Mikroapliecinājumi. Soli tuvāk.

Vēl aizejošā gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja priekšlikumu Padomes rekomendācijām par mikroapliecinājumiem. Priekšlikums sākas ar atsauci uz Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas citātu, ka: “ir nepieciešams samazināt barjeras izglītībā un uzlabot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai”, tādā veidā arī atsaucoties uz Eiropas Sociālo tiesību pīlāru par iekļaujošu un kvalitatīvu mūžizglītību. Attiecīgi rīkojās Eiropas Komisija, lai cilvēki varētu ātri adaptēties un uzlabot savas prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām, un nāca klajā ar iniciatīvu par mikroapliecinājumiem. Atbilstoši iniciatīva kopā ar priekšlikumu par individuālajiem mācību kontiem ir iekļauta EK darba programmā 2021. gadam, tostarp nosakot, ka mikroapliecinājumu ieviešanas termiņš ir 2025. gads.

Kaut arī nav pieejama vienota mikroapliecinājumu definīcija un trūkst noteiktu standartu, mikroapliecinājumi var tikt izmantoti kā daļa no politikas, kā veidot iekļaujošu politiku un veicināt iedzīvotāju piekļuvi mācībām un karjeras veidošanai.

Priekšlikuma mērķis nav tikai iedrošināt cilvēkus apgūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus vajadzībām, bet arī veicināt elastīgāku mācīšanos mūža garumā ar vairāk personalizētu pieeju karjeras veidošanai. Attiecīgi Padomes rekomendācijas aicinātu katrā nav dalībvalstīm iedibināt mikroapliecinājumu ekosistēmu un nodrošināt mikroapliecinājumu pieejamību kā atbalstu mūžizglītībai un nodarbinātības veicināšanai. Vienlaicīgi Eiropas Komisija aicina neveidot jaunas sistēmas, bet gan pēc iespējas vairāk izmantot jau esošos instrumentus, lai izveidotu mikroapliecinājumus. Tiem arī nevajadzētu aizvietot jau esošo nacionālo praksi vai procesus, bet gan drīzāk atbalstīt un papildināt esošo lietu kārtību. 

Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns (apstiprināts 2021. gada martā) paredz izveidot mikroapliecinājumus, kas vienlaicīgi palīdzētu sasniegt izvirzīto mērķi 2030. gadā – 60% no visiem pieaugušajiem piedalās mācībās katru gadu. Jāatgādina, ka šis ir viens no Eiropas Savienības (ES) trim mērķiem, kurus izvirzīja un apstiprināja ES līderi Sociālajā Samitā Porto deklarācijā 2021. gada 8. maijā un sekojoši Eiropas Padomes secinājumos 2021. gada 25. jūnijā.

Lai īstenotu priekšlikumu par mikroapliecinājumiem, dalībvalstis tiek aicinātas ievērot subsidiaritāti un proporcionalitāti atbilstoši katras dalībvalsts praksei un nacionālo valstu dažādībai kā instrumentu šajā gadījumā Padomes rekomendāciju piemērošanai. EK priekšlikums par mikroapliecinājumiem tika vienlaicīgi publicēts kopā ar paziņojumu par individuālajiem mācību kontiem.  

Mikroapliecinājumu ieviešana neparedz jaunu sistēmu radīšanu, drīzāk izmantot jau esošos instrumentus, lai padarītu izglītību pieejamāku visiem. Tai pat laikā mikroapliecinājumi pats par sevi ir jauns instruments. Konsultāciju laikā ar galvenajām iesaistītajām pusēm izvirzījās vairāki jautājumi, uz kuriem nav skaidras atbildes, proti, mikroapliecinājumu definīcija, kvalitātes nodrošināšana un elastīgums, kā arī mikroapliecinājumu loma. EK priekšlikums kliedē bažas un atbild uz visiem jautājumiem, proti, galvenās iesaistītās puses apstiprina, ka vienota pieeja mikroapliecinājumiem ir viena no galvenajām ES prioritātēm.

Rekomendācijās ir uzsvērts, ka būtiska ir mūžizglītības kultūra, lai ikvienam būtu nepieciešamās prasmes gan darbā, gan sabiedrībā, gan personīgās dzīves izaugsmē. Turklāt elastīga pieeja un īsākas mācīšanās vienības ļauj ātrāk piemēroties izmaiņām darba tirgū. Mikroapliecinājumi neaizvieto profesionālās kvalifikācijas. Lai arī pieaug mikroapliecinājumu īstenošana vairākās valstīs, nav pieejama vai izstrādāta vienota definīcija.

