Izglītība kā viens no Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Vai Tu zini, kas ir ilgtspējīgas attīstības mērķi? Pavisam ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, taču jāņem vērā, ka tie ir izstrādāti aptverot visas pasaules valstis, t.sk. jaunattīstības valstis. Tas nozīmē, ka daļa no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (turpmāk – IAM) Latvijā jau ir sasniegti. IAM izstrādāja Apvienoto Nāciju organizācija (turpmāk – ANO) un tos ir apstiprinājušās visas ANO valstis. Kaut arī šķiet, ka esam pietiekami tālu no jaunatīstības valstu izaicinājumiem un mērķiem, vairāki no tiem attiecas arī uz Latviju un ir gana daudz izaicinājumu.

Atskatoties uz pagātni, tad jau tālajā 1992.gada jūnijā Austrumu samitā Riodežaneiro, Brazīlijā vairāk nekā 178 valstis apstiprināja Darba kārtību Nr.21 – aptverošu plānu ilgtspējīgai attīstībai, lai uzlabotu cilvēku dzīves un aizsargātu apkārtējo vidi. 2000.gada septembrī Ņujorkā, apstiprināja tūkstošgades deklarāciju, uz tā bāzes izstrādājot 8 tūkstošgades mērķus, kuri būtu jāsasniedz 2015.gadā, lai mazinātu nabadzību. Tam sekoja Johannesburgas deklarācija par ilgtspējīgu attīstību. Jau 2012.gadā Riodežaneiro ANO konferencē par ilgtspējīgu attīstību pasludināja, ka tiek uzsākts darbs pie ilgtspējīgas sadarbības mērķu definēšanas un jau 2013.gadā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija strādāt pie ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 2015.gadā Ģenerālā asambleja uzsāka sarunu procedūru par mērķiem pēc 2015.gada un jau septembrī ANO Ilgtspējīgas attīstības samitā tika apstiprināta Ilgtspējīgas attīstības darba kārtība 2030.gadam un definēti 17 sasniedzamie ilgtspējīgas attīstības mērķi. Tostarp tika apstiprinātas arī citas rezolūcijas, kā, piemēram, Parīzes vienošanās par klimata pārmaiņām.

Starp tādiem rīcības virzieniem kā ūdens, enerģija, klimats, okeāni, urbanizācija, transports, zinātnes un tehnoloģijas un pārējiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir kvalitatīva izglītība (4.mērķis), kurai ir 10 apakšmērķi. Jāatgādina, ka IAM ir visu ANO valstu attīstības starta pozīcija un vairāki mērķi uz Latviju neattiecas, jo tie jau ir apstiprināti. Izglītības apakšmērķi (Links 1 un links 2)

4.1. Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visas meitenes un zēni iegūst bezmaksas, vienlīdzīgu un kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību, kas ļauj sasniegt atbilstošus un efektīvus mācību rezultātus (viens no diviem indikatoriem – mācības beigušo īpatsvars pamatizglītībā, vidējā izglītībā).
4.2. Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visām meitenēm un zēniem ir pieejami kvalitatīva agrīnās pirmsskolas attīstības un aprūpes pakalpojumi un pirmsskolas izglītība, lai viņus sagatavotu pamatizglītībai.
4.3. Līdz 2030. gadam nodrošināt visām sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgu piekļuvi pieejamai un kvalitatīvai tehniskajai, profesionālajai un terciārajai izglītībai, tostarp universitātes izglītībai (indikators – pieaugušo un jauniešu īpatsvars, kuri ir piedalījušies formālajā un neformālajā izglītībā pēdējo 12 mēnešu laikā dzimumu griezumā).
4.4. Līdz 2030. gadam ievērojami palielināt to jauniešu un pieaugušo skaitu, kuriem ir nodarbinātībai, pienācīgas kvalitātes darba veikšanai un uzņēmējdarbībai piemērotas prasmes — tostarp tehniskās un profesionālās prasmes (indikators: Jauniešu un pieaugušo īpatsvars ar IKT prasmēm, pēc prasmju veidiem).
4.5. Līdz 2030. gadam izskaust dzimumu atšķirības izglītībā un nodrošināt neaizsargātiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, pirmiedzīvotājiem un neaizsargātiem bērniem, vienlīdzīgu piekļuvi visiem izglītības un profesionālās apmācības līmeņiem.
4.6. Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visi jaunieši un ievērojama daļa pieaugušo — gan vīriešu, gan sieviešu — apgūst rakstpratību un rēķinātprasmi.
4.7 Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visi izglītojamie apgūst zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, tostarp izglītojot par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, veicinot miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un radot izpratni par kultūras daudzveidību un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā (pakāpe kā globālās pilsonības izglītība un izglītība par ilgtspējīgu attīstību tiek ietvertas nacionālajā izglītības sistēmā, izglītības saturā, pedagogu izglītībā un skolēnu izvērtēšanā).
4.a Veidot un modernizēt izglītības iestādes, kas ņem vērā bērnu, invalīdu un dzimumu īpašās vajadzības, un nodrošināt visiem drošu, nevardarbīgu un efektīvu mācību vidi.
4.b Līdz 2020. gadam visā pasaulē ievērojami palielināt to stipendiju skaitu, kas pieejamas jaunattīstības valstīm un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, mazo salu jaunattīstības valstīm un Āfrikas valstīm, augstākās izglītības un profesionālās apmācības apguvei informācijas un sakaru tehnoloģiju, tehniskajās, inženiertehniskajās un zinātnes programmās attīstītajās valstīs un citās jaunattīstības valstīs.
4.c Līdz 2030. gadam ievērojami palielināt kvalificētu pedagogu skaitu, cita starpā īstenojot starptautiskus sadarbības pasākumus pedagogu apmācībai jaunattīstības valstīs un jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs.

Latvijā par IAM politikas īstenošanu atbildīgs ir Pārresoru koordinācijas centrs. Visām pasaules valstīm ir jāsniedz ziņojums ANO par IAM ieviešanu, Latvija to paveica 2022.gadā (links). Ziņojuma rakstīšanā bija iesaistītas visas attiecīgās ministrijas, akadēmiskās institūcijas, kā arī sociālie partneri. Lai piedalītos ziņojuma tapšanā sociālie partneri aizpildīja apjomīgas anketas, kuras kalpoja par pamatu kopējā ziņojuma radīšanā. Tā, piemēram, pie ilgtspējīga attīstības mērķa “Kvalitatīva izglītība”, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atsaucās uz Eiropas Sociālā fonda projektu “Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai”, kuru LBAS īsteno kopš 2017.gada aprīļa un tā mērķis ir tieši uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, proti, laika posmā no 2017.gada maija līdz 2019.gada aprīlim LBAS projekta ietvaros izstrādāja 71 profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši darba tirgus vajadzībām, izstrādes darba grupās kā ekspertus iesaistot konkrētās profesijas pārstāvjus. Līdz 2022.gada 4.ceturksnim LBAS bija nodrošinājis un/ vai uzsācis 404 ekspertīzes par simulācijas iekārtām, modulārajām izglītības programmām, profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem un digitālajiem mācību līdzekļiem, izvērtējot iekārtu un nodevumu atbilstību darba tirgus vajadzībām, 2020.gada novembrī tika uzsākts darbs pie 18 profesiju standartu izstrādes atbilstoši 5. Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmenim.

Kārtējais ziņojums tika prezentēts ANO Augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā 2022. gada jūlijā. Ziņojumā par Latviju ir teikts, ka: “Valsts veicinās iespējas ikvienam iegūt kvalitatīvu izglītību – nākotnes ekonomikai un tās izaugsmei atbilstošas zināšanas un prasmes, kas cilvēkam nepieciešamas darbā un citās dzīves jomās.” Ziņojumā ir sniegts novērtējums par sasniegumiem jeb pareizāk sakot informācija par esošo situāciju un panākumiem. Negatīvi ir novērtēts indikators saistībā ar minimālo pamatprasmju apguvi, ir tikai neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem. Otrs negatīvi novērtētais indikators ir jaunu, kvalificētu pedagogu skaita palielināšanās, ir salīdzinoši daudz pedagogu pirmspensijas un pensijas vecumā. Pozitīvi novērtēti šādi indikatori:

• 4.3. Augsts iedzīvotāju, īpaši sieviešu, īpatsvars 30–34 gadu vecumā ar augstāko izglītību.
• 4.4. Samazinās pirms laika skolu pametušo iedzīvotāju īpatsvars 18–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri izvēlas profesionālo vidējo izglītību. Pieaug iedzīvotāju iesaiste mūžizglītībā.
• 4.7. Vērtības, tikumi un caurviju prasmes, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu izpratni bērnos un jauniešos, iekļauti jaunajā mācību saturā.
• 4c. Palielinās to bērnu ar speciālām vajadzībām skaits, kas mācās vispārizglītojošās skolās.
• 4b. Palielinās stipendiju skaits augstākajā izglītībā studējošajiem, jo īpaši jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, pieaug stipendiju apmērs. Latvijas valsts stipendijas ir pieejamas studējošajiem no vairākām jaunattīstības valstīm.

Ziņojumā ir minēti vairāki labās prakses piemēri. Kā vienu no piemēriem var minēt Labbūtības ceļa karte - 2021. gada vasarā visos Latvijas reģionos skolu pašpārvalžu komandas ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem trīs dienu klātienes mācībās apguva zināšanas par psihoemocionālo veselību, vienaudžu atbalsta formām, iniciatīvas attīstīšanu un pārmaiņu vadību un kopā ar skolotājiem izveidoja “Labbūtības ceļa kartes” – plānus pasākumiem savās skolās.

Ziņojumā tiek aprakstīti ne tikai turpmākie soļi jeb konkrētas darbības, bet arī izaicinājumi ar kuriem saskaras Latvija un tādu nav maz. Ar pašu Latvijas ziņojumu ANO var iepazīties šeit: https://pkc.gov.lv/lv/LV-zinojums-ANO .

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos