Individuālie mācību konti. Soli tuvāk.

Vēl aizejošā gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja priekšlikumu Padomes rekomendācijām par individuālajiem mācību kontiem. Jāatgādina, ka individuālo mācību kontu izveide un īstenošana ir viena no esošās Eiropas Komisijas iniciatīvām, kura tika iekļauta nodarbinātības un sociālo lietu komisāra Nikolā Šmita paziņojumā Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai. Individuālie mācību konti tiek skatīti kā viens no instrumentiem, lai mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām un veicinātu pieaugušo iesaisti mācībās.

Kā norāda Eiropas Komisija savā paziņojumā, šobrīd tikai 1 no 10 pieaugušajiem piedalījušies mācībās pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas veikšanas brīža un mazāk nekā puse no pieaugušajiem ir piedalījušies formālajā vai neformālajā pēdējo 12 mēnešu laikā no aptaujas veikšanas brīža. Turklāt ne vienmēr tie, kuri piedalās mācībās, ir tie, kuriem būtu vislielākā nepieciešamība piedalīties mūžizglītības aktivitātēs, piemēram, pastāvīgi nodarbinātie biežāk piedalās mācības nekā pārējie pieaugušie (45% pret 29%).

Papildu tam pieaug prasmju neatbilstība darba tirgū. Tā, piemēram, Eiropas Investīciju bankas veiktajā pētījumā to darba devēju īpatsvars, kuri nevar atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm ir pieaudzis no 66% 2016. gadā līdz 76% 2019. gadā (ar nelielu samazinājumu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā – 73%), savukārt 70% no uzņēmējiem ziņo par darbiniekiem ar neatbilstošām digitālajām prasmēm, kas savukārt kavē investīciju ieplūšanu, it sevišķi tas attiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir mazākas priekšrocības salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Darbinieki lielajos uzņēmumos biežāk piedalās mācībās nekā mazos un vidējos uzņēmumos (55% un 42%), mikrouzņēmumos darbinieku iesaiste mācībās ir vēl mazāka (36%).

Par pieaugušo iesaisti mācībās nepieciešamību reflektē vairāki ne mazāk būtiski politikas dokumenti. Tā, piemēram, Eiropas Sociālo tiesību pīlārs ir pieņēmis ļoti ambiciozu mērķi – 2030. gadā 60% no visiem strādājošajiem ES jāpiedalās mācībās katru gadu. Tai pat laikā pieaugušo izglītību atbalsta vairāki Eiropas Sociālo tiesību pīlārā iekļautie priekšlikumi, piemēram, Padomes rekomendācijas par mikro apliecinājumiem vai Prasmju pakts. Ambiciozus mērķus ir izvirzījuši arī citi politikas dokumenti, t.sk. saistībā ar ES Zaļo kursu vai Atveseļošanās un noturības mehānismu.      

Individuālo mācību kontu sākotnējais Ietekmes novērtējums ir izgaismojis divas pamatproblēmas: pirmkārt, pieaugušie saņem nepietiekamu finansējumu, t.sk. tas attiecas arī uz tādiem šķēršļiem kā laiks mācībām, otra problēma ir saistīta ar nepietiekamu strādājošo motivāciju mācīties.

Eiropas Komisija gan norāda, ka mērķis iesaistīt 60% pieaugušo var izrādīties nesasniedzams, tāpēc sagaidāms, ka reālāks plāns ir iesaistīt mācībās 49% pieaugušo 2030. gadā. Latvijā, skatoties 12 mēnešu nogrieznī, rādītāji jau šobrīd ir labāki nekā vidēji ES – 47,5%, iekams vidēji ES tie bija 43,7% 2016.gadā (pēdējais pieejamais pētījums 2016.g.).

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz:

  • atbalstīt visu vecumu pieaugušo piekļuvi mācībām, t.sk. profesionālajām mācībām neatkarīgi no nodarbinātības veida un statusa;
  • palielināt indivīdu iniciatīvas un motivāciju mācīties.

Lai to panāktu, ir plānots ieviest individuālos mācību kontus (IAK) ar lielāku ietekmi nekā, piemēram, Rekomendācijas par prasmju pilnveides ceļiem, jo Rekomendācijas ir fokusētas uz šaurāku mērķa grupu, t.i., pieaugušajiem ar zemām prasmēm, kur pretī IAK ir mērķēti uz visiem pieaugušajiem.

Eiropas Komisijas priekšlikums balstās uz vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, subsidiaritāte, tas nozīmē, ka katra ES dalībvalsts var pašas noteikt prioritārās mērķa grupas, finansējuma avotus, izglītības līmeni, attiecināmos mācību piedāvājumus utt. Izvirzītās aktivitātes ir proporcionālas izvirzītajiem mērķiem, ņemot vērā kopējos ES izvirzītos ambiciozos mērķus. Dalībvalsts kompetence ir instrumentu izvēle, kā sasniegt mērķus.

Eiropas Komisija veica ietekmes novērtējumu par IAK potenciālo ieviešanu. Politikas nosacījumu izvēle aptvēra tādus jautājumus jeb kritērijus kā mācību veids (mācību kuponi vai personificēti konti), mērķa grupas lielums un indivīda tiesības izvēlēties apmācību iespējas, ņemot vērā, ka IAK mērķis ir nodrošināt visus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus ar mācību tiesībām personificētu kontu veidā. Mācību finansiālais novērtējums atbilst katra indivīda vajadzībām un atļauj katram indivīdam brīvi izvēlēties starp izglītotājiem, kuri ir atzīti un novērtēti ar atbilstošo dokumentāciju no valsts puses, lai tie varētu sniegt pakalpojums.

Viedokļi bija dažādi attiecībā uz mācību “piegādes” veidu (mācību kuponi vai personificēti konti), mērķa grupas lielumu un katra indivīda tiesībām izvēlēties mācību iespējas. Piedāvātais risinājums ir nodrošināt mācību iespējām personificētu kontu veidā, savukārt vērtība būtu atkarīga no katra indivīda vajadzībām un ar iespēju katram pašam brīvi izvēlēties mācību aktivitātes. Ietekmes novērtējums paredz, ka pie iepriekš minētajiem nosacījumiem dalība mācībās varētu sasniegt 60%. Sagaidāms, ka palielinātos strādājošo darba samaksa, darba ražīgums un atbilstoši arī IKP. Savukārt ikgadējās izmaksas veidotu 17,6 līdz 24,5 miljardiem euro. Neskatoties uz izmaksām, ieguvēji būtu visi – strādājošie, uzņēmumi, nacionālais valsts budžets.

Eiropas Prasmju darba kārtība (pieņemta 2020. gada jūlijā) rekomendāciju kontekstā norāda uz nepieciešamību pēc prasmju revolūcijas, lai kopīgā ceļā ar ekoloģiskajiem izaicinājumiem un digitālo transformāciju veidotu nosacījumus ātrai un taisnīgai atlabšanai. Rekomendācijas varētu būt arī risinājums digitālajiem izaicinājumiem Proti, Eiropas Digitālajā stratēģijā ir noteikts, ka 2030. gadā vismaz 80% no ES iedzīvotājiem būtu jābūt pamata digitālajām prasmēm. Latvijā 2019. gadā zemas digitālās prasmes bija 42% no visiem iedzīvotājiem. Līdz ar to Latvijai tas varētu būt liels izaicinājums sasniegt 80%.

Rekomendāciju projektā ir norādīts, ka atbilstošām izglītības tiesībām jābūt definētām nacionālajā līmenī atbilstoši cilvēku mācību vajadzībām, tā, piemēram, atļaujot 30 stundas mācību aktivitātēm katram indivīdam un palielinot līdz 50 stundām tiem, kuriem visvairāk tas ir nepieciešams. Attiecīgi finansējums tiktu veidots atbilstoši vajadzībām, lai sasniegtu maksimālo efektu. Individuālajiem apmācību kontiem jāļauj cilvēkiem uzkrāt un izmantot ilgākā laika posmā. Tas dotu iespēju izvēlēties garākas apmācības vai izmantot apmācību iespējas ekonomiskās lejupslīdes laikā, kā arī uzkrāt dārgākām mācībām. Katrs indivīds pats būtu atbildīgs par sava mācību konta pārvaldīšanu. Sistēmai būtu jābūt tādai, lai savu mācību kontu varētu izmantot ari ārvalstīs. Rekomendāciju projektā ir uzsvērts atbalsts karjeras plānošanai un zināšanu atzīšanas pasākumiem. 

Rekomendācijas atbalsta apmaksātu mācību laiku. Tas saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas Apmaksāta izglītības atvaļinājuma konvenciju (ratificējušas 12 ES dalībvalstis) ļautu darbiniekam saglabāt darba samaksu mācību laikā vai nodrošināt aizvietojošu ienākumu, ja mācības ilgst no dažām dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Rekomendāciju projekts piedāvā šos jautājumus risināt kopīgi ar sociālajiem parteriem. Lai sasniegtu plašāku publicitāti un informācijas izplatīšanu, rekomendācijā uzsvērta arī sadarbība ar sociālajiem partneriem.

Visticamāk, ka atslēgas vārds attiecībā uz IAK ir finansējums un tā avots. Viens no tā risinājumiem ir publiskā / privātā partnerība, ja finansējumu nodrošinātu valsts un darba devēji. Taču kā finansējuma avoti varētu būt arī ES fondi, kā arī Atjaunošanas un noturības mehānisma pieejamais finansējums.

Eiropas Komisijas priekšlikums par individuālajiem mācību kontiem ir pieejams šeit:

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&furtherNews=yes&newsId=10118

 

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos