem, un beidzot ar mega starpdisciplināriem projektiem un pētījumiem. Esmu izstrādājusi 11 modeļus, ar kuru palīdzību, pirmkārt, var apzināties, ka ir pienācis laiks strādāt starpdisciplināri. Otrkārt, šie modeļi piedāvā noteiktu loģiku, pēc kuras paši skolotāji varēs izstrādāt savas starpdisciplinārās nodarbības. Skolotāju, skolu direktoru un direktoru vietnieku kursos pagaidām esmu strādājusi ar sešiem modeļiem. Visus modeļus ar daudziem piemēriem analizēšu grāmatā, kuru plānoju uzrakstīt šogad.

Pastāstiet vairāk par topošo grāmatu!

Grāmatā tiks analizēti modeļi, ar kuru palīdzību var izveidot starpdisciplināras nodarbības 21. gadsimta kompetenču veicināšanai, piedāvājot daudzus piemērus teorētisko domu ilustrēšanai un izpratnes izveidošanai. Piemēri tiks sistematizēti sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai atsevišķi. Plānoju uzrakstīt šo grāmatu citādāk, nekā parasti. Domāju, ka, rakstot grāmatas, ir pienācis laiks balstīties lasītāju vajadzībās un interesēs. Pedagogi paši var piedāvāt man tēmas, problēmas un uzdot jautājumus, par kuriem viņi gribētu lasīt šajā grāmatā. Tā ir sava veida sociālā inovācija; tās raksturīgais elements ir sabiedrības aktīva piedalīšanās problēmu identificēšanā un problēmu risināšanas izstrādē. Es būšu ļoti pateicīga saviem kolēģiem - pedagogiem, ja viņi uzrakstīs man un izteiks savas vēlmes attiecībā uz to, kas visvairāk viņus interesē vai traucē tiem jautājumos par starpdisciplinārajām mācībām, domāšanas un aktuālo kompetenču veicināšanas iespējām. Mana kontaktinformācija: karine.oganisjana@rtu.lv vai karine.oganisjana@apollo.lv. Liels paldies arī Jums, Agnese, par interesi par manu darbu!

Materiālu sagatavoja Agnese Zarāne
24.05.2019.