Samazinās Eiropas prasmju indekss – vai COVID-19 pandēmijas ietekme?

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir publicējis Eiropas prasmju indeksu, kurš mēra Eiropas valstu prasmju sistēmu darbību. Pareizāk sakot, Eiropas prasmju indekss mēra valstu prasmju darbību kā distanci jeb attālumu līdz ideālajam sniegumam. Ideālais sniegums šajā gadījumā nozīmē kādas valsts augstākais sniegums pēdējo 7 gadu laikā. Ideālais sniegums jeb augstākais punkts tiek mērīts 100 punktu skalā kā augstākais un tad attiecīgi seko katras valsts sniegums.  Eiropas prasmju indekss sastāv no trīs pīlāriem – prasmju attīstība, veicināšana un atbilstība. Pamatā ir 15 individuāli indikatori no dažādām datu bāzēm, kurus ir apkopojis un analizējis CEDEFOP. Tā, piemēram, ja vērtējums ir 60%, tas nozīmē, ka potenciāls uzlabot sniegumu ir 40%.

Prasmju attīstība atspoguļo izglītības pasākumus jeb aktivitātes katrā no valstīm un sasniegtos rezultātus attiecībā uz prasmju attīstību noteiktā laika periodā. Tiek analizēti vairāki rādītāji, t.sk., skolēnu rezultāti lasīšanā un matemātikā, profesionālās izglītības audzēkņi un to īpatsvars no kopējā jauniešu skaita izglītības sistēmā, nesen apgūtās zināšanas jeb pēdējie apmeklētie kursi, digitālās prasmes u.c.

Prasmju veicināšana ietver indikatorus pārejai no izglītības uz darba tirgu, t.sk. nodarbinātības rādītāji noteiktām iedzīvotāju grupām, mācības agri pametušo īpatsvars, nesen mācības pabeigušo nodarbinātība u.c.

Prasmju atbilstība atspoguļo, cik lielā mērā tiek pielietotas iegūtās prasmes darba tirgū un kuras prasmes visefektīvāk sasniedz darba tirgus vajadzības, t.sk., tiek analizēti tādi faktori kā ilgstošais bezdarbs, pārāk augsta kvalifikācija, zemu atalgoto ar augstāko izglītību īpatsvars u.c.

Eiropas prasmju indekss Latvijas gadījumā ir 53%, tas nozīmē, ka potenciāls uzlabot sniegumu ir 47% līdz ideālajam sniegumam. Salīdzinājumā ar citām valstīm tas ir vērtējams kā labs rezultāts. Labākais sniegums ir Čehijai ar 70 punktiem (vidējais no visiem indikatoriem un valstīm). Tam seko Somija ar 67 punktiem. Trešo vietu dala Dānija ar Igauniju ar 63 punktiem. Savukārt vissliktākais vērtējums ir Itālijai – tikai 15 punkti. Spānijai ar 19 punktiem ir otrs sliktākais vērtējums. Lietuvas sniegums ir tuvu Latvijas sniegumam – 52 punkti no maksimālajiem 100 punktiem.

Prasmju attīstība

Avots: CEDEFOP, 2022 European Skills Index

Vērtējot katru pīlāru atsevišķi, vislabākais sniegums Latvijai ir prasmju veicināšanā – 63 punkti, vissliktākais – prasmju attīstībā un atbilstībā – katrā no tām 50 punkti. Prasmju attīstībā vislabākais rezultāts ir Somijai – 83 punkti, būtiski attālinoties no otrās vietas - Igaunijas ar 68 punktiem. Vissliktākais rezultāts prasmju attīstībā ir Kiprai (26 punkti), kā arī Rumānijai un Bulgārijai – attiecīgi 29 un 33 punkti.  Lietuvas sniegums prasmju attīstībai ir gandrīz tāds pats kā Latvijai – 49,4 punkti. Tuvu Igaunijas sniegumam vērtējuma tabulā ierindojas tādas valstis kā Šveice (67 punkti) un Dānija (66 punkti).

Prasmju veicināšana

Avots: CEDEFOP, 2022 European Skills Index

Prasmju veicināšanā vislabākais rezultāts ir Šveicei – 84 punkti, nākamā ir Nīderlande ar 73 punktiem. Prasmju aktivizēšanā Somijai ir tikai 58 punkti, tas ir sliktāks rezultāts nekā Latvijai (63 punkti). Lietuvai ir tāds pats rezultāts kā Latvijai, kas ir labāks nekā Igaunijai – 58 punkti. Vissliktākais rezultāts ir Itālijai – tikai 2 punkti, ar būtisku starpību tam seko Bulgārija ar 18 punktiem un Spānija ar 19 punktiem.

Avots: CEDEFOP, 2022 European Skills Index

Prasmju atbilstībā vislabākais rezultāts ir Čehijai – 93 punkti. Būtiski zemāks rezultāts ir Maltai – 75 punkti. Prasmju atbilstībā vissliktākais rezultāts ir Spānijai – 11 punkti, tikpat slikts rezultāts ir arī Grieķijai – tikai 13 punkti. Lietuvai ir tāds pats rezultāts kā Latvijai – 50 punkti. Savukārt Igaunijai ir 61 punkti. Somijai ir nedaudz labāks rezultāts prasmju atbilstībā nekā prasmju aktivizēšanā – 64 punkti. Tāda pati tendence novērojama arī Itālijas gadījumā, prasmju atbilstībā (11 punkti) ir labāks rezultāts nekā prasmju veicināšanā (2 punkti).

Eiropas prasmju indekss   

Avots: CEDEFOP, 2022 European Skills Index

Salīdzinājumā ar 2020. gada datiem Latvijas kopējais rezultāts ir nedaudz pasliktinājies: no 55 punktiem 2020. gadā līdz 53 punktiem. Rezultāti Latvijas gadījumā ir samazinājušies visās rādītāju grupās, bet vislielākais kritums novērojams tieši prasmju veicināšanā no 67 punktiem 2020. gadā uz 63 punktiem 2022. gadā. Rezultāti ir pasliktinājušies arī Igaunijai no 65 punktiem 2020.gadā uz 63 punktiem 2022. gadā. Taču kopējais vērtējums Igaunijai ir augstāks, kas skaidrojams ar ļoti labu rezultātu attiecībā uz prasmju attīstību. Kopumā rezultāti jeb, pareizāk sakot, tendences nav mainījušās ar atsevišķiem izņēmumiem. Tā, piemēram, 2022. gadā ir samazinājušies rezultāti vairākām valstīm attiecībā uz prasmju attīstību, kas ir ļāvis Igaunijai pakāpties uz 2. vietu prasmju attīstībā. Līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs arī Lietuvai prasmju indekss ir samazinājies no 55 punktiem 2020. gadā līdz 52 punktiem 2022. gadā, un lielākoties tas noticis tieši attiecībā uz prasmju veicināšanu. Rezultāti vēl vairāk ir samazinājušies Itālijai: no 17 punktiem uz 15 punktiem 2022. gadā. Ievērojami sliktāki rezultāti vairākām valstīm ir tieši attiecībā uz prasmju veicināšanu, kas varētu būt skaidrojams ar COVID-19 pandēmijas ietekmi uz nodarbinātības rādītajiem. Kopējais prasmju indekss ir samazinājies vai saglabājies tādā pašā līmenī 19 no 31 valstīm, vairāk nekā pusei nav novērojami uzlabojumi.    

Eiropas prasmju indeksa rezultātus var skatīt šeit:    

https://www.cedefop.europa.eu/lv/tools/european-skills-index

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos