Eiropas Prasmju programma ir klāt
2020. gada 1. jūlijā Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Programmā ir izvirzīti ambiciozi mērķi kvalifikācijas paaugstināšanai (esošo prasmju uzlabošanai) un pārkvalifikācijai (jaunu prasmju apguvei), kas jāsasniedz nākamo piecu gadu laikā. Programmā iekļautie 12 rīcības virzieni ir vērsti uz prasmju apguvi darba tirgum, sadarbojoties uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai kopīgi virzītu un pārvarētu darba tirgus un ekonomikas pārmaiņas.
Programmas mērķis ir arī vairāk iesaistīt cilvēkus mūžizglītības aktivitātēs, ieguldot investīcijās, cilvēkresursos ne tikai ES budžetu, bet arī sekmējot publisko un privāto partnerību ieguldījumiem mūžizglītībā.
Prasmju programmā liels uzsvars tiek likts uz digitālo prasmju apguvi, turklāt pandēmija vēl vairāk ir izgaismojusi zemo digitālo prasmju radītos šķēršļus pārmaiņu pārvarēšanā. Nav noslēpums, ka Latvijā pieaugušo īpatsvars, kuriem ir zemas digitālās prasmes (42% no visiem iedzīvotājiem) ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES dalībvalstīm, augstāks rādītājs ir tikai Rumānijai (43%). Vidēji ES šis rādītājs ir 29%. Līdz ar to Latvijai Prasmju programma ir īpaši nozīmīga, arī gaidāmo investīciju un iespēju kontekstā.
Taču Prasmju programma pamatā runā par atbilstošo prasmju apguvi darba tirgus vajadzībām, lai varētu “strādāt efektīvāk un izmantot jauno tehnoloģiju radītās priekšrocības, tas novērsīs galvenos šķēršļus investīcijām, novērsīs darba tirgus neatbilstības un būs pamats izpētei un attīstībai, kā arī inovācijām uzņēmējdarbībā”. Runājot par prasmju apguvi, bieži vien tiek lietots termins “prasmju atbilstība darba tirgus vajadzībām", taču gandrīz neviens nerunā par citiem iemesliem, kas var izraisīt un izraisa prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām – darbinieku nepietiekama novērtēšana, atalgojums līmenis, darba apstākļi utt.
Runājot par mērķiem, tad pašlaik mazāk nekā divi no pieciem pieaugušajiem izglītojas katru gadu (šeit ir domātas jebkādas aktivitātes – augstākas izglītības programmas, neformālās izglītības programmas, semināri, konferences utt.). Latvijā šis rādītājs ir nedaudz labāks nekā vidēji ES – 45,7% no pieaugušajiem jeb nedaudz vairāk nekā divi no pieciem pieaugušajiem katru gadu piedalās izglītības aktivitātēs.
12 rīcības virzieni
Prasmju programmā ir definēti 12 rīcības virzieni, tostarp viens no rīcības virzieniem paredz veicināt sociālo partneru iesaisti darba tirgus prognozēšanā un mācību vajadzību noteikšanā. Programmas pirmais rīcības virziens ir Prasmju Pakts, kas ietvers galvenos prasmju uzlabošanas un pārkvalifikācijas principus. Tā mērķis ir veicināt publisko un privāto partnerību ne tikai liela mēroga pasākumu īstenošanā, bet arī tādu pasākumu realizēšanā, kas iesaista mazos un vidējos uzņēmumus. Būtisks uzdevums būs arī padarīt ērtāku piekļuvi informācijai par ES finansējuma instrumentiem, vienlaicīgi turpinot jau iepriekš aizsāktās labās idejas (piemēram, nozaru sadarbības plānu izstrāde prasmju attīstībai). Prasmju Paktu ir plānots parakstīt š.g. (2020. gada) novembrī Vācijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
Otrs rīcības virziens ir stiprināt prasmju inteliģenci, kas ietver arī pastāvīga tiešsaistes rīka/platformas izveidi, kurā tiktu publicēta pati aktuālākā informācija jeb “reālie dati”. Rīcības virziena mērķis ir veicināt tādu aktivitāšu īstenošanu, kuras ļautu identificēt prasmju iztrūkumu pēc iespējas ātrāk un savlaicīgi uzsākt nepieciešamās darbības.
Profesionālās izglītības ilgtspējīgai konkurētspējai
Vienlaicīgi ar Prasmju programmas izsludināšanu Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumiem par profesionālo izglītību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, kur viens no mērķiem ir veicināt darba vidē balstītu mācību pieejamību un profesionālās izglītības audzēkņu nodarbinātību. Ņemot vērā, ka augstākā izglītība ir viens stūrakmeņiem, lai nodrošinātu studentus ar darba tirgum nepieciešamajām prasmēm, liels uzsvars prasmju programmā tiek likts uz sadarbības starp augstskolām veicināšanu un zinātniekiem nepieciešamo prasmju attīstīšanu.
Ievērojot kopējās Eiropas Komisijas stratēģiskās programmas 2019. – 2024. gadam prioritātes, prasmju programmā viens no rīcības virzieniem ir vērsts uz prasmju attīstīšanu pārējai uz zaļo ekonomiku, piemēram, atbastot tādu zaļo prasmju attīstību, kuras ir būtiskas darba tirgum, kā arī veicinot īsā cikla intensīvas IT mācības, turklāt ar sabalansētu visu dzimumu dalību mācībās.
Dzimumu balansa ievērošana būs svarīga arī rīcības virziena īstenošanā, kurš vērsts uz zināšanu apguvi zinātnes, tehnoloģiju, inženiertehnisko un matemātikas (STEM) nozarēs. Tas ietver arī aktivitātes, kuras vērstas ne tikai uz studentiem, bet arī pasniedzējiem. Eiropas Komisija atbalstīs arī uzņēmējdarbības un transversālo prasmju attīstību (piemēram, transversālo prasmju apstiprināšanas rīku izstrāde), jo tādas prasmes kā komandas darbs, kritiskā domāšana un kreatīva problēmu risināšana kļūs arvien aktuālākas. COVID-19 pandēmija ir iezīmējusi tādu prasmju nepieciešamību, kuras ir būtiskas tieši sadzīvē, piemēram, noturība, veselības informācijas pratība utt. Šādas prasmes būs svarīgas arī nākotnē, noteikta loma šādu prasmju apguvē ir arī bibliotēkām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām u.c.
Jaunas iniciatīvas
Prasmju programmā ir iekļautas vairākas jaunas iniciatīvas – viena no tām ir individuālo mācību kontu iniciatīva. Tas nozīmē, ka katram ir noteikts mācību konts ar konkrētu stundu vai dienu skaitu gadā, kuras strādājošais var izmantot mācību vajadzībām. Turklāt dienu skaits tiek uzkrāts un “seko līdzi” strādājošajam arī tad, ja strādājošais maina darbu. Kā tiek finansēti šādi konti? Šāda sistēma jau darbojas Francijā, un pamatā konti tiek finansēti no darba devēju iemaksām uz sociālo partneru vienošanās (darba devēju un arodbiedrību) pamata. Jauna iniciatīva ir arī mikroapliecinājumu sistēmas ieviešana. Ideja paredz sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm, t.sk. sociālajiem partneriem, izstrādāt Eiropas standartus, kuri noteiktu minimālās kvalitātes un caurskatāmības prasības, iekļaujot mikroapliecinājumus arī nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūras. Mikroapliecinājumi kalpotu arī kā sava veida pierādījums par apgūtajām prasmēm un to atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem, kuras tālāk var uzkrāt Europass platformā un veidot savu portfolio.
Viens no Prasmju programmas rīcības virzieniem jau ir izpildīts, proti, ir publiskota jaunā platforma Europass, kurā ir pieejamas norādes par CV sagatavošanu, īpaša informācija par darbavietām un mācību iespējām, kā arī padomi par prasmju tendencēm. Platformā saturs ir pieejams 29 valodās. Līdz ar to katrs platformā Europass var izveidot savu profilu, apkopot informāciju par prasmēm un zināšanām, uzglabāt izglītības dokumentus, t.sk. mikroapliecinājumus.
Augsti mērķi – 50 % no visiem pieaugušajiem jāturpina mācības ik gadu
Prasmju programma izvirza ambiciozus mērķus – jau 2025. gadā 50% no visiem pieaugušajiem jāpiedalās izglītības aktivitātēs katru gadu, savukārt attiecībā uz zemu kvalificētajiem strādājošajiem tie būtu 30%, kas katru gadu iesaistītos izglītības aktivitātēs. Latvijai lielāks izaicinājums būtu tieši digitālo prasmju uzlabošana, jo šeit ir jāsasniedz 70% - tik daudz pieaugušajiem jābūt vismaz pamata digitālajām prasmēm (2019. gadā 45% no Latvijas pieaugušajiem vecumā 25 – 64 gadi bija pamata digitālās prasmes, vidēji ES tie bija 58%). Eiropas Komisija atbalstīs arī citas iniciatīvas pieaugušo izglītībā, lai veicinātu pēc iespējas lielāku pieaugušo iesaisti izglītībā – studiju aizdevumi, granti utt.
Taču arodbiedrības atgādina, ka katrai dalībvalstij ir jādefinē efektīvas prasmju apguves un pārkvalifikācijas stratēģijas atbilstoši nacionālajai izglītības politikai, kuras atbalsta strādājošos un bezdarbniekus ar kvalitatīvu un iekļaujošu prasmju apguvi un virzību. Kaut arī prasmju programmā galvenais akcents tiek vērsts uz darba tirgū noderīgām prasmēm, sociālās prasmes un to apguve ir vienlīdz svarīgas.
Materiālu sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