Mikroapliecinājumi var palīdzēt arī sasniegt nodarbinātības līmeni vismaz 78% 2030. gadā (vidēji ES šis rādītājs bija 67,7% 2020. gadā, Latvijā 71,6%). Jaunajā prasmju darba kārtībā, kura tika apstiprināta 2020. gadā, starp 12 jaunajiem pasākumiem ir arī mikroapliecinājumu ieviešana. Jaunā prasmju darba kārtība ietver arī priekšlikumu par individuālajiem mācību kontiem, tādā veidā mikroapliecinājumi un individuālie mācību konti papildina viens otru, jo pirmais vairāk ir satura jautājums, savukārt otrs ir sistēma kā pēc iespējas efektīvāk pielietot piedāvāto saturu.

Priekšlikumā ir atsauce uz Padomes secinājumiem par augstākās izglītības iestādēm, kur minēts, ka: “mikroapliecinājumi var paplašināt mācību iespējas tiem, kuri ierasti nemācās, reaģēt uz jaunajām prasmēm darba tirgū, padarīt mācīšanās pieredzi elastīgāku, īstenojot modulāro pieeju, veicināt piekļuvi augstākajai izglītībai neatkarīgi no iepriekšējās izglītības pieredzes, veicināt pārkvalifikācijas iespējas, uzlabot izglītības kvalitāti”.[1] Nelielās mācību vienības jeb mikroapliecinājumi var palīdzēt attīstīt kultūras, profesionālās, transversālās prasmes un kompetences jebkura dzīves posmā (EK priekšlikums). Mikroaplieicinājumi var tikt izmantoti arī kā veids, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un nodrošinātu pāreju no mācībām skolas vidē uz mācībām darba vidē. Tas pats attiecas uz tiem, kuri ir visneaizsargātākie darba tirgū – platformu darbinieki un pašnodarbinātie. Mikroapliecinājumiem var būt liela nozīme, lai sasniegtu digitālos mērķus (ES iniciatīva “Digitālais kompass 2030”, arī “Eiropas Zaļais kurss”). Katrā ziņā mikroapliecinājumi var būt daļa (tai jābūt) no profesionālās kvalifikācijas Nozaru kvalifikāciju struktūrā (NKS).  

Rekomendācijās ir uzsvērta arī sociālā dialoga loma, t.i., sociālajam dialogam jāiekļauj organizācijas, kas pārstāv gan privāto, gan publisko sektoru, mazos un vidējos uzņēmumus, vadošos darbiniekus. 

Saskaņā ar rekomendācijām mikroapliecinājumi nozīmē “daļu no zināšanām, kuras izglītojamais ir apguvis pēc neliela apjoma mācībām”. Iegūtās zināšanas var palikt kā viena vienība vai arī daļa no apvienotas jeb kombinētas lielākas apliecinājumu grupas. Mikroapliecinājumiem jābūt tādām pašām kvalitātes prasībām kā pārējiem izglītības veidiem.

Rekomendācijas paredz, ka dalībvalstīm ir jāapstiprina mikoapliecinājumu definīcija, iekļaujot vairākus rekomendācijās noteiktos standartus un prasības (piemēram, līmenis atbilstoši NKS, kvalitātes nodrošināšana utt.), dalībvalstīm būtu arī jāveicina mikroapliecinājumu ieviešana. Tā, piemēram, dalībvalstīm būtu jānodrošina finansējums, lai izveidotu un nodrošinātu mācību programmas – mikroapliecinājumus – , tai pat laikā ievērojot institucionālo autonomiju attiecībā uz dažādību un kreativitāti.  Dalībvalstīm jāveicina arī mikroapliecinājumu izstrāde, iesaistot darba devējus un darba ņēmējus, izmantojot sociālo dialogu. Jānorāda, ka rekomendācijas izvirza salīdzinoši daudz prasību jeb priekšlikumu, kuri būtu jāievieš līdz ar mikroapliecinājumiem, t.sk. attiecībā uz aktīvās nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, piemēram, uzlabojot kvalifikāciju ar tām prasmēm, pēc kurām ir vislielākais pieprasījums darba tirgū vai, piemēram, pielāgojot un izmantojot mikroapliecinājumus Jauniešu garantijas ietvaros vai arī pielietojot mikroapliecinājumus, lai uzlabotu prasmes vai pārkvalificētos noteiktās profesijās (piemēram, tas attiecas uz konkrētu sertifikāciju / licencēm, obligātajām mācībām utt.). Dalībvalstis var izmantot dažādus finanšu instrumentus, lai ieviestu mikroapliecinājumus (piemēram, Atveseļošanās un noturības mehānismā pieejamo finansējumu). Rekomendāciju projektā dalībvalstis un ieinteresēto pušu pārstāvji tiek aicināti sadarboties, t.sk. tiek atbalstīti projekti starp sociālajiem partneriem, ieviešot mikroapliecinājumus, lai prasmes atbilstu Eiropas, nacionālajām un starpnozaru vajadzībām. 

Eiropas Komisijas priekšlikums par mikro apliecinājumiem ir pieejams šeit:

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&furtherNews=yes&newsId=10118

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos