2023. gads – Eiropas Prasmju gads

Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) prezidente Urzula fon der Leiena 2022.gada 14.septembrī savā uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja 2023.gadu pasludināt par Prasmju gadu, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, pievērstu uzmanību tam, ka jāveic lielāki ieguldījumi profesionālajā izglītībā un kvalifikācijas celšanā, jāsadarbojas ar uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem, lai apzinātu to vajadzības, kas jāsalāgo ar cilvēku vēlmēm. Jāpiesaista Eiropai “pareizās” prasmes, kas palīdzēs uzņēmumiem un veicinās Eiropas izaugsmi. Jāpaātrina un jāatvieglo trešo valstu pilsoņu kvalifikācijas atzīšana un jāpadara Eiropu daudz pievilcīgāku kvalificētam darba spēkam (links)

EK 2022.gada 12.oktobrī nāca klajā ar priekšlikuma projektu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Prasmju gadu 2023.

Priekšlikuma projektā ir identificētas problēmas ar kurām šobrīd saskaras Eiropas Savienība, lai varētu nodrošināt ekonomikas izaugsmi, kā arī zaļo un digitālo pārkārtošanos – kvalificēta un mazkvalificēta darbaspēka ar nepieciešamajām prasmēm trūkums, zemais sieviešu īpatsvars zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomas amatos un izglītībā, iedzīvotāju nepienācīgas digitālās prasmes, kā arī negatīvas demogrāfiskās pārmaiņas.

EK par Eiropas Prasmju gada vispārējo mērķi ir noteikusi iedzīvotāju pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, tādējādi veicinot Eiropas uzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju, sociāli taisnīgā, iekļaujošā un godīgā veidā izmantojot visu digitālās un zaļās pārkārtošanās potenciālu. EK Eiropas Prasmju gada ietvaros ir izcēlusi arī konkrētus mērķus: 1) veicināt lielākus, lietderīgākus un iekļaujošākus ieguldījumus mācībās, kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā un, lai pilnībā izmantotu Eiropas pašreizējā un nākotnes darbaspēka potenciālu un palīdzētu cilvēkiem mainīt darbu, būt aktīviem vecumdienās un izmantot jaunās iespējas, ko dod pašreizējā ekonomikas pārveide;
2) palielināt prasmju atbilstību, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, uzņēmumiem, izglītības un mācību sniedzējiem un izstrādājot vienotas pieejas ar visiem pārvaldes atzariem;
3) saskaņot cilvēku mērķus, vēlmes un prasmju kopumu ar darba tirgus iespējām, īpaši tām, ko piedāvā zaļā un digitālā pārkārtošanās un galvenās nozares, kurām jāatlabst no pandēmijas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku, it īpaši sievietes un jauniešus, sevišķi tos, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), mazkvalificētos un gados vecākus darba ņēmējus, kā arī cilvēkus ar invalidāti;
4) stiprināt mācību iespējas, tostarp valodu apguvi un prasmju pilnveidi, un mobilitāti, atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu u. c. un tādējādi no trešām valstīm piesaistot cilvēkus ar Eiropas Savienībai vajadzīgajām prasmēm.

Eiropas Prasmju gada mērķus plānots sasniegt, veicot sekojošas darbības ES, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī attiecīgā gadījumā sadrabībā trešām valstīm: (a) īstenot konferences, forumu diskusijas un citus pasākumus, kas veicina diskusiju par prasmju politikas nozīmi un ieguldījumu konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un taisnīgas ekonomiskās izaugsmes panākšanā, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, zaļo un digitālo pārkārtošanos un attiecīgu ieinteresēto personu mobilizēšanā ar mērķi nodrošināt, ka praksē tiešām var piekļūt mācībām;
(b) īstenot darba grupas, tehniskas sanāksmes un pasākumus, kas veicina diskusiju un savstarpēju mācīšanos par darbībām un pieejām, ko var veikt publiskā, privātā un trešā sektora ieinteresētās personas, cita starpā – sagatavot, publicēt un izplatīt labas prakses piemērus, vadlīnijas un citus no šiem pasākumiem izrietošus pavaddokumentus;
(c) īstenot iniciatīvas, kuras vērstas citu starpā uz privātpersonām, uzņēmumiem, tirdzniecības un rūpniecības kamerām, sociālajiem partneriem, publiskajām iestādēm, izglītības un apmācības sniedzējiem un kuru mērķis ir veicināt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanu, finansēšanu un izmantošanu;
(d) īstenot informācijas, komunikācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kas attiecas uz ES iniciatīvām prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai un veicina to īstenošanu un nodrošināšanu uz vietas, kā arī to izmantošanu potenciālo saņēmēju vidū;
(e) pastiprināt dialogu pastāvošajās ieinteresēto personu grupās un tīklos, arī izmantojot jau izveidotas tiešsaistes platformas;
(f) ieviest un vajadzības gadījumā tālāk attīstīt prasmju nepieciešamības izpētes rīkus, vienlaikus popularizējot un izvēršot to izmantošanu pašreizējo un turpmāko vajadzību pēc prasmēm apzināšanā, jo īpaši tādu prasmju apzināšanā, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, galvenajām nozarēm, kurām jāatgūstas no pandēmijas, enerģētikas krīzes un ietekmes, ko radījis Krievijas agresīvais karš Ukrainā;
(g) veicināt rīkus un instrumentus, kas palielina kvalifikācijas, arī ārpus Savienības piešķirtas, pārredzamību;
(h) veicināt programmas, finansēšanas iespējas, projektus, darbības un tīklus, kas attiecas uz publiskām, privātām un nevalstiskām ieinteresētajām personām, kuras ir iesaistītas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju un profesionālās apmācības izstrādē, izplatīšanā un īstenošanā.

EK aicina dalībvalstis iecelt Eiropas Prasmju gada koordinatoru, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu koordināciju valstu līmenī.

Eiropas Prasmju gada mērķi ir saskaņoti ar jau spēkā esošajiem šīs politikas jomas ES dokumentos ietvertajiem mērķiem, tāpat būtiska loma Eiropas Prasmju gada īstenošanā būs Eiropas Savienības fondiem un instrumentiem.

Eiropas Prasmju gadam būs starpsektorāls raksturs, kas skars daudzas no ES politikas jomām un iniciatīvām, kuras var ietvert pasākumus, kas var būt saistīti ar prasmju pilnveidi kopumā vai konkrētās grupās, vai attiekties uz konkrētiem prasmju kopumiem, piemēram, izglītību, nodarbinātību, pētniecību un inovāciju, vidi un klimatu, transportu, lauku attīstību, migrāciju, kā arī ES kaimiņattiecību un starptautisko partnerību politiku.

Savienības līmenī šā lēmuma īstenošanai nepieciešamais finanšu piešķīrums tiktu noteikts finansējošo programmu budžetā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam un 2021.–2027. gadam. Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, mērķim jābūt nodrošināt šā lēmuma īstenošanai vismaz 9,3 miljonu EUR finansējumu pamatdarbības izdevumiem.